Dzīve pilsētā
Bezatkritumu un aprites
ekonomikas pieeja
Tūkstošiem gadu planēta Zeme ir sekojusi zero waste jeb bezatkritumu principiem – procesu savstarpējā mijiedarbībā nepastāvēja tas, ko šodien saucam par atkritumiem. Viens no pagrieziena punktiem sabiedrības attieksmē pret resursu patēriņu bija 19. gs. 60. gadi, kad līdz ar industriālo revolūciju būtiski palielinājās elektroenerģijas jaudas un metāla ieguve un līdz ar to arī fosilo resursu ieguve.
Šodien, 21. gadsimtā, fosilie resursi ir būtiski izsīkuši, klimata pārmaiņas ietekmē visu dzīvotņu, arī cilvēku pastāvēšanu, tāpēc sabiedrībā arvien vairāk rosina domāt par resursu pārdomātu patēriņu, tostarp – atgriešanu apritē. Mums ir dota izvēle – sekot vai tomēr nesekot apritīguma idejām.
Eiropas Komisijas izstrādātais Aprites ekonomikas plāns papildinātā versijā apstiprināts 2020. gadā. Tajā ietvertas 35 darbības, kas palīdzēs padarīt par normu ilgtspējīgus produktus, pakalpojumus un uzņēmējdarbības modeļus un pārveidot patēriņa modeļus tā, lai atkritumi nemaz nerastos.
Lai gan pilsētas aizņem tikai 2 % no Zemes platības, tajās dzīvo ap 55 % visas pasaules iedzīvotāju. Pilsētu infrastruktūra, pakalpojumi un mājokļi patērē vairāk nekā 75 % no dabas resursiem un rada ap 50 % atkritumu; turklāt tiek lēsts, ka turpmākajās desmitgadēs cieto sadzīves atkritumu daudzums pilsētās dubultosies. Dzīve pilsētās ietekmē klimatu, radot ap 76 % CO2. No otras puses, pilsētām ir liela nozīme dažādu inovāciju un sociāli ekonomisko pārmaiņu radīšanā un ieviešanā.
Zero waste un aprites ekonomika bieži tiek lietoti kā sinonīmi, bet tie ir dažādi modeļi, ar kuru palīdzību tiecas sasniegt ilgtspēju, samazināt siltumnīcefekta gāzes un klimata pārmaiņas. Zero waste pieeju vislabāk raksturo atkritumu apsaimniekošanas piramīda, akcentējot svarīgāko, proti, samazināšanu, bet uz aprites ekonomiku varam paraudzīties, izmantojot trīs savā starpā saistītus pīlārus: apritīgs dizains, materiālu izmantošana pēc iespējas ilgāk un atjaunīgo resursu izmantošana.
Bezatkritumu pieejas un aprites ekonomikas ieviešana veicina jaunu darba vietu un uzņēmumu rašanos, piemēram, tādu, kas saskata potenciālu resursu (atkritumu) pārstrādei un vairākkārtējai izmantošanai.
Bezatkritumu pieeja
Bezatkritumu pieeja vērsta no atkritumu
uz resursu pārvaldīšanu, lai:
samazinātu radīto atkritumu daudzumu
mazinātu to toksiskumu
saglabātu un atjaunotu visus resursus
arī nededzinātu vai nenoglabātu tos atkritumu poligonos
Bezatkritumu pieejas hierarhija
Priekšrocības
Ekonomiskās
- mazāk atkritumu, ko apsaimniekot, ir zemākas izmaksas. Visi ietaupa;
- labāka atkritumu šķirošana = vairāk kvalitatīvu resursu, ko pārdot tirgū;
- naudu investē vietējā ekonomikā.
Latvijā radīto sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju 2021. g. bija 461 kg, gadu gaitā tas palielinās.
Sociālās
- biznesa iespējas vietējiem uzņēmējiem;
- jaunas darbavietas, palīdzot iekļauties darba tirgū arī zemas kvalifikācijas darbiniekiem (t.s. “sociālās”);
- saliedē kopienu un sniedz iespēju radīt jaunas idejas un iniciatīvas;
- veicina veselīgāku un atbildīgāku dzīvesveidu.
Vides
- mazāk piesārņojuma un siltumnīcas efekta gāzu emisiju;
- atbalsts vietējiem sezonālas pārtikas ražotājiem, kas nozīmē mazāk konservantu un transportēšanas radīta iepakojuma, kā arī samazina spiedienu uz resursu izmantošanu;
- cilvēki cenšas dzīvot, nepārtērējot dabas resursus;
- labs veids, kā mācīt atbildību par vidi gan bērniem, gan pieaugušajiem.
