Elektropreces

Kādreiz katra mājokļa centrā bija televizors, ap kuru regulāri pulcējās mājinieki, lai kopīgi skatītos un strīdētos par to, kurš pārvaldīs pulti. Tagad arvien biežāk ģimenē katrs darbojas ar savu ierīci: datoru, planšeti, viedtālruni, izmantojot to visdažādākajām vajadzībām. Mēs strādājam, un, pateicoties viedierīcēm, varam to darīt jebkur. Šajās ierīcēs mēs arī skatāmies filmas, klausāmies mūziku, izmantojam tās navigācijai un fotografējam, tās mums ir pulksteņa, plānotāja un grāmatas vietā.

Latvijas mājsaimniecībās ir trešais zemākais elektroenerģijas patēriņš ES, rēķinot uz vienu iedzīvotāju (zem 1MWh gadā). ES vidēji elektroenerģija veido tikai ap 25 % no enerģijas galapatēriņa mājsaimniecību sektorā.  Ap 80 % enerģijas mājsaimniecības izmanto apkurei un ūdens uzsildīšanai. Latvijā apgaismojumam un elektroierīcēm kopā mājsaimniecības tērē tikai ap 9% enerģijas un maltīšu gatavošanai vēl papildus 7%. Tā kā siltumsūkņi daudzviet ir labākais apkures risinājums, kopējā elektroenerģijas patēriņa pieaugums būtu pat vēlama tendence, atsevišķi vērtējot katras ierīces efektivitāti un lietderību.

Elektroierīču ražošanai tiek izmantots daudz materiālu, īpaši plastmasu un metālu. To pārstrādes apjoms ES ir zem 40 %, turklāt iekārtu dzīves cikla patēriņa posmā tiek patērēta elektroenerģija, kuru pasaulē arvien vēl iegūts, sadedzinot fosilos energoresursus. Lai mazinātu elektroierīču ekoloģisko pēdu, ir būtiska gan to materiālu un enerģijas ilgtspēja, gan pašu ierīču labojamība un standartizācija, novēršot papildu e-atkritumu rašanos.

Labā ziņa ir tāda ka mājsaimniecību ar televizoriem īpatsvars nedaudz sarūk – no 97 % 2010. gadā uz 93 % 2020.gadā. Tomēr pieaug ne tikai viedierīču, bet arī elektrisko tējkannu, saldētāju, veļas žāvētāju, putekļu sūcēju, dārza tehnikas un citu preču skaits. Katras elektroierīces patēriņu nosaka tās energoefektivitātes klase, par kuru ražotājiem un tirgotājiem ir jāinformē patērētāji, izmantojot energomarķējumu.

Elektroierīču enerģijas patēriņš pēc energoefektivitātes klases

 
A klase
kWh/gadā
D klase
kWh/gadā
G klase
kWh/gadā
Trauku mazgājamās mašīnas
50
81
112
Ledusskapji
91
180
344
Veļas mazgājamās mašīnas
50
70
113
Veļas mazgājamās mašīnas ar žāvētāju
233
416
716
Televizori un displeji
17
40
73
Gaismekļi
 4,86
 7,48
 14,35

>50%

Latvijā no atjaunīgajiem energoresursiem tiek iegūts nedaudz virs 50 % elektroenerģijas (piektā vieta ES 2021. gadā), turklāt lielāko daļu saražo Daugavas hidroelektrostacijas.  Atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars pēdējā desmitgadē Latvijā nepieauga, taču jauns izrāviens sākās pēc 2021. gada.

15 000

Dažādās attīstības stadijās atrodas liels skaits saules un vēja elektrostaciju. 2023. gada vidū Latvijā jau 15 000 mājsaimniecībām bija saules paneļi. Taču ne visiem iedzīvotājiem ir iespēja un nepieciešamība uzstādīt mikroģeneratorus individuāli. Viens variants ir izvēlēties kādu no elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumiem, bet otrs – apsvērt izveidot energokopienu un atrast iespēju ražot atjaunīgo enerģiju sadarbībā ar citiem.

