Energoefektivitāte
ēkās
Vienu no lielākajiem CO2 emisiju apjomiem Latvijā rada mājoklis, un lielākā daļa ietekmes uz klimatu rodas tieši ēkas lietošanas laikā, nodrošinot apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam nepieciešamo enerģiju. Tāpēc energoefektīvs mājoklis var krietni samazināt ietekmi uz vidi, un visbiežāk tas būs arī finansiāli izdevīgi.
Ēku energoefektivitātes veicināšanā būtisks ir to novietojums (lai pēc iespējas vairāk izmantotu saules enerģiju). Konstrukcijās jāizmanto īpaši siltumnoturīgi materiāli, izolācijas kārtai ir jābūt daudz efektīvākai nekā parasti, jāizmanto energoefektīvi logi un jāveic citi pasākumi.
Energoefektivitāti ēkās mēra pēc tā, cik enerģijas – gan apkures, gan elektroenerģijas – patērē uz vienu telpas kvadrātmetru.
Uzlabojot māju siltumizolāciju, apkures sistēmas, dažādu sadzīves elektroierīču energoefektivitāti un to lietošanas paradumus, izmantotās enerģijas daudzumu var būtiski samazināt. Tas savukārt samazina slodzi, kādu enerģijas ražošana rada videi. Palielinot energoefektivitāti, patēriņu ir iespējams samazināt vismaz par 25 %, vienlaikus samazinot piesārņojumu un palielinot ietaupījumus.
Arī būvmateriālu ražošana un pašu ēku būvniecība rada lielu ietekmi uz vidi. Tāpēc jāpievērš uzmanība ne tikai ēkas konstrukciju energoefektivitātei, bet arī izvēlētajiem būvmateriāliem. Pētījumi rāda, ka nav neviena cita tik ērti izmantojama celtniecības materiāla, kura ražošanai būtu nepieciešams mazāks enerģijas patēriņš kā koksnei. Katrs koksnes kubikmetrs, kas tiek izmantots citu celtniecības materiālu aizvietošanai, samazina CO2 emisijas atmosfērā vidēji par 1,1 tonnu. Palielinot koka ēku skaita Eiropā par 10 %, CO2 emisijas samazinātos par 25 %.
Kokam siltuma vadītspēja ir 15 reižu zemāka nekā betonam, 400 reižu zemāka nekā tēraudam un 1770 reižu zemāka nekā alumīnijam. 2,5 cm bieza koka plātne ir līdzvērtīga 11,4 cm biezai ķieģeļu sienai. Tieši tāpēc koks kļūst par arvien populārāku risinājumu.
Pasīvās mājas
Pasīvo ēku ideja radās 1991. gadā, un šobrīd tas ir ēku būves standarts, kas paredz, ka māja patērē minimālu enerģijas daudzumu, lai iekštelpas uzturētu patīkamā temperatūrā visu gadu. Pasīvajā ēkā elektroenerģijas patēriņš gadā ir mazāks par 15 kWh/m2. Pasīvās ēkas tiek būvētas tā, lai maksimāli izmantotu pieejamo saules starojumu, kas ienāk pa logiem, tāpēc ir svarīgs ēkas novietojums. Kā enerģijas avots kalpo arī siltums, ko izdala mājsaimniecības ierīces un paši iemītnieki. Esošai mājai, kas nav jaunbūve, pasīvās mājas sertifikātu iegūt ir ļoti sarežģīti, tas vairāk paredzēts jaunu ēku būvniecībai.
Pasīvajām ēkām ir izcila siltumizolācija – biezas, noblīvētas sienas, kas saglabā ēkā siltumu. Mājas projektētas tā, lai nenotiktu siltumenerģijas noplūde ne caur spraugām, ne būvkonstrukcijām un visā ēkā būtu vienāda temperatūra. Tām ir energoefektīvi logi, kas ļauj ienākt saules siltumam, bet neļauj tam aizmukt, arī logu plānojums piemērots saules kustībai dienas laikā. Ļoti efektīva ventilācijas sistēma piegādā svaigu gaisu un izvada sasmakušo, neliekot vērt vaļā logus. Pasīvās mājas būvniecības izmaksas būs par 15 –20 % lielākas nekā parastai mājai, taču ilgtermiņā pasīvā māja būs finansiāli izdevīgāka.
