Marķējumi

Ir daudz veidu, kā samazināt savu ietekmi uz vidi. Viens no tiem – izvēlēties preces un pakalpojumus ar vismazāko ietekmi uz vidi, tādējādi samazinot dabai radīto slodzi un atbalstot videi draudzīgu ražošanas. Bet kā zināt, kuri ir videi draudzīgākie produkti? Daudz vairāk par produktu ietekmēm uz vidi atradīsiet Zaļajā ceļvedī. Ekomarķējums ir viena no metodēm, kas sniedz patērētājam informāciju par produktu ietekmi uz vidi. Tas efektīvi darbojas lielā daļā pasaules valstu. Arī Latvijā ir nopērkami ekomarķēti produkti, piemēram, papīrs, mazgāšanas līdzekļi u. c.

Pirms kāda no precēm ir tiesīga saņemt ekomarķējuma simbolu, tai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Šos kritērijus parasti nosaka eksperti, pētot un analizējot katras preču grupas ietekmi uz vidi, ņemot vērā preces pilnu dzīves ciklu – no šūpuļa līdz kapam – kādas izejvielas tiek lietotas ražošanā un kā tās tiek iegūtas, kā prece tiek ražota un kas ar to notiek lietošanas un utilizācijas stadijās, vai preci ir iespējams otrreizēji pārstrādāt, kāds ir tās iepakojums, kā arī daudzus citus faktorus. Tomēr gan vides apstākļi, gan pieejamās tehnoloģijas mainās, un tādēļ šie kritēriji ir pastāvīgi jāuzlabo.

Izmantojot ekomarķējuma sniegto informāciju, cilvēki var iesaistīties vides kvalitātes uzlabošanā un ar savu izvēli un maku ietekmēt situāciju par labu videi. Ja patērētāji dod priekšroku marķētiem produktiem, tad arī kompānijas seko šim pieprasījumam un tirgū parādās arvien vairāk preču, kuras atbilst ekomarķējuma kritērijiem. Tādējādi patērētāju izvēle maina ražotāju uzvedību un samazina nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Kā labus piemērus šajā gadījumā var minēt pilnīgu atteikšanos no hlorīdu saturošo savienojumu lietošanas papīra ražošanā, daudz lielāku otrreizēji pārstrādāta papīra daudzumu un dažādu ķīmisko vielu un procesu aizstāšanu ar videi draudzīgākiem.

Taču jāatceras – lai arī pirkt videi draudzīgas preces noteikti ir atbildīga izvēle, tomēr dažreiz ir labāk nepirkt vispār, jo viss, ko mēs patērējam, kaut kādā veidā negatīvi ietekmē apkārtējo vidi. Ja arī prece ir videi pielāgota – cik tas vispār ir iespējams –, tas tomēr nozīmē tikai to, ka tā salīdzinājumā ar citām precēm ir mazāk bīstama un nodara mazāku ļaunumu. Tāpēc labākais, ko mēs varam darīt, ir patērēt pēc iespējas mazāk, izvēloties kvalitatīvas preces, nevis mantas, kuras pēc īsa brīža būs jāizmet atkritumos.

Latvijā pieejamie vides marķējumi

ES bioloģiskās lauksaimniecības marķējums nosaka, ka iegādājoties produktus marķētus ar šo zīmi, patērētāji var būt pārliecināti, ka vismaz 95 % no šī produkta lauksaimniecības izcelsmes sastāvdaļām ir ražotas bioloģiski; produkts atbilst oficiālās kontroles shēmas noteikumiem; produkts slēgtā iepakojumā nācis tieši no ražotāja vai fasētāja; uz produkta atrodas ražotāja, fasētāja vai tirgotāja nosaukums un kontroles institūcijas nosaukums vai kods.

FSC (Forest Stewardship Council) ir starptautisks ilgtspējīgas mežsaimniecības sertifikāts, kas apliecina – mežs apsaimniekots vienlaikus videi draudzīgi, sociāli atbildīgi un ekonomiski izdevīgi. FSC sertifikāta zīme atrodama uz koksnes produktiem, kas nāk no ilgtspējīgi apsaimniekota meža. Šobrīd FSC sertifikāciju veic vairāk nekā 60 pasaules valstīs, arī Latvijā.

Latvijas eko produkts. Šī zīme pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai un apliecina, ka noteiktais produkts ir ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām. Lai šo zīmi iegūtu ir jāsaņem sertifikāts, kuru izsniedz akreditēta organizācija.

Laba vides izvēle. Zviedrijas dabas biedrības izstrādāts marķējums, kurš ir izplatīts visā Skandināvijā. Uz ļoti daudzām preču grupām. Tiek uzskatīts par vienu no stingrākajiem marķējumiem kuri visu laiku tiek pastiprināti.

Ziemeļu gulbis. Arī skandināvu marķējums, kuru izsniedz Ziemeļvalstu padomes. Tiek uzskatīts par daudz vājāku kā iepriekšējais.

Eiropas savienības vides marķējums. ES oficiālais vides marķējums. Var saņemt arī Latvijas ražotāji. Pašlaik Latvijā pieejami tikai tekstilizstrādājumi, grīdas segumi un biroja papīrs (Attiecībā uz papīru nosaka tikai kritērijus par energopatēriņu un mežistrādi. Nav noteiktas prasības ķimikāliju, atkritumu un kvalitātes nodrošināšanai).

Zilais Eņģelis. Vācijas vides marķējums, kurš pastāv kopš 1978.gada un tiek uzskatīts par vienu no pasaules visizstrādātākajiem vides marķējumiem. Atrodas uz vairāk kā 3500 produktiem.

Citi vides marķējumi

Šis sertifikāts iestājas par labākiem darba un dzīves apstākļiem mazajiem ražotājiem Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Sertifikāta iegūšanas kritērijos ietilpst demokrātiskas organizatoriskās struktūras, vides aizsardzība, godīga samaksa audzētājiem un strādniekiem, bērnu darba neizmantošana un droši darba apstākļi. To var iegūt svaigas pārtikas, vīna, šokolādes, zelta un sudraba, kokvilnas, ziedu, medus un tējas ražotāji.