Tā kā mūsu elektroiekārtas kļūst viedākās un attālināti vadāmas, vēl viens solis būtu iespēja plānot to darbību ne tikai pēc elektrības cenas, bet arī pēc atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvara konkrētā brīdī. Reāllaika datus par tīklā pieejamās elektroenerģijas CO2 intensitāti jālūdz publicēt pārvades sistēmas operatoriem, kā, piemēram, tas notiek Francijā.

Šādus grafikus var atrast app.electricitymaps.com un energy-charts.info

Elektropreces un to izejmateriālus pārsvarā ražo globālo dienvidu valstīs, un paši ražotāji ir multinacionālas kompānijas. Mēs saņemam skaisti iepakotu produktu, bet ļoti bieži tā ceļš līdz mums ir dažādu ētisku problēmu pilns. Ražotāji ne vienmēr ievēro cilvēktiesības, joprojām mēdz izmantot bērnu darbu un nereti izvairās no nodokļu nomaksas.

Liela daļa elektronikas tiek ražota Āzijā, izmantojot “netīro” enerģiju – akmeņogles, un tas ir galvenais klimata pārmaiņu cēlonis šajā reģionā. Lai arī ražotāji izmantotās enerģijas avotiem pievērš arvien lielāku uzmanību, šī problēma met lielu ēnu uz visu industriju. Tāpat ierīcēs un to piederumos joprojām tiek izmantotas kaitīgas un toksiskas vielas, it īpaši PVC (polivinilhlorīds) datoru un televizoru kabeļos. Vēl apjomīgāka problēma ir milzīgais elektronikas atkritumu daudzums – katru gadu globāli tiek saražoti 50 miljoni tonnas e-atkritumu, 2019. gadā uz vienu iedzīvotāju tie bija 7,3 kilogrami. Latvijā 2020. gadā viens cilvēks otrreizējai pārstrādei nodeva vidēji 6 kg elektronisko atkritumu, bet liela daļa e-atkritumu joprojām nonāk sadzīves atkritumos.

Lai arī ierīces kļūst arvien plānākas, tās atstāj arī savu ietekmi uz klimatu. Lai arī tehnoloģijas attīstības dēļ katrai ierīcei atsevišķi CO2 emisijas kļūst arvien mazākas, kopumā industrijā tās palielinās. Zviedrijā aprēķināts, ka ierīču ietekme uz klimatu ir līdzvērtīga avioindustrijas radītajai un veido 3 % no visām Zviedrijas emisijām. Lielākā daļa no tām rodas ražošanas procesā.

Kad tomēr nepieciešams iegādāties jaunu viedtālruni, ir vērts veikt nelielu izpēti, lai pārliecinātos, vai ražotājs ir domājis par ilgtspēju. Šobrīd viena no labākajām izvēlēm, ņemot vērā dažādus vides un sociālos aspektus, ir Fairphone viedtālruņi.

Tā kā elektronikas tirgus ir milzīgs, patēriņš augošs, ar elektronikas un viedierīču ražošanu, patēriņu un atkritumiem saistītās vides un sociālās problēmas arvien saasinās.

Lielākā daļa nošķiroto elektronisko atkritumu nonāk izgāztuvēs globālo dienvidu valstīs, kur tos strādnieki šķiro ar rokām un toksiskās vielas ietekmē gan viņus, gan vidi. Tikai aptuveni 12 % visas elektronikas, kas nonāk izgāztuvēs, tiek pārstrādāti. Lai arī ražotāji un valdības mēģina risināt šīs problēmas, risinājumi netiek līdzi mūsu patēriņa straujajam pieaugumam.