Ēku energosertifikācija
Padomi
Līdzīgi kā ledusskapjiem, veļas mašīnām u. c. elektroprecēm, arī ēkām ir energoefektivitātes sertifikāti. Gan ES direktīva, gan Latvijas likums nosaka – sākot ar 2009. gadu, visām pārdodamajām, izīrējamām vai iznomājamām jaunbūvēm nepieciešams energosertifikāts. Tas ir standartizēts dokuments, kurā sniegta informācija par ēkas enerģijas patēriņu un galvenajiem rādītājiem, kas to ietekmē.
Ēku novērtēšana ļauj veicināt taupīgu enerģijas lietošanu, samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu, kā arī nodrošināt iedzīvotājus ar informāciju par ēku energoefektivitāti un veicamajiem uzlabojumiem.
Ja tavai mājai vēl nav šāda sertifikāta, iespējams veikt ēkas energoauditu. Tajā noskaidros galvenos enerģijas zudumu ceļus, kā arī sniegs profesionālu konsultāciju, kā uzlabot stāvokli. Energoaudits ir jāveic visām daudzdzīvokļu mājām, kuras vēlas veikt renovāciju.
Apgaismojums var būt gan liels elektrības patērētājs, gan pavisam niecīga daļa no kopējā patēriņa. Viss atkarīgs no tā, kādas spuldzes esat izvēlējušies savai mājsaimniecībai vai darbavietai. Šobrīd tirgū vismazāk efektīvākās spuldzes mājsaimniecībām ir halogēnspuldzes, kuras aptuveni tikai 20 % no patērētās elektroenerģijas pārvērš gaismā.
Ja mājās, birojā vai noliktavā izvēlas energoefektīvu apgaismojumu, var ietaupīt pat līdz 44 % elektrības, kas līdz šim patērēta gaismai. Vislabākā izvēle enerģijas ietaupīšanai būs gaismas diožu jeb LED spuldzes. Pieejamais LED apgaismojums šobrīd ir ļoti daudzveidīgs, katram telpas veidam un vajadzībai var atrast piemērotāko. Galvenās LED priekšrocības ir šādas:
- tās izstaro vairāk gaismas kā parastā spuldze;
- elektroenerģijas ietaupījums ir 60– 95 %;
- diodes mūža ilgums ir 70 000–100 000 stundas jeb apmēram 10 gadi;
- tās nerada siltumu;
- ieslēgšana un izslēgšana neietekmē diodes kvalitāti;
- nesatur toksiskas vielas;
- var tikt pārstrādātas.
Energoefektīvas būs arī kompaktās fluorescentās jeb ekonomiskās spuldzes. Tās dod tikpat daudz gaismas, taču patērē par trešdaļu mazāk enerģijas nekā kvēlspuldzes un kalpo līdz pat 20 000 stundu. Šīs spuldzes maksimālo spožumu sasniedz 5 –30 sekundes pēc ieslēgšanas, un katra ieslēgšanas un izslēgšanas reize samazina spuldzes kvalitāti. Lielākais trūkums, kas neļauj ekonomiskās spuldzes uzskatīt par videi draudzīgu izvēli ir tas, ka tās satur dzīvsudrabu, kas ir bīstams videi un jau tagad paaugstinātā koncentrācijā ir sastopams dzīvnieku un cilvēku audos un asinīs. Tāpēc šīs spuldzītes nedrīkst izmest atkritumos, bet noteikti jānogādā bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos. 2023. gada augustā stājās spēkā pirmie ierobežojumi šo spuldžu pārdošanai un importam.