Rainforest alliance/UTZ Certified nesen ir apvienojušies zem Rainforest alliance marķējuma, tomēr periodiski vēl veikalos redzēsi arī UTZ Certified marķējumu. Viņu apvienotie centieni ir galvenokārt vērsti uz vides problēmām – lietusmežu izciršanu lauksaimniecības rezultātā un ilgtspējīgām lauksaimniecības praksēm. Šiem marķējumiem sertifikācijā ir iekļauti arī kritēriji, kas vērsti uz cilvēktiesību ievērošanu, tomēr valda uzskats, ka šie nav līdz galam Godīgās tirdzniecības marķējumi, jo nenosaka garantēto cenu, ko lauksaimnieki saņems par savu produktu, kā arī šiem marķējumiem ir zemākas prasības un vājāka uzraudzība cilvēktiesību jautājumos. Tomēr ir svarīgi zināt arī šos marķējumus, jo daudzas kompānijas ir izvēlējušās sertificēt savu produkciju tieši ar šīm sertifikācijām.

EKOenerģija ir ilgtspējīgas elektroenerģijas marķējums, ko izstrādājušas Eiropas vides organizācijas. Tas garantē, ka elektroenerģija būs ne tikai no atjaunojamajiem energoresursiem, bet arī to, ka šie resursu tiks ilgtspējīgi izmantoti.

TCO (Zviedrijas profesionālo darbinieku konfederācija) ir Zviedrijas nacionālā likumdošanas institūcija. Tā piešķir marķējumu mobilajiem telefoniem, biroja mēbelēm un datoriem (un to piederumiem), kuri atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz energoefektivitāti, darbavietas drošību un ietekmi uz apkārtējo vidi.

Baltais trusis – šis marķējums apliecina, ka attiecīgā produkta un tā sastāvdaļu ražošanā nav veikti eksperimenti uz dzīvniekiem.

Eiropas Savienības energoefektivitātes marķējums

Šie nav eko marķējumi

Zaļā karotīte ir nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, kas apliecina, ka

  • vismaz 95 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām (arī pamatizejviela), izņemot ūdeni, sāli un cukuru, atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām;
  • tas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv un nav ražots no tiem;
  • produkta ražošanā nav izmantotas atsevišķas pārtikas krāsvielas;
  • vismaz 75 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions.

Zaļais punkts. Šis marķējums nozīmē, ka iepakojuma ražotājs vai preces izplatītājs vai importētājs ir samaksājuši par šī iepakojuma otrreizēju pārstrādi. Latvijā ir izveidots Latvijas Zaļais punkts (LZP), kurš darbojas uz brīvprātības principa un tā līgumpartneri (uzņēmumi), nomaksājot biedru naudu LZP, saņem 80% dabas resursu nodokļa atlaidi. Šie uzņēmumi LZP ir deleģējuši rūpēties par to, lai šis iepakojums nonāktu otrreizējā pārstrādē. Ja marķējumu pavadošais uzraksts ir svešvalodā (Green Dot, Der Grune Punkt), tad ideālā variantā tas nozīmē to, ka preces importētājs ir samaksājis, par to, lai iepakojumu varētu savākt un otrreizēji pārstrādāt.

Otrreizējas pārstrādes simbols. Patiesībā
Latvijas patērētāji var sastapties ar divu veidu šādiem simboliem. Pirmais atrodas uz precēm, kuras var tikt otrreizēji pārstrādāta. Dažreiz zīmei virsū ir arī kāds cipars, kurš norāda, kādai pārstrādājamo materiālu grupai tas pieder. Otrais simbols norāda, ka prece vai tās iepakojums, ir daļēji vai pilnīgi ražotas no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem. Dažreiz simbola vidū var redzēt, piemēram 40 vai 80% uzrakstu. Tas nozīmē, ka produktā tik procentu ir otrreizēji pārstrādātā materiāla. Uz precēm parādās arī vēl daudz citu simbolu un marķējumu. Daļa no tiem var būt maldinoša vai augstāk aprakstīto marķējumu viltojumi.

Godīgās tirdzniecības marķējumi

Latvijas iedzīvotājiem jau ir zināms, ka eksistē vairāki ekomarķējumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai produkta ražošanas procesā tiktu ievēroti zināmi nosacījumi. Pie šādiem marķējumiem pieder arī godīgās tirdzniecības (angl. – fair trade) marķējumi, kuru fokusā ir sociāls un ekonomisks taisnīgums. Godīgās tirdzniecības kustības marķējumu standarti uzliek par pienākumu sertificētajām organizācijām nodrošināt, lai viņu darba vidē vai piegādes ķēdē tiktu ievēroti šādi principi:

ražotājs saņem godīgu samaksu par savu preci;

ražošanā ir ievērota demokrātija un sociāla vienlīdzība, tostarp stingri aizliegts bērnu darbs;

tiek stimulēta ražotājorganizāciju ekonomiska izaugsme – lai ražotāji ne tikai saņemtu adekvātu samaksu par savu darbu, bet arī lai iegūtu papildu līdzekļus dzīves apstākļu uzlabošanai;

lai ražošana notiktu saskaņā ar nekaitīgas vides prasībām – fokuss ir vērsts uz agroķīmijas samazinātu lietošanu, kārtīgu atkritumu apsaimniekošanu, augsnes auglības saglabāšanu, ilgtspējīgi izlietotiem ūdens resursiem, kā arī ģenētiski modificētu kultūraugu neizmantošanu.