Arī pats elektronikas ražošanas process rada ļoti daudz atkritumu. Viens no galvenajiem šo atkritumu avotiem ir datoros lietoto mikroshēmu ražošana, tā rada atkritumus, kas var līdz pat 4500 reižu pārsniegt pašas mikroshēmu svaru. Izgatavojot vienu mātesplati, kas sver 180 gramus, rodas 2 kg atkritumu, no kuriem 1,8 kg ir klasificējami kā bīstami, tie ir īpaši jāapstrādā un jānoglabā.

2020. gadā visu viedtālruņu kopējās radītās emisijas, izejmateriālu ieguvē, ražošanas, transportēšanas, lietošanas un utilizācijas procesā radīja 580 miljonus tonnu CO2 emisiju, un šis apjoms turpina pieaugt. Pagarinot visu viedtālruņu kalpošanas laiku tikai par vienu gadu, līdz 2030. gadam tas ietaupītu 2,1 miljonus tonnu CO2 gadā, kas ir līdzvērtīgi viena miljona automašīnu aizvākšanai no mūsu ceļiem.

Ledusskapis ir viena no populārākajām elektroprecēm, un Latvijā tas atrodams gandrīz katrā mājsaimniecībā. Ledusskapju ietekme uz vidi, attīstoties jaunām tehnoloģijām, pēdējos gados ir būtiski samazinājusies – tie patērē mazāk enerģijas un ar drošākām alternatīvām pamazām aizstāj dzesēšanas gāzes, kas noārda ozona slāni. Taču ledusskapji un saldētavas joprojām ir otrs lielākais enerģijas patērētājs mājsaimniecībās aiz apkures. Ledusskapja ietekmi uz vidi un enerģijas patēriņu ietekmē tā lielums, kompresora tehnoloģija, energoefektivitāte, tajā izmantotais aukstumnesējs, izmantoto materiālu ilgtspēja, kā arī ledusskapja lietošana.

Energomarķējums

2021. gadā ES ieviesa jaunu energomarķējuma sistēmu, nosakot dažādu ražojumu energoefektivitātes klases no A līdz G. Galvenās produktu grupas ir ledusskapji, trauku mazgājamās mašīnas, veļas mazgāšanas mašīnas, televizori, elektriskās spuldzes un lampas. Sistēmas nolūks ir nodrošināt informāciju, lai patērētāji izvēlētos preces ar zemāku enerģijas patēriņu, kā arī ražotāji ieguldītu vairāk pūļu energoefektivitātes paaugstināšanai. Visi ražojumi ar energomarķējumu tiek reģistrēti ES vienotajā datubāzē EPREL. Latvijā ekodizaina un energomarķējuma prasību ieviešanu koordinē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Ledusskapja ar saldētavu energomarķējuma piemērs.

Dzesēšanas gāzes

Visiem ledusskapjiem un saldētavām ir nepieciešamas dzesēšanas gāzes jeb aukstumnesēji. Divi agrāk populārākie aukstumnesēji – CFC (hlorofluorogleklis) un HCFC (hidrohlorofluorogleklis) – pašlaik ES ir aizliegti, jo tie apdraudēja ozona slāni. To vietā izmanto fluorogļūdeņražus (HFC), kas nekaitē ozonam, bet apdraud vidi, jo to klimata pārmaiņu potenciāls ir 3200 reizes lielāks nekā CO2. Fluorogļūdeņražu ražošanā arī izmanto hlora organiskos savienojumus – noturīgas un toksiskas vielas, kuru aizliegšanu jau vairākus gadus cenšas panākt vides aizstāvji. 2015. gadā 200 valstis vienojās par fluorūdeņraža ierobežošanu. Saskaņā ar pētījumiem fluorūdeņraža izmantošanas pārtraukšana līdz 2100. gadam varētu samazināt globālo sasilšanu par pusgrādu. ES un ASV ir apņēmušās, ka līdz 2036. gadam tās lietošanu būs samazinājušas par 85 %. Pirms CFC gāzu atklāšanas 20. gs. 30. gados ledusskapjos pamatā izmantoja ogļūdeņraža gāzes: propānu, izobutānu un ciklopentānu. Šīs gāzes tik ļoti nebojā ozona slāni un neveicina klimata pārmaiņas. Turklāt lielākā daļa ogļūdeņražu ledusskapju izrādījušies energoefektīvāki par tiem, kuros ir CFC vai HFC gāzes. 20. gadsimta 90. gados vadošie pasaules ražotāji atkal atsāka izmantot ogļūdeņraža tehnoloģiju. Miele, Bosch un Siemens ir pilnībā atteikušies no HFC izmantošanas. Citi ražotāji lielākajā daļā produkcijas (līdz pat 90 %) izmanto ogļūdeņraža gāzes, taču parasti to nenorāda produktu aprakstos.