“Tīri.Labi. Pilsēta bez atkritumiem” iniciatīvas
Bezatkritumu principu ieviešana pilsētās vislabāk veicas, ja sadarbojas visi pilsētas teritoriju apdzīvojošie: uzņēmēji, iedzīvotāju teritoriālās vai interešu kopienas un nevalstiskais sektors. Visas puses vienojoša ir pašvaldība, kuras kompetencē ir ne tikai pieņemt stratēģiski nozīmīgus lēmumus atkritumu aprites jautājumos, bet arī būt vidutājam dažādu iesaistīto pušu sadarbībā.
Laikā no 2019. līdz 2023. gadam vairākās Latvijas pilsētās aizsākās iniciatīvas “Tīri.Labi. Pilsēta bez atkritumiem” darbības, lai veicinātu bezatkritumu dzīvesveidu Latvijā, izglītojot par to sabiedrību un iesaistot pārmaiņu procesā arī pašvaldības.
Daži paveiktie darbi:
Cēsīs ieviests pārtikas koplietošanas ledusskapis un ZAAO EKO laukumā mantu apmaiņas skapis
Līvānu kapos iekārtots lapu komposts
Līvānu novada organizācijām nodrošināti zaru šķeldotāj
Līvānu jauniešu centā “Kvartāls” izveidota Lietu bibliotēka
kampaņas un darbnīcas Cēsīs, Līvānos un Salaspilī,
veicinot iedzīvotāju izglītotību par bezatkritumu pieeju
Cēsu 1. pamatskolā izveidota zaļā klase un Līvu
pirmsskolas izglītības iestādē permakultūras dobes
Smiltenes novada pašvaldībai izstrādātas vadlīnijas iekštelpu pasākumu organizēšanai
Eiropas pilsētu ierosmes
Viens no labākajiem aprites ekonomikas piemēriem ir Nīderlandes galvaspilsēta Amsterdama, kur dažādas iniciatīvas ir vērstas uz būtisku CO2 samazinājumu.
Hamburgā, Vācijā, kopš 2016. gada ir ieviests Zaļais publiskais iepirkums, lai samazinātu vienreizlietojamo trauku izmantošanu pasākumos.
Lai samazinātu vienreizlietojamo krūzīšu apjomu, Vīnē, Austrijā, īstenoja projektu “myCoffeeCup”, pilsētā izvietojot depozīta kafijas krūžu aparātus.
2022. gada aprīlī Igaunijas galvaspilsētas Tallinas vadība apstiprināja videi draudzīgu pasākumu ceļvedi un noteica visas pilsētas aizliegumu publiskos pasākumos izmantot vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu.
2023. gadā Rīgā, Latvijā, atklāja dzeramā ūdens uzpildes vietas, kur ikviens bez maksas var tikt pie veselībai droša, tīra dzeramā ūdens. Savas pudeles uzpildīšana samazina vienreizlietojamo pudeļu izmantošanu.
28 pašvaldības Briseles un Valonijas reģionos Beļģijā piedāvā subsīdijas, lai mudinātu vecākus ieguldīt līdzekļus mazgājamos autiņos.
Iepazīsties ar dažādiem labās prakses piemēriem biedrības Zero Waste Europe tīmekļvietnē
Aprites ekonomika pilsētās
Pilsētās aprites ekonomikas pamatā ir trīs principi: atkritumu un piesārņojuma plānošana; produktu un materiālu pēc iespējas ilgāka lietošana; dabisko sistēmu saglabāšana. OECD pētījumā ietvertās pilsētas sarindoja aprites ekonomikas mērķus šādā secībā:
Ieskaties dažādu pasaules pilsētu aprites ekonomikas ieviešanas stāstos!
Resursu efektivitātes ceļvedis līdz 2030. gadam Vantā, Somijā, ietver ēku energoefektivitātes uzlabošanu, pilsētplānošanu un efektīvu preču loģistiku.
Francijas Luāras ielejas aprites ekonomikas reģionālais rīcības plāns īpaši izceļ ilgtspējīgas lauksaimniecības iniciatīvas, teritorijas resursu efektīvu izmantošanu, dažādu sociālo grupu solidaritāti un nodarbinātības paaugstināšanu.
Ziemeļamerikā dažas pilsētas ir sākušas pāreju uz aprites ekonomiku, īpašu uzmanību pievēršot atkritumu nozarei. Fīniksā, ASV, ievieš iniciatīvas materiālu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, lai mazinātu poligonā nonākošos atkritumus. Ostina virzās uz bezatkritumu pilsētu ar resursu atjaunošanas ģenerālplānu.
Vācijā Minhenes atkritumu apsaimniekošanas apvienība, kas atbildīga par sadzīves un komerciālo atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu, pēdējos gados ir paplašinājusi savu pamatdarbību atkritumu apsaimniekošanas jomā, izmantojot resursu efektīvu aprites ekonomikas pieeju.