Šie principi ir kopīgi visām godīgās tirdzniecības sertificēšanas organizācijām, tomēr savā starpā atšķiras organizāciju izvirzītās prasības šo mērķu sasniegšanai. Tās savā starpā atšķiras arī ar sertificējamajiem produktiem vai apgūtajiem reģioniem. Tālāk apkopotas populārākās organizācijas, kas sertificē ražotājus un ļauj tiem izmantot godīgās tirdzniecības marķējumus.

FLO Fairtrade

ir Eiropā pazīstamākā godīgās tirdzniecības sertifikācijas sistēma. Organizācija sertificē dažādus produktus, kuru sastāvdaļas nāk no jaunattīstības valstīm. Visvairāk pārdotie ir tieši pārtikas produkti: kafija, banāni, kakao, tēja, cukurs. Mazāk populāra ir Fairtrade FLO kokvilna, rokdarbu izstrādājumi, rotaslietas (zelta un sudraba) un ziedi. FLO Fairtrade nosaka katram produktam minimālo cenu, kāda ražotājam (fermerim) jāsaņem no uzpircēja, kā arī prēmijas apjomu. Latvijā šobrīd nopērkams FLO Fairtrade sertificēts cukurs, kafija, tēja, dažādi saldumi u.c. produkti.

Hand in Hand

ir privāta sertifikācijas sistēma, kas sertificē tikai vācu firmas Rapunzel produktus. Hand in Hand marķējums apvieno organiskās lauksaimniecības principus ar godīgās tirdzniecības principiem. Rapunzel šobrīd sadarbojas ar aptuveni 20 partneriem. Katru gadu Rapunzel un HIH partneri vienojas par produkta minimālo cenu. Arī HIH ražotājiem papildus tiek maksāta prēmija, kas obligāti jāinvestē ekoloģiskos, sociālos projektos zemnieku un laukstrādnieku dzīves uzlabošanai. Latvijā arī pieejami Rapunzel Hand in Handprodukti (šokolāde, kulinārijas preces, žāvēti augļi u. c.), kurus varat meklēt veikalos Biotēka.

IMO Fair For Life

ievēro tos pašus standartus, ko FLO Fairtrade, taču šo sertifikātu var iegūt neatkarīgi no kooperatīva vai ražotnes ģeogrāfiskā novietojuma, valsts ekonomikas vai produkta tipa. Fair For Life sertifikātu pēc būtības var iegūt jebkura kompānija jebkurā valstī, kas ievēro sertifikāta uzstādītos sociālās un atbildības pret vidi standartus. Sertifikācijas sistēma pati nenosaka kopējas minimālās cenas par produktu, minimālo cenu aprēķina katrai situācijai atsevišķi, ņemot vērā reālās ražošanas izmaksas. Latvijā atsevišķi FFL produkti sastopami Biotēkā un kosmētikai Lush. FFL savas sistēmas ietvaros par līdzvērtīgiem atzīst arī citus sertifikātus.

Pasaules Godīgās tirdzniecības organizācija (WFTO)

ir godīgās tirdzniecības uzņēmumu apvienība, kurai ir sava garantiju sistēma. Apvienībā ir reģistrēti dažādu produktu audzētāji, ražotāji, izplatītāji, eksportētāji, importētāji, vairumtirgotāji un citi uzņēmumi, kas, kā apgalvo WFTO, seko godīgās tirdzniecības principiem visās savās operācijās. WFTO savā sertifikācijā atzīst citas sertifikācijas sistēmas par līdzvērtīgām. Organizācijas, kas reģistrējušās WFTO, darbojas dažādās sfērās un ražo dažādus produktus: pārtiku, kosmētiku, apģērbu u. c.

Fairwear Foundation

ir specializējusies tieši godīgi ražotu apģērbu un audumu sertificēšanā. Sertifikātu var iegūt lieli un mazi ražotāji, izplatītāji, arī rūpnīcas. Fairwear ir definējis savus standartus atbilstoši godīgajai tirdzniecībai, kas ietver darba izvēles brīvību, bērnu darbu neizmantošanu, godīgu samaksu, labus darba apstākļus darbiniekiem u. c.

Fairphone

sākās kā trīs nevalstisku organizāciju veidots kopprojekts ar mērķi informēt sabiedrību par elektronikā izmantoto izejvielu ieguvi, ar kurām nereti saistīti konflikti. Šobrīd Fairphone funkcionē kā sociālais uzņēmums, kura centrālais šī brīža produkts ir viedtālrunis Fairphone, kuru ražojot tiek ņemts vērā, lai materiālu iegūšanas procesā būtu atbalstītas vietējās ekonomijas, būtu ilgtspējīgs dizains (vērsts uz dzīves cikla pagarināšanu, pārstrādi vai otrreizēju izmantošanu cikla beigās), kā arī tiktu pievērsta uzmanība pienācīga strādnieku atalgojuma un darba apstākļu nodrošināšanai. Dizainu cenšas radīt maksimāli ilgtspējīgu un parocīgu dzīves cikla pagarināšanai un ilgtspējīgai izmantošanai.

Fair trade Tourism

ir iniciatīva, kas koncentrējusies tieši uz godīgām tūrisma praksēm. Pagaidām operē Dienvidāfrikā un pamazām paplašinās. Principi ir līdzīgi kā citās godigās tirdzniecības organizācijās: lai visi tūrisma biznesā iesaistītie saņemtu godīgu daļu no ienākumiem, lai darbinieku viedokļi tiktu uzklausīti un cienīti, lai pakalpojumi būtu uzticami, ilgtspējīgi un pārskatāmi.

ASC

Akvakultūras pārvaldības padomes (ASC) marķējums uz produkta apliecina, ka zivis un jūras produkti nāk no audzētājiem, kas saudzē vidi un rūpējas par labiem darba apstākļiem. Produktu izcelsmei var izsekot no ražošanas brīzā līdz nokļūšanai veikalos

Fairtrade izejvielas

Šo sertefikātu var iegūt atsevišķām godīgi audzētām un tirgotām sastāvdaļām, piemēram, kakao, cukuram, kokvilnai. Tikai marēķējumā norādītā sastāvdaļa kombinētajā produktā ir norādīta kā Fairtrade.