Pārstrāde

Tava ledusskapja dzīvei kādreiz pienāks beigas, un tad ir ļoti svarīgi to nodot atkritumu apsaimniekotāju īpaši ierīkotajās vietās. Daži apsaimniekotāji arī piedāvā bez maksas savākt un izvest jebkura veida elektrotehniku, piemēram, Eco Baltia vide, ZAAO.

Kas jāņem vērā, pērkot jaunu ledusskapi

Izvēlies ledusskapi, kurā izmantots ogļūdeņradis(R600a), nevis CFC un HFC.

Izvēlies pēc iespējas augstākas klases energoefektivitātes ledusskapi

Izvēlies ledusskapi ar pēc iespējas mazāku tilpumu. Neglabā ledusskapī tos produktus, kuriem tas nav nepieciešams.

Visvairāk enerģijas patērē tieši saldētava. Tāpēc, ja tā tiešām nav nepieciešama, izvēlies ledusskapi bez saldētavas.

Neizvēlies neaizsalstošās saldētavas (Frost Free), jo tās parasti patērē vidēji par 45 % vairāk enerģijas nekā parastās saldētavas.

Izvēlies divdaļīgu ledusskapi, kura saldētavu var regulēt atsevišķi. Tad, dodoties atvaļinājumā, varēsi izslēgt ledusskapi, bet saldētavu atstāt ieslēgtu.

No augšas atdarāmajām atsevišķajām saldētavām ir mazāks aukstuma zudums, tās atverot.

Energotaupības padomi

Nenovieto ledusskapi pie siltuma avotiem (radiatoriem, plīts, trauku mazgājamās mašīnas) un visās malās atstāj vismaz pāris centimetrus brīvas telpas – tā patērēsi apmēram 15 % mazāk elektrības.

Nekādā gadījumā ledusskapī neliec siltu pārtiku, tas radīs papildu slodzi un patērēs vairāk enerģijas.

Saldētava patērēs mazāk enerģijas, ja tā atradīsies vēsā vietā, piemēram, pagrabā vai garāžā. To var noklāt ar siltumizolējošu materiālu.

Uzturi ledusskapja temperatūru 3-5 °C robežās un nepārsaldē to – saldētava ik pa laikam ir jāatlaidina, lai izkūst tajā esošais ledus.

Neturi ledusskapi vaļā. Atverot durvis uz 10 minūtēm, ledusskapim vajadzēs darboties 45 minūtes, lai atdzistu līdz sākotnējai temperatūrai.

Ja tev ir vecs ledusskapis, tad labāk no tā šķirties, nevis izmantot kā rezerves saldierīci jeb aizvest uz laukiem, jo tā energoefektivāte būs ļoti zema.

Lai nodrošinātu maksimālo energoefektivitāti, piepildi trīs ceturtdaļas ledusskapja.

Lai nodrošinātu maksimālo energoefektivitāti, piepildi vismaz trīs ceturtdaļas ledusskapja.