Kanādā Toronto savā ilgtermiņa atkritumu apsaimniekošanas stratēģijā kā mērķi ir iekļāvusi pāreju uz aprites ekonomiku.
Latvijā šobrīd aktuālais “Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam”, izceļ piecas aprites ekonomikas ieviešanas stratēģijas →
Pašvaldībām nozīmīgs instruments aprites ekonomikas veicināšanai ir Zaļais publiskais iepirkums.
Interesanti
Uz aprites ekonomikas ieviešanu var paraudzīties arī, izmantojot 3Ps pieeju (angliski: people, policies, places), proti, kultūras pārmaiņās uz jauniem uzņēmējdarbības un pārvaldības modeļiem centrā ir cilvēks. Ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa ieviešanā izmanto jaunus uzņēmējdarbības un pārvaldības modeļus (cilvēki), tam nepieciešama arī holistiska un sistēmiska pieeja, kas aptver nozaru politiku (lēmumpieņēmēji), un funkcionāla pieeja, kas pārsniedz pilsētu administratīvās robežas un pievieno iekšzemi un lauku teritorijas (vietas). Iedzīvotāju, uzņēmēju, pilsoniskā sektora un pārvaldes institūciju sadarbošanās stiprina ikvienu uz apritīgumu vērstu iniciatīvu.
Rādītājs “apritīgu materiālu izmantošana”*
*pēc 2020. g. datiem
Šo rādītāju – materiālu apritīguma likmi (jeb apritīgu materiālu izmantošanu) – aprēķina kā attiecību no kopējā materiālu patēriņa valstī.
Viens no rādītājiem, kurš akcentē situāciju attiecībā uz aprites ekonomikas apgūšanu valstī, ir “apritīgu materiālu izmantošana”, kopējā materiālu apjomā mērot to materiālu daļu, kas ir pārstrādāti un nodoti atpakaļ ekonomikā nacionālā līmenī (tādā veidā samazinot pieprasījumu pēc jaunu materiālu iegūšanas un visām ar to saistītajām negatīvajām vides sekām un enerģijas patēriņu). Latvijas rādītājs (pēc 2020. g. datiem) ir vien 5 %. Bet Eiropas Savienībā vidēji tas ir trīs reizes augstāks: 12 %, Igaunijā 16 %, Nīderlandē 30 %. Šo rādītāju – materiālu apritīguma likmi (jeb apritīgu materiālu izmantošanu) – aprēķina kā attiecību no kopējā materiālu patēriņa valstī.
Privātais sektors un jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) tiek uzskatīti par nozīmīgu virzītāju pārejā uz aprites ekonomiku, tādēļ politiskā līmenī var iedarbināt dažādus uzņēmējdarbības attīstības mehānismus. Viens no galvenajiem pasākumiem ir paplašināt piekļuvi finansējumam tiem uzņēmumiem, kuri pieņem aprites biznesa modeļus. Tos atbalsta ar dažādiem finanšu instrumentiem: grantiem, nodokļu atlaidēm un arī izdevīgiem kreditēšanās nosacījumiem.
Pašvaldība var veicināt apritīguma ieviešanu:
- sniedzot skaidru informāciju un nosakot mērķus un uzdevumus novadā;
- veidojot kontaktu starp dažādām iesaistītajām pusēm, lai saskaņotu prioritātes un veidotu integrētu politiku;
- radot atbilstošus tiesiskos regulējumu, kas veicinātu finanšu resursu efektīvu sadali;
- uzņēmējdarbības attīstībai pielāgojot cilvēkresursus un tehnisko kapitālu;
- izmantojot inovācijas, publisko iepirkumu un partnerības, veidojot informācijas sistēmas, kas palīdz apkopot un analizēt datus, lai novērtētu sasniegtos rezultātus.
Zaļais ceļvedis vienuviet sniedz atbildes uz jautājumiem un aktuālu informāciju par to, kā dzīvot zaļu, sociāli atbildīgu un videi draudzīgu dzīvi. Tas noderēs gan tiem, kuri jau ir zaļi domājoši un dzīvojoši, gan arī tiem, kas pirmo reizi uzdos jautājumus par to, no kurienes nāk pārtika un kāpēc apģērbs mēdz būt tik lēts. Var likties – te visa ir ļoti daudz, un vienam cilvēkam to visu ieviest dzīvē nav iespējams. Jā, katrs atsevišķi mēs varam veikt mazus soļus un nelielas izmaiņas, bet visi kopā – vairāk. Tāpēc šajā izdevumā arī aicināsim būt aktīviem un veicināt lielākas kopējās pārmaiņas, iesaistoties sabiedriskās kustībās un izvirzot prasības lēmumu pieņēmējiem.
Piedalīties
Noklikšķinot uz “Sūtīt”, jūs piekrītat personas datu apstrādei