MSC

Jūras uzraudzības padomes (MSC) mērķis ir pretoties pārmērīgai nozvejai pasaulē un veidot pasaules zivju rūpniecību ilgtspējīgai nākotnei

Cradle2Cradle

Šo sertefikātu piešķir tekstilizstrādājumiem. Lai to iegūtu, produktu novērtē piecās kategorijās: materiālu nekaitīgums, materiālu aktārtota izmantošana, ajaunojamie energoresursi un oglekļa izmantošana, ūdens kontrole un sociālā atbildība.

Emulgatori

Kosmētikā tiek izmantotas krāsvielas, emulgatori, smaržvielas, konservanti, virsmas aktīvās vielas u.c. Daudzu šo vielu ietekme uz cilvēku veselību un vidi nav pilnībā pārbaudīta. Tās var izraisīt dažādas nepatīkamas blakusparādības. Likumdošanas paredz, ka ražotāji patērētājus informē, par kosmētikas produktu sastāvā esošajām ķīmiskajām vielām. Taču tas patērētājos ir radījis vēl lielāku apjumumu, jo retu kurš spēj saprast šo vielu nozīmi un iespējamās ietekmes. Šeit aprakstīti dažas no populārākajām kosmētikā izmantotajām vielām.

Lielākā daļa kosmētikas līdzekļu izmanto mākslīgus ķīmiski sintezētus emulgatorus, kas var būt kaitīgi videi un cilvēku veselībai. Dabīgajā kosmētikā savukārt izmanto emulgatorus, kas iegūti no dzīvniekiem vai augu valsts. To ieguvē nepieciešamas taukskābes, cukurs un siltums. Labākie videi draudzīgie emulgatori tiek iegūti no kokosriekstu vai palmu eļļas. Taču plaši tiek izmantots arī rapšu eļļa, bišu vasks (Sodium Beeswax (Cera Flava)), vienkāršs glicerīna – taukskābju savienojums (Glyceryl Stearate), kā arī pārtikā izmantojamais lecitīns (Lecithin), citronskābes un pienskābes esteri (Glyceryl / Cocoate / Citrate / Lactate vai Glyceryl / Oleate / Citrate vai Glyceryl / Stearate / Citrate).

Glyceryl Stearate

Lecithin

Glyceryl

Cocoate

Citrate

Lactate

Glyceryl

Oleate

Citrate

Glyceryl

Stearate

Citrate

Sodium Beeswax
(Cera Flava)

Daudzi emulgatori, kas nav augu izcelsmes, tiek iegūti no cūku taukiem. Likumdošana neparedz norādīt šo vielu izcelsmi, tikai to ķīmisko nosaukumu. Līdz ar to ja esat veģetārietis vai musulmanis, vai citu iemeslu dēļ nelietojat cūku taukus, jums kosmētikas produktus jāpērk no ražotājiem, kas paredzēti  tieši veģetāriešiem vai tie jāgatavo pašiem.

Atsevišķi emulgatori var būt kaitīgi veselībai. Piemēram, pētījumi Dānijā un Sviedrijā parāda, ka boroks (nātrija borāts – Sodium Borate) var būt kancerogēns. Skandināvijas valstīs to ir aizliegts izmantot bērnu produktos, jo tas var veicināt anēmiju. Ilgstoša produktu, kuri satur boroksu, lietošana var sausināt ādu, padarot to trauslu, un pat attīstīt vēzi.

Vēl viens emulgators no kā vajadzētu izvairīties ir trietanolamīns un dietanolamīns (Triethanolamine – TEA), Diethanolamine – DEA). Tas tiek iegūts no naftas izstrādājumiem un tiek lietots jau vairākas dekādes kosmētikas rūpniecībā. Tas ir stipri kaurinošs acīm un ādai. Tas iesūcas ādā un var izraisīt aknu bojājumus, bet savienojumā ar nitrāta joniem (atrodami dzeramajā ūdenī un gaļas izstrādājumos), rada kancerogēnu vielu – nitrozamīnu (Nitrosamine).

Krāsvielas

Krāsvielas tiek izmantotas gan pārtikas, gan sadzīves ķīmijas, gan kosmētikas un skaistumkopšanas precēs. Mēs ar tām sastopamies ik uz soļa. Ražotāji un valsts kontroles iestādes mūs cenšas pārliecināt, ka šīs krāsvielas ir drošas un produktiem piedod papildus estētisko vērtību. Bet diemžēl daudzos gadījumos šādiem apgalvojumiem trūkst neatkarīgu zinātnisku pierādījumu. Liela daļa pētījumu šai jomā tiek finansēta no rūpniecības puses un netiek neatkarīgi izvērtēti.

Vienas atsevišķas krāsvielas iedarbību uz cilvēka veselību var arī neatstāt nekādu būtisku negatīvu ietekmi. Taču dienas laikā mēs sastopamies ar daudzām dažādām krāsvielām sadzīves ķīmijā, pārtikā, kosmētikā. Tas var pakļaut mūs neparedzētiem riskiem. Eksperti arī nespēj vienoties par krāsvielu drošumu un var būt situācija, kas viena krāsviela var būt aizliegts kādā valstī, bet citā tiek uzskatīta par drošu lietošanā.

Kosmētikas un skaistumkopšanas produktos izmantotās krāsvielas var iedalīt trīs grupās:

Organiskās

krāsvielas parasti tiek iegūtas tieši no naftas produktiem. Tiek sauktas arī par akmeņogļu darvas (coal-tar dyes, angļu) vai sintētiskajām organiskajām krāsvielām. Izplatītākās: Blue 1, Green 3.

Neorganiskās

krāsvielas ir māli, dzelzs oksīds (var iegūt dzeltenu, brūnu, melnu un sarkanu krāsu) un ultramarīns (tai skaitā hroma oksīda zaļais, vizla, titāna dioksīds, cinka oksīds un kaolīna māli). Krāsvielas, kas satur arsēnu vai svinu.