Elektrības patēriņa mērītāji

Lai varētu novērtēt savas mājas elektroierīču energoefektivitāti, var izmantot elektrības patēriņa monitoru. Nelielā ierīce ir ērti lietojama – to iesprauž kontaktligzdā pirms jebkuras elektroierīces līdzīgi kā sadalītāju. Uz ierīces displeja var redzēt tā brīža iekārtas elektrisko jaudu (W); un atstājot to uz ilgāku laiku var redzēt patērēto enerģijas daudzumu (kWh), mēneša, nedēļas, dienas vai pat stundas vidējo izlietojumu. Patēriņa monitors arī aprēķina izmaksas. Ar to var vienkārši noteikt, kuras ierīces ir lielākie elektrības zagļi, kā tās patērē, ja ir ieslēgtas, un kā gaidīšanas jeb standby režīmā. Ja interesē visa mājokļa patēriņa dinamika kopumā, tad jāiegādājas monitors, kurš pieslēdzams skaitītāja vadam un rāda gan elektrības patēriņu, gan mājokļa radītās CO2 emisijas.

Ķīmiskā bīstamība

Elektropreces satur daudzas bīstamas ķīmiskās vielas, kas var izraisīt iekštelpu gaisa piesārņojumu, kā arī milzīgu vides piesārņojumu pēc tam, kad tiek izlietotas un nonāk izgāztuvēs. Toksiskās vielas, ko izmanto elektronikas ražošanā, vistiešāk kaitē rūpnīcu strādniekiem. Viņu vidū ir arī bērni. Lai pievērstu ražotāju uzmanību šai problēmai, Greenpeace jau 2006. gadā sāka kampaņu Toxic Tech, kuras ietvaros veido zaļās elektronikas reitingu, analizējot bromēto liesmu novērsēju, PVC (polivinilhlorīda) un ftalātu izmantošanu elektroierīcēs.

Ekomarķējumi

Elektropreču ražotāji pārāk neaizraujas ar ekomarķējumu izmantošanu, iespējams, tāpēc ka lielai daļai elektropreču tiek piešķirts ES energoefektivitātes marķējums, līdzīgi kā ledusskapjiem.

Skandināvijas ekomarķējumam Ziemeļu gulbim, ES Ekopuķītei un Vācijas Zilajam eņģelim ir izstrādāti speciāli kritēriji atsevišķām elektroprecēm. Marķēto produktu sarakstus var atrast attiecīgo ekomarķējumu tīmekļvietnēs, piemēram, EU Ecolabel var atrast visus ES ekomarķējumu saņēmušos produktus. Lai saņemtu Ekopuķīti, nepietiek tikai ar produkta energoefektivitāti. Nedrīkst izmantot ozona slāni noārdošās gāzes, tiek ņemta vērā arī ražošanas, lietošanas un utilizācijas fāzē atstātā ietekme uz vidi.

Iegādājoties elektropreces ar ekomarķējumu, vari būt drošs, ka tās:

darbības un gaidīšanas režīmā patērē mazāk elektroenerģijas;

ir izstrādātas tā, lai pēc izmešanas tās varētu vieglāk izjaukt pārstrādei;

to iepakojums ir izgatavots no pārstrādāta materiāla.

Latvijā labi pazīstama arī ASV Energy Star zīme. To piešķir precēm, kas lietošanas laikā patērē mazāk elektrības. TCO zīmi piešķir monitoriem un citām datoru sastāvdaļām, kas atbilst noteiktiem darba drošības un vides standartiem.

Datori un to piederumi ir birojos biežāk iegādātās elektropreces, kas ieņem nozīmīgu vietu arī mājsaimniecībās. Līdz ar to datoru tirgus ir viens no ātrāk augošajiem pasaulē. Aprēķināts, ka šobrīd pasaulē ir apmēram 2 miljardi datoru, un tie arvien ātrāk tiek nomainīti pret jauniem. Latvijā vēl pirms 10 gadiem tikai trešā daļa ģimeņu izmantoja datoru mājās. Tagad tas ir gandrīz katrā mājsaimniecībā.