LED spuldzes nedrīkst izmest atkritumos, tās jānogādā lietoto elektropreču nodošanas punktos. Svarīgi izvēlēties atpazīstamu ražotāju spuldzes, jo tām izmantoti augstākas kvalitātes materiāli un pārdomātāks dizains. LED spuldzēs LED gaismas diodes 90 % gadījumos iet bojā pārkaršanas vai citu zemākas kvalitātes komponentu, nepārdomāta dizaina vai zemas kvalitātes kontroles dēļ.
Padomi
Izslēdz apgaismojumu, kad tas nav nepieciešams.
Regulāri tīri logus un spuldzes – netīrumi aiztur pat trešdaļu gaismas!
Vispirms nomaini spuldzes tajās telpās, kurās uzturies visvairāk.
Publiskās lietošanas telpās, piemēram, gaiteņos un pagalmos, ieteicams ierīkot lampas ar fotosensoriem, kas ieslēdzas, reaģējot uz kustību, un pēc laika izslēdzas.
Vēl viena iespēja ir uzstādīt krēslas slēdžus, kas automātiski ieslēdz spuldzes tad, kad gaismas intensitāte samazinās.
Vispārējā apgaismojuma vietā priekšrocību dod individuālajam apgaismojumam.
Nomaini kvēlspuldzes pret LED spuldzēm, kas, kaut arī dārgākas, kalpo 5–10 reizes ilgāk un patērē 4–5 reizes mazāk elektrības.
Pirms iegādāties spuldzīti, izvērtē, kāda gaisma katrā telpā nepieciešama – cik intensīva, kāda toņa, darbam vai atpūtai piemērota, cik bieži tur lietosi elektrību, un tad izvērtē, kurš spuldzes veids būs piemērotākais.
Ieteicams uzstādīt gaismas intensitātes regulēšanas slēdžus, kas var samazināt enerģijas patēriņu un paildzināt spuldžu mūža ilgumu.
Lai iespējami efektīvāk izmantoto saules enerģiju, lielākajai daļai logu jābūt vērstiem pret dienvidiem. 30–50 % logu izvietošana ēkas dienvidpusē telpās dod papildu siltumu – līdz pat 40 %.
Logu energoefektivitātei būtisks ir stiklojums un rāmja siltumizolācijas rādītāji. Ieteicams izmantot energoefektīvus pakešu (dubultstiklu vai trīs stiklu) logus ar inerto gāzi starpkārtās un selektīvajiem stikliem – tiem ir īpašs pārklājums, kas nodrošina siltuma saglabāšanos telpā.
Latvijas būvnormatīvi nosaka, kādi ir pieļaujamie logu siltuma zudumi un kāds ir minimālais siltumpārejas koeficients. Tas nozīmē, ka ražotāji nemaz nedrīkstētu ražot logus, kuru rādītāji ir zemāki par noteiktajiem, taču bieži vien normatīvus neievēro, un to var noteikt tikai ar īpašām pārbaudēm.
Vēl viens būtisks faktors ir logu ventilācija. Logos bieži vien ir ventilācija, kas novērš kondensāta veidošanos. Taču būtiski ir nodrošināt arī visas ēkas ventilāciju. Pēc hermētisku logu ielikšanas ievērojami samazinās enerģijas patēriņš, taču pēc trim četriem gadiem mājā var ieviesties pelējuma sēnīte. Tāpēc telpās ir jānodrošina ventilācija. Ja pilnībā nosiltina māju un nav vairs spraugu, tad ir obligāta ventilācija, lai būtu veselīgs iekštelpu mikroklimats.
Plastmasa vai koks?
Plastmasas logus var ielikt ātri, lēti, un tie šobrīd ir gandrīz visur. Tos liek gan jaunās, gan vecās mājās, tirdzniecības apjomi ar katru gadu strauji pieaug, un tagad tos pārdod vairāk nekā koka logus. Taču kāda ir plastmasas logu ietekme uz vidi un telpas mikroklimatu? Šie rāmji pamatā sastāv no polivinilhlorīda (PVC). Ražotāji uzskata, ka PVC ir tikpat labs kā jebkurš cits materiāls, un apgalvo, ka tas ir drošs. Tāpat ražotāji ir daudz darījuši, lai uzlabotu veco PVC logu nodošanu pārstrādei. Eiropā ir izveidota brīvprātīgā programma VinylPlus, kuras mērķis ir PVC ražošanas cikla ilgtspēja.