Dabīgās

krāsvielas tiek iegūtas no augiem vai dzīvniekiem.

Neorganiskās krāsvielas parasti netiek uzskatītas par dabīgām, jo tās tiek iegūtas temperatūras apstrādes procesā. Dažas, piemēram, vizla, var tikt apstrādātas ar dabīgajām krāsvielām, lai iegūtu noteiktu toni. Agrāk liela daļa oksīdu un ultramarīnu tika iegūti atradnēs, taču mūsdienas, vielu tīrības apsvērumu dēļ (izrakteņiem var būt svina, arsēna, dzīvsudraba, antimona vai selēna piemaisījumi), lielākā daļa tiek iegūta laboratorijas apstākļos.

Patērētājam pārliecināties par kaitīgo krāsvielu esamību produktā nav viegli, jo tās sastāva aprakstā var būt minētas ar dažādiem nosaukumiem. Eiropā smaržu un aromātiskās kompozīcijas un to izejvielas sastāvdaļu sarakstā norāda atbilstoši Kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu vienotajai starptautiskajai nomenklatūrai (INCI — International Nomenclature for Cosmetic Ingredients) (turpmāk — INCI) ar vārdu “Parfum” vai “Aroma”. Krāsvielas vēl tiek atzīmētas ar prefiksu Cl, kam seko piecu ciparu numurs, piemēram, CI 17200, bet pārtikā izmantotās krāsvielas apzīmē ar E, kam seko 3 vai 4 ciparu kombinācija. Savukārt, ja jums ir kosmētikas līdzeklis no ASV, uz iepakojuma atradīsiet apzīmējumus prefiksus FD&C (pārtika, medicīna un kosmētika) vai D&C (medicīna un kosmētika), kas apliecina, ka šīs krāsvielas ir reģistrētas lietošanai attiecīgajās preču grupās. Dažādos krāsvielu apzīmējums varat skatīt tabulā zemāk.

Lielākā daļa krāsvielu ir noturīgas, ar zemu bioloģiskās noārdīšanās pakāpi un jutīgiem cilvēkiem var izraisīt veselības problēmas. Lielākā daļa organisko krāsvielu var izraisīt ādas kairinājumus un dažas var aizsprostot poras. Par neorganiskie minerālie pigmenti, kuri parasti tiek uzskatīti par drošākiem, salīdzinājumā ar organiskajām krāsvielām, var un izraisa alerģiskas reakcijas. Dzelzs oksīds, piemēram, satur niķeli un lielai daļai cilvēku (aptuveni 18%) pret to ir alerģija.

INCI

par kosmētikas līdzekli

SASTĀVDAĻU NOSAUKUMS

Krāsvielas attiecīgā gadījumā jānorāda atbilstoši to krāsu indeksam (CI).

Smaržas un aromātiskās kompozīcijas ir jāsauc par “parfum” vai “aromāts”

SASTĀVDAĻU KĀRTĪBA

Norādīts dilstošā svara secībā (pēc koncentrācijas)

Sastāvdaļas, kuru koncentrācija ir mazāka par 1%, var norādīt jebkurā secībā pēc sastāvdaļām, kuru koncentrācija pārsniedz 1%.

Krāsvielas, kas nav paredzētas matu krāsošanai, ir jānorāda aiz citām kosmētikas sastāvdaļām (jebkurā secībā)

Satraucošāks ir fakts, ka vairākas organiskās krāsvielas eksperimentos ar dzīvniekiem ir izrādījušās kancerogēnas. Tas var būt vai nu tāpēc, ka krāsvielu ieguvei izmantotās vielas ir kancerogēnas vai dažās ražošanas partijās esošu kancerogēnu piejaukumu dēļ.

Ķermeņa kopšanas līdzekļos krāsvielām nav nekādas praktiskas funkcijas izņemot psiholoģisko efektu. Līdz ar to ražotāji lieto krāsvielas, lai produktu saistītu ar patērētāja  emocionālo vai garastāvokli. Sārta krāsa bieži vien tiek lietota meiteņu un vidēja vecuma sieviešu produktos, jo tā saistās ar maigumu un sievišķību. Gaiši zaļa krāsa var nozīmēt svaigumu, balta un zila parasti tiek asociēta ar tīrību un sutīgumu.

Visu laiku ražotāji rada jaunas krāsas taču ne vienmēr tiek pilnībā izvērtēta to drošība. Tā piemēram, viens no jaunākajiem izgudrojumiem FD&C Red 40 (Allura Red vai Cl 16035) ir populāra piedeva acu ēnām. Šī krāsviela tirgū ir jau kopš 1994.gada, bet tai nav veikts neatkarīgs audits. ASV Nacionālais vēža institūts apgalvo, ka p-credine, viela, kas tiek izmantota šīs krāsvielas ražošanā, var izraisīt vēzi. Vēl viens piemērs ir krāsviela CI 42090 (zināms arī kā FD&C Blue 1 vai E133). Tās nolūks ir piešķir produktam zilu krāsu. Ietekme uz veselību var būt hiperaktivitāte vai izsitumi uz ādas. Taču ir arī pierādījumi, ka CI 42090 var izraisīt vēzi dzīvniekiem. Šī krāsviela ir aizliegta Austrijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Norvēģijā, Šveicē un Zviedrijā. Tāpat arī CI 47005 (Zināms arī kā FD&C Yellow 10 vai E104), kura piešķir dzeltenu krāsu, var izraisīt astmu, izsitumus, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties no šīs krāsvielas. CI 47005 ir ogļu–darvas krāsa un tā var saturēt neirotoksiskus un kancerogēnus piemaisījumus. Aizliegta Austrālijā, ASV un Norvēģijā.