Vai atceries laiku, kad datoru monitori bija lieli, smagi un ar biezu izliektu stikla virsmu? Tie bija CTR (catode ray tube) monitori, kurus lieto arvien mazāk, un tas ir uzlabojums ne tikai tehnoloģiski, bet arī no vides viedokļa, jo tieši CTR monitoros bija visvairāk bīstamo ķīmisko vielu. Tāpēc, ja kāds no tiem mājās vēl ir saglabājies, ir ļoti svarīgi tos pareizi utilizēt – nevis izmest sadzīves atkritumos vai atstāt šķūnī, bet nodot lietoto elektropreču pieņemšanas punktos. Ja pie mums šie monitori vairs nav liela problēma, tad globālo dienvidu valstīs tos turpina izmantot, jo tie ir lēti.

Šobrīd visvairāk lietotie ir šķidro kristālu (LCD) vai gaismu izstarojošo diožu (LED) monitori. To ražošanai vajag mazāk dabas resursu, tie satur mazāk ozona slāni noārdošu ķimikāliju un bīstamu, noturīgu un radioaktīvu savienojumu. Tiem arī ir augsta energoefektivitāte. Tomēr arī šajos monitoros joprojām ir atrodamas bīstamas ķīmiskās vielas.

Datoru un monitoru plastmasas detaļas var saturēt bromētos liesmu novērsējus. Tos lieto, lai novērstu uzliesmošanu, un atsevišķi ražotāji, piemēram, Dell vai HP šos savienojumus virknē detaļu vairs neizmanto. Savukārt plastmasas  detaļas varbūt ražotas no polivinilhlorīda (PVC) – toksiskas, kancerogēnas un hormonu sistēmu bojājošas vielas. To sadzedzinot, rodas kaitīgas emisijas. PVC visvairāk izmanto kabeļos, kā arī datoru iekšējos kabeļos. 

Lielākie ražotāji pakāpeniski samazina kaitīgo vielu klātbūtni savos produktos. Tā Apple PVC neizmanto kopš 2008. gada, arī Dell, HP, Accer, Toshiba, LGE un Lenovo to vairs neizmanto detaļās, bet turpina izmantot vados. Sony un Panasonic PVC joprojām izmanto un neplāno to pārtraukt.

Programmatūra

Monopolstāvokļa dēļ pasaulē plašus boikotus ir izpelnījies Microsoft”. Tāpēc arvien vairāk cilvēku izvēlas izmantot atvērtā koda programmas, kas parasti ir  bezmaksas, turklāt katrs lietotājs tās var piemērot savām vajadzībām. Populārākās no tām ir UbuntuOpenOffice. Atzinību ir ieguvušas arī interneta pārlūkprogrammas Mozilla un Opera, kas ir alternatīva Internet Explorer. Bez tam vairāki ražotāji ir uzsākuši savus datorus pielāgot Chrome operētājsistēmai, kas prasa mazāk datora resursus, līdz ar to padarot ierīci energoefektīvāku.

Energotaupības padomi

Izvēlies datoru pēc savām vajadzībām, nevis tāpēc, ka gribi jaunāko modeli. lespējams, tavām vajadzībām būs atbilstošs lietots dators. Daudzi ir pietiekami jaudīgi, lai ar tiem varētu rakstīt un sērfot internetā.

Izvēlies iekārtas, kas nesatur polibromdifenila (PBB), polibromētu difenilētera (PBDE) vai hlorparafīna liesmas slāpētāju.

Ja vecais dators vēl ir izmantojams, nodod labdarībai – to labprāt pieņems virkne bērnu un maznodrošināto aizsardzības organizāciju. Vecos datorus var arī pārdot.

legādājoties jaunu datoru, izvēlies tādu, kam ir ekomarķējums.

Izmanto Greenpeace izstrādāto zaļās elektronikas ceļvedi, lai novērtētu, ko tavs iecienītais ražotājs dara, lai savus produktus padarītu zaļākus.

Izslēdz datoru un ekrānu, ja nestrādā ar to ilgāk par divām stundām.