Taču vides aizsardzības organizācijas vērš uzmanību, ka:
- PVC sastāvā ir naftas produkti – iegūti no neatjaunojamiem dabas resursiem, tāpēc tie nevar būt ilgtspējīgi;
- lai izgatavotu vienu PVC logu, patērē astoņas reizes vairāk enerģijas nekā līdzīga koka rāmja ražošanā;
- sadedzinot PVC, gaisā izdalās bīstamas ķīmiskās vielas.
Koksne, kas nākusi no videi draudzīgi pārvaldītiem mežiem (ar FSC sertifikātu), ir gan videi, gan veselībai labākā izvēle logu rāmju izgatavošanā. Koka rāmju aprites ciklā radītā slodze uz vidi ir daudz mazāka nekā PVC logam.
Padomi
Īpaši lieli logi vasarās ir jānodrošina pret pārkaršanu, izmantojot saules aizsargus.
Enerģijas starojuma kopējai caurlaidība jeb G vērtība norāda, cik daudz saules enerģijas caur stiklojumu nonāk telpā. Jo lielāka G vērtība, jo labāks saules siltuma enerģijas ieguvums. Jāņem vērā, ka samazināta G vērtība tikai nedaudz spēj pasargāt telpas no uzkaršanas. Šim rādītājam vajadzētu būt ne mazākam par 50 %.
Ja iegādājies PVC logus, tad izvēlies ražotāju, kurš piedalās VinylPlus programmā.
Nav ieteicams izvēlēties logus, kur starp logu kārtām iepildīts sēra heksafluorīds (SF6), kas ir klimata izmaiņas veicinoša gāze.
Nomainot logus, vecos PVC logus nodod pārstrādei!
Loga U vērtībai jeb siltuma caurlaidības koeficientam, kas raksturo kopējos enerģijas zudumus, ir jābūt pēc iespējas mazākam. Stikla paketes U vērtībai ir jābūt ne lielākai 0,8 W/(m2K).
Gaismas caurlaidība norāda, cik daudz saules gaismas nonāks telpā – tātad, cik daudz telpu varēs izgaismot dabīgi. Jo lielāks šis rādītājs, jo labāk.
Izvēlies loga rāmjus no FSC sertificēta koka. Taču atceries, ka vismaz 50 % koka detaļu jābūt no skuju koka un visām laikapstākļu iedarbībai pakļautajām koka detaļām vajadzētu būt apstrādātām ar konservantiem, kas nesatur hromu, varu, arsēnu, organiskās alvas savienojumus vai kreozota eļļu.
Pat ļoti kvalitatīviem logiem siltuma aizture krītas, ja tie netiek uzturēti. Būtiski ir rūpēties par blīvju tīrību un tās nomainīt, jarodas bojājumi.
Videi draudzīgai apkures un ūdens sildīšanas sistēmai var būt vairāki risinājumi: biomasa, biogāze, biodegviela, ģeotermālā enerģija jeb siltumsūkņi un saules kolektori. Visi šie varianti ir jāizvērtē, lai noteiktu, kurš ir vispiemērotākais un izdevīgākais pilna ēkas aprites cikla laikā.
Biomasa
Latvijā enerģijas ieguvē plaši izmanto biomasas koksni. 2021. gadā 32 % no kopējās enerģijas Latvijā ieguva no koksnes. Koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, briketes un granulas) sastāda lielāko daļu no biomasas, bet nelielā daudzumā izmanto arī salmus un biogāzi. Biomasu var iegūt arī gan no rūpniecības un sadzīves atkritumiem, gan lauksaimniecības un mežsaimniecības pārpalikumiem.