Padomi

Pašlaik vienkārši nav pietiekami daudz pierādījumu lai pateiktu, kā ilgstoša krāsvielu iedarbība var ietekmēt cilvēku veselību. Ja jūs tomēr izvēlaties produktus, kas satur krāsvielas, izvēlaties tādus, kur krāsvielas kods sākas ar „Cl 75”, jo tās ir dabīgās krāsvielas. Tās, kuras sākas ar „Cl 77” ir neorganiskās krāsvielas, kas tiek uzskatītas par drošākām, salīdzinot ar organiskajām krāsvielām. Tiek izmantotas arī tādas dabīgas krāsvielas kā kumelītes, kurkuma vai brūnaļģes (skatieties sarakstu zemāk).

Nekaitīgās krāsvielas: alfa-alfa, alkanet sakņu eļļa, annatto (CL 75120), bietes, bentonīta māli (Cl 77004), beta-karotīs (Cl 75130), zilā ilzīte, kliņģerīšu ziedlapas, karamele, karmīnsarkans (Cl 77267), burkānu eļļas ekstrakts, kokogle (Cl 77267), hlorofils, kakao pūderis, vīnogu sula, henna (Cl 75480), dzelzs oksīds (Cl 77489 / 77492), brūnaļģes, kurkuma

Smaržvielas

Sintētiskās smaržvielas lēni sadalās un uzkrājas gan cilvēku, gan dzīvnieku audos un var tikt nodotas nākamajām paaudzēm. Smaržvielu iegūšanai kosmētikā izmanto līdz pat 300 dažādas ķīmiskās vielas. No tām ap 100 ir potenciāli bīstamas, jo var izraisīt alerģijas vai ir noturīgas vidē. Vidēji 4 no 10 cilvēkiem ir izjutuši diskomfortu, lietojot aromatizētus kosmētikas vai mazgāšanas līdzekļus. Ir smaržvielas, kas tiek uzskatītas par šajā ziņā īpaši riskantām, tās drīkst pievienot tikai stingri noteiktos daudzumos (0,001% līdzekļiem, kas paliek uz ādas, un 0,01% līdzekļiem, kas pēc lietošanas tiek noskaloti) un tās jāuzrāda INCI deklarācijā atsevišķi, nepaslēpjot zem kopējā apzīmējuma Parfum.

Tirgū pašlaik ir ap 5000 smaržvielu, 95% no tām ir radītas laboratorijā – daudzas no naftas produktiem. Faktiskās sastāvdaļas parasti uz iesaiņojuma nenorāda, lai aizsargātu noslēpumu, jo smaržvielas nevar patentēt.

Daudzas smaržvielas un aromatizētāji, kas veidoti uz naftas produktu bāzes, var izraisīt vēzi, dzemdību defektus, centrālās nervu sistēmas traucējumus un paaugstinātu jutību – kontaktalerģiju vai nepanesību, pat ja tās nav klasificētas kā alerģiskas. Dāņu pētījums parādīja, ka 1,1% cilvēku ir alerģiska reakcija pret noteiktiem aromātiem (Peru balzamu un smaržvielu maisījumu). Šī reakcija ir hroniska, un pretlīdzeklis nav zināms. Simptomus var atvieglot ar steroīdu krēmiem, kas savukārt var izraisīt blakus parādības. Smaržvielas arī ir bīstamas ūdens organismiem.

Pieredze un testi uz brīvprātīgajiem rāda, ka dabīgās smaržvielas alerģiski cilvēki panes labāk, kā sintētiskās – jo tās tiek iegūtas no augiem, nevis naftas vai akmeņoglēm, un to iegūšanai izmantots parasti viens vienīgs pārstrādes etaps (destilēšana), kamēr sintētisko smaržvielu iegūšanai var būt nepieciešamas 10 – 12 sarežģītas ķīmiskas reakcijas un tās būtībā ir dzīvam organismam sveša, neatpazīstama informācija.

Tomēr INCI deklarāciju lasot, Jūs nevarēsiet noteikt, vai zem apzīmējuma Geraniol slēpjas dabīgā rožu eļļa, vai sintētiski iegūts analogs, vai no ēteriskās eļļas izolēta atsevišķa sastāvdaļa – viss saucas vienādi. Ja vien ražotājs aiz laba prāta nav norādījis, ka izmantotā smaržviela ir dabīga ēteriskā eļļa, kā to mēdz darīt BDIH dabīgās kosmētikas ražotāji.

Vēl jo sliktāk, ja Jums ir individuāla alerģija pret kādu smaržvielu, kas neietilpst iepriekšminētajā sarakstā – tad to, vai zem mīklainā Parfum neslēpjas kāda potenciāli alergēna viela, Jūs varat uzzināt tikai ar „zinātniskās bakstīšanas” metodi – mēģini un ceri, ka āda neniezēs, ar izsitumiem nepārklāsies un šķaudīt arī nevajadzēs. Tāpēc īpaši jūtīgiem cilvēkiem ieteicams lietot kosmētiku vispār bez smaržas.

Tāpat gadiem ilgi tiek diskutēts par atsevišķu sintētisko smaržvielu iespējamo kancerogēno iedarbību, piemēram – attiecībā uz muskusu. To ļoti plaši izmanto smaržās, īpaši – vīriešu. Atsevišķi sintētiskie muskusa savienojumi ir aizliegti, bet citu lietošanas devas stingri ierobežotas, jo pastāv nopietnas aizdomas par to uzkrāšanos audos, nervu sistēmas bojāšanu un sēklinieku audzēju sekmēšanu. Tomēr, līdzīgi kā ar parabēniem, tik populāru sastāvdaļu grūti aizliegt, jo sevišķi tādēļ, ka dabīgais muskusbriežu sekrēts ir neaprakstāmi dārgs – līdz 100 000 eiro par kilogramu, kā arī tā ieguve nav visai ētiska no dzīvnieku tiesību viedokļa.