Nekādā gadījumā elektropreču atkritumus nedrīkst izmest parastajās atkritumu izgāztuvēs. Tie ir jānodod atpakaļ ražotājam, kam bez maksas tie jāpieņem otrreizējai pārstrādei, vai bīstamo atkritumu nodošanai paredzētās vietās.

Izvēlies LCD vai LED monitoru.

Izpēti, kāda ir ražotāju politika attiecībā uz “konflikta minerālu” izmantošanu.

Datora ekrānam uzstādi pārslēgšanos uz gaidīšanas (standby) režīmu pēc 5 minūtēm un izslēgšanos (power off) pēc 15 minūtēm.

Lasi vairāk

1992. gadā mobilie tālruņi pasaulē bija tikai 1 % iedzīvotāju. Šobrīd tāds ir gandrīz katram. Latvijā ir vismaz divi mobilie tālruņi vienā mājsaimniecībā. Līdz ar viedtālruņu ienākšanu ir daudzkārt palielinājies telefonu izmantošanas laiks, nu tie izpilda funkcijas, ko vēl pirms desmit gadiem veica vairākas atsevišķas ierīces. Neskaitāmās lietotnes piedāvā apkalpot un izklaidēt mūs pilnīgi visās dzīves jomās.


Taču tālruņiem, līdzīgi kā citām elektroniskajām ierīcēm, mūsdienās ir ļoti īss mūžs. Cik bieži tu maini savu telefonu? Daudzi to dara reizi gadā. Līdz ar to ļoti liela daļa saražoto tālruņu nonāk atkritumos. Tomēr to detaļas satur bīstamas ķīmiskas vielas. Vislielākos draudus dabai rada mikroshēmas un pusvadītāji, šķidrā kristāla displejs, akumulators un grūti pārstrādājamais plastmasas korpuss.

Padomi

Ja telefons ir saplīsis vai tam radusies kāda problēma – vispirms salabo, tikai tad apsver jaunas ierīces iegādi.

Iegādājoties jaunu ierīci, izpēti tā ražotāja vides un ētiskos reitingus.

Telefona uzlādēšanai izmanto akumulatoru ar saules bateriju.

Nolietotos tālruņus nodod tam paredzētās vietās tāpat kā citas elektropreces.

Aicini ražotājus neizmantot toksiskas sastāvdaļas tālruņu ražošanā un izvairies no bromētajiem liesmu novērsējiem.

Ievies savā ģimenē vai draugu lokā Dienu bez ekrāniem, kad pavadat laiku, kopā pastaigājoties, spēlējot galda spēles vai sarunās, bet nepieskaroties telefonam, planšetei vai citai digitālajai ierīcei.

Konfliktu minerāli

Portatīvo datoru, e-lasītāju, mobilo telefonu ražošanā tiek izmantoti dažādi metāli: alva, tantals, volframs un zelts, un tos iegūst no minerāliem. Kongo Demokrātiskajā Republikā šo minerālu iegūšana ir simtiem miljonu dolāru vērta industrija, kuras ienākumi nonāk militārā režīma un kriminālo grupējumu rokās. Tādējādi ražotāji, kas izmanto šos “konfliktu minerālus”  savos produktos, jau vairāk nekā 20 gadus atbalsta militāru režīmu un padziļina vienkāršo iedzīvotāju nabadzību un nedrošību. ASV visām biržā kotētajām kompanijām, kas ražo elektroniku, ir jāuzrāda informācija par izejvielu piegādes ķēdi, lai samazinātu konflikta zonās iegūto minerālu izmantošanu. Arī Eiropā un Ķīnā šobrīd tiek izstrādāta likumdošana, kas regulētu konflikta zonās iegūto minerālu izmantošanu.

Ir ražotāji, tādi kā Apple un Fairphone, Microsoft, kas šobrīd ierīcēs izmantotos minerālus iegūst no bezkonflikta zonām.