Koksni izmanto galvenokārt siltumenerģijas ražošanai katlu mājās, kurām 2022. gadā koksnes šķelda sastādīja 75 % no kurināmā, malka 2,4 % un granulas 2,1 %. Taču ekonomiskāk būtu ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju koģenerācijas procesā. Siltuma ražošanai koģenerācijas procesā patērē par 30 % mazāk kurināmā, nekā tādu pašu siltuma un elektroenerģijas apjomu ražojot atsevišķi. Bez tam koksnes koģenerācijas priekšrocības ir vietējā kurināmā izmantošana un tas, ka koksnei piemēro CO2 emisijas nulles faktoru. Šīs tehnoloģijas galvenais trūkums ir augstas kapitāla un ekspluatācijas izmaksas, kas palēnina koksnes koģenerācijas staciju attīstību, un dūmgāzu emisijas, kas satur cietās daļiņas. Šķeldu ražo arī no koksnes ciršanas atliekām (koku zari un galotnes), ko līdz šim lielākoties vienkārši sadedzināja turpat cirsmā, bet pagaidām atlikumi sastāda aptuveni 0,4 %.
Siltuma ražošanai koģenerācijas procesā patērē par 30% mazāk kurināmā,
Biogāze
Biogāze – gāzveida kurināmais, kas dabiskā procesā veidojas, fermentējoties biomasai. Tā veidojas purvos, fermās, kur rūgst kūtsmēsli, pārtikas ražošanas uzņēmumos, fermentējoties ražošanas atlikumiem un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Biogāzes ieguves tehnoloģijas ļauj pārvērst sadzīves un ražošanas organiskos atkritumus enerģijā, papildus iegūt mēslojumu zemkopībai, mazināt augsnes, ūdeņu un gaisa piesārņojumu.
Biogāze ir veids, kā samazināt neatjaunojamo resursu patēriņu un samazināt ietekmi uz klimatu. Oglekļa dioksīda apjoms, kurš rodas biogāzes ražošanā, nav papildus radīts. Tas ir tas pats CO2, kuru iekārtās izmantotā augu biomasa ir uzkrājusi fotosintēzes procesā, piesaistot to no gaisa.
Latvijā 2023. gadā darbojās aptuveni 50 biogāzes staciju. Kā Latvijā ražo biogāzi?
Atkritumu poligonos;
no pārtikas rūpniecības notekūdeņiem un atlikumproduktiem;
no komunālo notekūdeņu dūņām;
lauksaimniecības uzņēmumos.
2018. gadā Latvijā saražots vairāk nekā 347 GWh elektrības. Aprēķināts, ka gadā tas ļauj samazināt CO2 emisijas par aptuveni 150 000 tonnām.
Biodegviela – plašāk pazīstamie biodegvielas veidi ir bioetanols un biodīzeļdegviela; kā dzinēju degvielu izmanto arī tīru augu eļļu. Biodegvielas izmantošana apkurē ierobežota, pārsvarā to lieto iekšdedzes dzinēju darbināšanai.
Siltumsūknis
Tas palīdz no augsnes, ūdens krātuvēm, dziļurbuma ūdeņiem vai gaisa savākt apkārtējā vidē uzkrāto saules enerģiju, ko var izmantot dzīvojamo māju un citu ēku apkurei, dzesēšanai un ūdens sildīšanai. Pareizi ierīkots siltumsūknis visu gadu būs ekonomiska apkures sistēma. Iekārta automātiski reaģē uz gaisa temperatūras svārstībām ārpusē un automātiski uztur vēlamo klimatu mājā. Siltumsūkņa efektīvai darbībai iesaka veikt ēkas siltināšanu, lai tas varētu strādāt ar zemāku jaudu un augstāku attiecību saražotajam siltuma daudzumam pret patērēto elektroenerģiju. Latvijā gaisa tipa siltumsūknim vidējā sezonas attiecība patērētai elektroenerģijai un saražotajam siltuma daudzumam ir 1:3.