Pašlaik ES Zinātniskā komiteja ir noteikusi ierobežojumus 28 smaržvielu lietošanai parfimērijā. Taču vēl joprojām nav noteikti ierobežojumi to lietošanai gaisa atsvaidzinātājos. Starptautiskā smaržvielu asociācija (IFRA) iesaka produktiem piemērotas smaržvielas un lietojamo koncentrāciju.

Alerģiskākās smaržvirelas:

Cinnamal, Isoeugenol, Oak moos (Evernia Prunastri ekstrakts), Tree moos (Evernia Furfuracea ekstrakts), Amyl cinnamal, Amylcinnamylalcohol, Anisyl alcohol, Benzyl alcohol, Benzyl benzoate, Benzyl cinnamate, Benzyl salicylate, Citral, Citronellol, Coumarin, Eugenol, Geraniol, Hexyl cinnamaldehyde, Hidroxycitronellal, Hydroxymethylpenthylcyclohexenecarboxaldehyd, Lilial, d-Limonene, Linalool, Methyl heptin carbonate, 3-Methyl-4-(2,6,6-trimethyl-2-cyclohexen-1-yl)-3-buten-2-one.

Konservanti

Konservantu galvenais uzdevums ir nogalināt. Tie nogalina šūnas un ierobežo to vairošanos, tādejādi ierobežojot baktēriju un sēnīšu attīstību. Konservanti plaši tiek lietoti lielākajā daļā mūsdienu kosmētikas līdzekļu, kā arī tīrīšanas līdzekļos un pārtikā. Plašāk izplatītās baktērijas, ko tie apkaro, ir Pseudomonas aeruginosa, Escherechia coli un Stephylococcus aureus, kuras iespējams varētu izraisīt nopietnas infekcijas. Plašāk izplatītās pelējuma sēnes, ko apkaro konservanti, ir Candida albicans un Aspergillus niger.

Šīs baktērijas un sēnītes kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļos var nonākt dažādos veidos. Ražotāji par produktu ‘saindēšanu’ parasti pārmet patērētājiem / lietotājiem. Piemēram, no kārbiņas ņemot krēmu ar nemazgātām rokām, atstājot tūbiņas atvērtas, atšķaidot produktu ar ūdeni vai pērkot lielus iepakojumus ilglaicīgai lietošanai produktā var nonākt baktērijas, kas tos sabojā. Taču patiesībā lielākās problēmas rodas tieši ražošanas vietā, ko uzņēmēji risina pievienojot produktiem papildus sintētiskās ķimikālijas. Konservanti nenodrošina, ka baktērijas nenokļūst jūsu nopirktajā produktā. Taču to uzdevums ir ierobežot baktēriju attīstību un saglabāt to pieļaujamās, nekaitīgās robežās.

Viens no iemesliem bažām par plašo konservantu izmantošanu kosmētikas produktos ir tas, ka cilvēku āda sastāv no šūnām un savu iznīcinošo funkciju dēļ konservanti var būtiski kaitēt ādai, bet, nokļūstot asinsritē, arī visam organismam. Tāpēc arī lielākajai daļai izmantoto konservantu ar likumu ir noteiktas to pieļaujamā drošā koncentrācija produktā. Neskatoties uz to, dermatologi uzskata, ka konservanti ir būtiski ādas kairinājuma izraisītāji.

Ražotājiem nav viegli izvēlēties piemērotāko un efektīvāko konservantu. Tāpēc tiek izmantoti vairāki kritēriji. Tam ir jābūt:

efektīvam plaša mikrobu spektra apkarošanai;

noturīgam – spēj pildīt savas funkcijas visā produkta dzīves laikā;

efektīvam sākotnēja mikrobu ‘uzbrukuma’ novēršanā;

stabilam – nenoārdās produkta glabāšanas laikā un nereaģē ar pārējām sastāvdaļām;

aktīvam plašā skābuma (pH) spektrā;

drošam – nav toksisks vai kairinošs;

šķīstošam – viegli sajaucas ar ūdeni vai eļļu;

pieņemamai smaržai un krāsai;

pietiekami lētam.

Neviens no dabiskajiem vai sintētiskiem konservantiem nespēj pildīt visas šīs funkcijas. Tāpēc ražotāji bieži vien vienā produktā izmanto vairākus konservantus. Otrs būtisks ierobežojošs faktors ir šķīdība – daži konservanti šķīst ūdenī, daži eļļā. Līdz ar to produktos, kas satur gan eļļu, gan ūdeni, piemēram, roku losjonos, ir jāizmanto konservanti no abām grupām.

Visi plašāk lietotie komerciālie konservanti var izraisīt dermatīnu un citas ādas slimības. Daži no plašāk pielietotajām konservantu grupām ir parabēni, Kathon CG (methylsochlorothiazolinone un methylchlorothiazolinone maisījums – neirotoksiks un potenciāli kancerogēns), DMDM hidantoīns (DMDM hydantoin) un quaternium 15 (veido formaldehīdu, kas ir potenciāli kancerogēns). Laboratorijas testos ir atklāts, ka DMDM hidantoīns izraisa plaušu vēzi un DNS (dezoksiribonukleīnskābes) bojājumus. Līdzīgi arī diazolidinil urīnviela (diazolidinyl urea) atbrīvo formaldehīdu un var izraisīt acu un ādas kairinjumus.

Lūpu krāsās plaši tiek lietots BHT (butilēts hidroksitoluols). Tā kā šai vielai raksturīga bioakumulācija un tā noārdās lēnām, tā ir kaitīga apkārtējai videi. BHT un BHA (Butylhydroxyanisol) tiek pievienoti kosmētikai arī kā antioksidanti un stabilizētāji. Kad pētījumos tika noskaidrots, ka nonākot kuņģī, tie izraisa vēzi, tika aizliegta to izmantošana pārtikā. Kosmētikā, neraugoties un aizdomām par toksiskumu, tie joprojām ir atļauti.

Tādi dzīvsudraba bāzes konservanti kā thimerosal dažreiz tiek lietoti acu kosmētikā un tās noņēmējos. Tie ir neirotoksiski un ilgstošas lietošanas ietekmē var bojāt acis.