Nelielā mobilo telefonu ražošanas kompānija Fairphone ir nospraudusi mērķi radīt ilgtspējīgu, ētisku un videi draudzīgu viedtālruni. Tā ražo viedtelefonus, kuri kalpo ilgi, tajos izmantojot atbildīgi un videi draudzīgi iegūtus izejmateriālus, strādniekiem ir nodrošināti labi nosacījumi, un telefoni ir otrreizēji pārstrādājami. Ja telefons saplīst, tad ražotājs nodrošina tā salabošanu. Jaunu modeļu izstrādei un ražošanas uzsākšanai Fairphone izmanto pūļa finansējumu.

Latvijā lielākajā daļā mājsaimniecību ir televizors, dažās pat vairāki. Pēdējo gadu laikā veikalu plauktos ir parādījušies dažādi jauni televizoru modeļi, kas ir vieglāki, plānāki, ar augstāku izšķirtspēju un visādi citādi labāki. Vismaz tā apgalvo ražotāji un tirgotāji. Taču patiesībā  plazmas televizori patērē ļoti daudz enerģijas. Tāds var patērēt pat līdz 850 kWh elektrības gadā, turpretī daudzi ledusskapji gadā patērē tikai 300 kWh. Lai arī kādu televizoru izvēlētos (CRT, LCD, LED, OLED vai plazmas), jo lielāks ekrāns, jo vairāk enerģijas tas patērēs. 


Bez tam televizori parasti satur arī PBDE (Polybrominated diphenyl ethers) un bromētos liesmu novērsējus, kas no tiem izdalās vēl daudzus gadus. Līdzīgi kā citām elektroprecēm, arī televizoriem bīstamākās detaļas ir pusvadītāji un mikroshēmas, kuru sastāvā ir daudz videi kaitīgu vielu. Sony un Panasonic savos ražojumos neizmanto PBDE, bet Samsung un Sharp elektroprecēm nepievieno liesmu novērsējus.

Lielākā daļa elektropreču enerģiju patērē arī gaidīšanas jeb stand- by režīmā un pat izslētā jeb off režīmā. Piemēram, televizors gaidīšanas režīmā var patērēt apmēram 80 kW/h gadā. Arī mūzikas centri, printeri, halogēnās lampas un mobilo tālruņu lādētāji patērē elektrību, kad ir pieslēgti strāvas avotam.

Padomi

Skaties televizoru pēc iespējas mazāk, labāk tā vietā izlasi kādu grāmatu vai satiecies ar draugiem.

Veco televizoru neizmet sadzīves atkritumos, bet nodod tam paredzētajās vietās.

Taču, ja pērc jaunu televizoru:

  • izvēlies to, kas patērē mazāk enerģijas,
  • izvairies no bromētajiem liesmu novērsējiem.

Neatstāj televizoru ieslēgtu gaidīšanas režīmā, bet pēc iespējas to izslēdz pilnībā, tā ietaupīsi līdz 20 % elektroenerģijas.

Zaļais ceļvedis vienuviet sniedz atbildes uz jautājumiem un aktuālu informāciju par to, kā dzīvot zaļu, sociāli atbildīgu un videi draudzīgu dzīvi. Tas noderēs gan tiem, kuri jau ir zaļi domājoši un dzīvojoši, gan arī tiem, kas pirmo reizi uzdos jautājumus par to, no kurienes nāk pārtika un kāpēc apģērbs mēdz būt tik lēts. Var likties – te visa ir ļoti daudz, un vienam cilvēkam to visu ieviest dzīvē nav iespējams. Jā, katrs atsevišķi mēs varam veikt mazus soļus un nelielas izmaiņas, bet visi kopā – vairāk. Tāpēc šajā izdevumā arī aicināsim būt aktīviem un veicināt lielākas kopējās pārmaiņas, iesaistoties sabiedriskās kustībās un izvirzot prasības lēmumu pieņēmējiem.

Piedalīties

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.

Noklikšķinot uz “Sūtīt”, jūs piekrītat personas datu apstrādei