Siltumsūkņa cena ir atkarīga gan no sūkņa jaudas, gan no zemē vai ūdenī ieguldīto kolektoru garuma, apsildāmās platības un citiem parametriem. Sūkņa uzstādīšanas izmaksas ir no 4000 līdz 20 000 eiro. Jāņem vērā, ka nedrīkst mēģināt ietaupīt, ļaujot to uzstādīt nesertificētiem meistariem. Siltumsūkņu, tāpat kā citu iekārtu, ietaupījums būs no pareizi izvēlētas un uzstādītas sistēmas.
Saules kolektori
Saules enerģiju Latvijā ir iespējams izmantot karstā ūdens sagatavošanai 6– 7 mēnešus no aprīļa līdz oktobrim. Lai visu gadu apmierinātu vajadzību pēc karstā ūdens un apkures, saules kolektors jākombinē ar citiem siltumenerģijas iegūšanas veidiem, piemēram, ar siltumsūkni. Saules kolektoru efektivitāte ir ļoti atkarīga no tā, kāda temperatūra ir apkures sistēmā. Tāpēc labi izolēta māja un zemas temperatūras apkure ļaus iegūt gan vairāk enerģijas no saules, gan lietot to lielāku daļu no gada.
Citi būtiski apkures elementi ir:
- automātiskie siltuma regulatori – ar tiem var gan samazināt apkures izmaksas, gan radīt motivāciju visas ēkas siltināšanai;
- autonomie siltummezgli ar ārējās temperatūras nolasītāju – atkarībā no gaisa temperatūras ārā koriģē apsildes līmeni telpās;
- siltuma patēriņa sadalītāji (alokatori) radiatoriem. Ja lieto elektroniskos sadalītājus, kāpņutelpā var novietot datu nolasīšanas ierīci – tādā gadījumā speciālists var nolasīt radītājus, neieejot dzīvoklī;
- balansējošie vārsti ūdenssistēmā nodrošina, ka karstā ūdens apgāde visā mājā ir izlīdzināta un nav tā, ka pirmajos stāvos ūdens ir karsts, bet augšējos – remdens. Savukārt lielā namā vajadzētu cirkulācijas sūkņus ar automātisku regulāciju.
Padomi
Temperatūrai darba telpās nav jābūt augstākai par 18–20 °C, bet palīgtelpās tā var būt vēl zemāka. Temperatūras samazināšana dzīvojamās telpās par 1 °C nodrošina pat līdz 5 % ekonomiju siltuma resursu izlietošanā!
Radiatorus nedrīkst apklāt. Galdi un citas mēbeles jānovieto vismaz 15 cm attālumā no radiatoriem.
Ventilācija
Ir vairāki energoefektīvi ventilācijas risinājumi. Tie parasti cieši saistīti ar apkures sistēmu un logu izvietojumu ēkā.
Ventilācija ar siltuma atgūšanu. Ar tās palīdzību izplūdes gaisa siltumu ievada atpakaļ apkures sistēmā, tādējādi samazinot izdevumus. Ēkas var apgādāt arī ar rekuperācijas iekārtu. Ar tās palīdzību no telpām izvadītais gaiss nesajaucoties sasilda to, kas ieplūst no āra. Pateicoties šai iekārtai, svaigi pieplūstošā gaisa sasildīšanai ir nepieciešams mazāk enerģijas. Svaigā gaisa iepriekšēja uzsildīšana ir iespējama un pasīvām mājām pat ļoti nepieciešama. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc gaisa papildu uzsildīšanas un ziemā neapledo gaisa sajaukšanas iekārtas. Vasarā ar šādas iekārtas palīdzību svaigo gaisu var arī atvēsināt.
Gaisa kondicionēšanai vasarā var izmantot arī vilkmes ventilāciju. Ja ventilācijas sistēma tikai izvada gaisu, logiem jābūt ar ventilācijas režīmu, kas ļauj ieplūst svaigam gaisam, vai arī pašā mājā jāveido dabiskā ventilācija. Dabiskā ventilācija nozīmē tādas atveres, kurās gaiss pārvietojas vēja un temperatūras maiņas ietekmē.
Siltumizolācija
Bēniņu, jumta, pagraba, ārsienu konstrukciju siltināšana padara ēku daudz energoefektīvāku. Siltināšanai izmantojami dažādi materiāli.
To var veikt ar stikla vai akmens vati, putu polistirolu vai citiem materiāliem. No ekoloģiskā viedokļa vislabāk izmantot aitas vilnu, kam piemīt arī laba siltumizolācijas spēja, taču tā ir ļoti dārga un saistīta ar ētiskām problēmām. Nākamais videi draudzīgākais materiāls ir akmens vate. Pakāpienu zemāk jau ir stikla vate un tā sauktā ekovate. Uzskata, ka stikla vates uzklāšanas laikā var apdraudēt strādnieku veselību. No stikla vates plaušās var nonākt sīkas stikla daļiņas. Bet ir stikla vates, kurām daļiņu izmērs ir lielāks, un tās arī spēj izšķīst ķermenī. Savukārt ekovati, ko ražo no celulozes šķiedras un piejaukumiem, apstrādā ar liesmu slāpētājiem – boraku vai amonija sulfātu –, kas ieelpojot var būt bīstami veselībai. Tāpēc, strādājot ar šiem materiāliem, nepieciešams lietot respiratorus. Stikla vati var pārstrādāt. Uz viszemākā videi draudzīgo produktu pakāpiena ir dažādi putu polistiroli, kuri ir lēti, bet ar zemu ugunsdrošību. Vēl viens materiāls ir vakuumpaneļi – 2 cm bieza šī materiāla kārta nodrošina tādu pašu siltuma saglabāšanu kā 15 cm stikla vai akmens vates kārtas.
Izolācijas biezumu pareizai noteikšanai ir veicami projekta siltumtehniskie aprēķini. Pēc tam var aprēķināt būvniecības izmaksas. Pasīvām mājām siltumizolācijas rādītājam (U vērtība) būvkonstrukcijām ir jābūt mazākam par 0,15 W/m2K. Pirmais nosacījums ir ļoti labi nosiltināta ārsiena. Pasīvām mājām siltinātu mūra (ķieģelis, gāzbetons u.tml.) sienu siltumizolācijas optimālais biezums ir aptuveni 20– 30 cm, koka konstrukciju sienām – no 30 līdz 40 cm. Augšstāva griestu siltumizolācijas biezums sasniedz pat 0,5 m. Siltuma zudumus pagrabstāvā samazina ar siltumizolāciju 20 līdz 30 cm biezumā.
Kritēriji
stikla vatei 80 % no masas jābūt iegūtiem no otrreizēji pārstrādāta stikla
polistirola un poliuretāna izolācijas materiālu ražošanā nedrīkst izmantot Monreālas protokolā minētās ozona slāni noārdošās gāzes
vielas, kas klasificētas kā toksiskas, kancerogēnas, mutagēnas un bīstamas reproduktīvajai sistēmai, kopsummā grīdas segumu kopējā masā nedrīkst pārsniegt 2 %, bet katra atsevišķi – 1 %.
Zaļais ceļvedis vienuviet sniedz atbildes uz jautājumiem un aktuālu informāciju par to, kā dzīvot zaļu, sociāli atbildīgu un videi draudzīgu dzīvi. Tas noderēs gan tiem, kuri jau ir zaļi domājoši un dzīvojoši, gan arī tiem, kas pirmo reizi uzdos jautājumus par to, no kurienes nāk pārtika un kāpēc apģērbs mēdz būt tik lēts. Var likties – te visa ir ļoti daudz, un vienam cilvēkam to visu ieviest dzīvē nav iespējams. Jā, katrs atsevišķi mēs varam veikt mazus soļus un nelielas izmaiņas, bet visi kopā – vairāk. Tāpēc šajā izdevumā arī aicināsim būt aktīviem un veicināt lielākas kopējās pārmaiņas, iesaistoties sabiedriskās kustībās un izvirzot prasības lēmumu pieņēmējiem.
Piedalīties
Noklikšķinot uz “Sūtīt”, jūs piekrītat personas datu apstrādei