Konservanti, kas veido EDTA (piemēram, nātrija EDTA – sodium EDTA), var kairināt ādu un gļotādu un tie ir bīstami apkārtējai videi. Tie slikti noārdās vidē un ūdenī saistās ar smagajiem metāliem, tos atgriežot pārtikas ķēdē.

Benzoskābe (BENZOIC ACID), kas ir gan konservants, gan šķidinātājs, kas satur toluolu. Tos uzskata par hormonālo sistēmu graujošām vielām un iedzimtu defektu izraisītājiem. Benzoskābe arī kairina elpceļus, acis un ādu.

Lai arī doma par kosmētiku bez konservantiem izklausās laba, tā nav gluži iespējama. Dabīgai kosmētikai citreiz var redzēt uzrakstu “nesatur konservantus”. Tas ir iespējams, jo kosmētikas produktā izmantotie augu ekstrakti pilda arī konservantu funkcijas un specifiskus konservantus produktam pievienot nav vajadzības. Taču ja sastāvā nebūs ne kripatiņas konservantu, mikrobi, kam patīk dabiska vide, tajā vairosies un produkti sāks pelēt un pūt.

Daudzi ražotāji reklamē, ka to produktos tiek izmantoti ‘dabīgo’ konservantu sistēmas. Taču dažas no tām ir dabīgākas par citām. Tāpēc ieteicams vispirms ir pārliecināties par to sastāvu, pirms uzticēties šādiem ražotāju apgalvojumiem.

Izmantojot dabīgos konservantus, tādus kā ēteriskās eļļas, augļu un zāļu esences, cukurus un pat graudus, produktu glabāšanas laiks parasti ir īsāks un arī iepakojums nereti ir mazāks. Taču jāteic, ka ēteriskajām eļļām parasti iedarbība ir uz šauru mikrobu grupu, tādēļ tās izmanto kā papildu konservantu kādam no pamatkonservantiem, kam ir plašs spektrs un kas aizsargā kā pret mikrobiem un baktērijām, tā sēnītēm un raugiem. Dabīgajā kosmētikā iepakojumam bieži vien tiek izmantotas alumīnija tūbiņas, kas ierobežo gaisa piekļuvi produktam (pretēji plastmasas tūbiņām, kas sevī iesūca gaisu) un tādejādi pasargā produktu.

Iesakām izvēlieties:

  • dabīgo (augu bāzes) kosmētiku nelielos tilpumos;
  • produktus, kuri ir hermētiski iesaiņoti un viegli dozējami;
  • alumīnija iepakojumu, kam ir konservējošs efekts un ko var otrreizēji pārstrādāt

Ieteicamie konservanti:

Aloe vera

Citrona sēklu ekstrakts

Ķiploki

Dzērveņu ekstrakts

Ciprese

Eikalipts

Manuka
(Leptospermum scoparium)

Neem
/ Nimba

Citrate

Rozes

Rozmarīns

Salvija

Sandalkoks

Tējas koks

Timiāns

Juka

Vītola miza

Hamamelis
/ Witch hazel

Yerba mansa
(Anemopsis californica)

Izvairīties no šādiem konservantiem:

Glyceryl Stearate

BHT
(butylated hydroxytoulene)

Butylparaben

C12-15 alkyl benzoate

Diazolidinyl urea

Disodium EDTA

DMDM hydantoin

EDTA

Ethyparaben

Formaldehyde

Isobutylparaben

Methylchloroisothiazolinone

Methylisothiazolinone

Methylparaben

Phenoxyethanol

Propylparaben

Quaternium 15

Salicylic acid

Sorbic acid

Tetrasodium EDTA

Virsmaktīvās vielas

Ziepju, šampūnu, dušas želeju, zobu pastu, veļas pulveru un citu tīrīšanas līdzekļu būtiskākā sastāvdaļa ir virsmaktīvās vielas jeb tenzīdi. Tās palīdz ātrāk audumu samitrināt, atdala netīrumu daļiņas un tās izkliedē un sašķeļ sīkākās sastāvdaļās, notur netīrumu daļiņas izkliedētā stāvoklī, līdz ūdens tās izskalo un padara ūdeni sārmaināku, kas ir noderīgi, lai atdalītu “skābos” traipus, tādejādi veicinot un nodrošinot tīrīšanas procesu.

Virsmaktīvās vielas var būt nekaitīgas dabiski iegūtas no augu valsts izejvielām, taču daļa šo vielu, īpaši tās, kuras iegūtas no petroķīmiskajiem produktiem, var būt toksiskas un lēni noārdīties dabā. Visas virsmaktīvās vielas kaitē ūdens organismiem, ja vien nav viegli bioloģiski noārdāmas. Modernās virsmaktīvās vielas parasti viegli bioloģiski degradējas aerobos apstākļos – skābekļa klātbūtnē. Taču svarīgi, lai tās bioloģiski degradējas arī anaerobos jeb bezskābekļa apstākļos. Lai produkti iegūtu ekomarķējumu, piemēram, Ziemeļu gulbi vai ES Ekopuķīti, tiem jābūt 60 % anaerobi bioloģiski noārdāmiem. Šī prasība ir tādēļ, ka anaerobi apstākļi var rasties ūdenstilpju nogulsnēs un notekūdeņu dūņās, kad tās izmanto lauksaimniecībā kā mēslojumu. Vidē šie savienojumi var tieši ietekmēt dzīvos organismus, piemēram, nonākot saskarē ar zivs žaunām, mainīt tās spēju kontrolēt sāļu daudzumu organismā.

Virsmaktīvās vielas pēc to sastāvā esošajiem jonu daļiņu savienojumiem iedala vairākās grupās.

Anjonu virsmaktīvās vielas

(negatīvi lādētie joni) — jonizē (pārveido elektriski lādētās daļiņas) šķīdumu, tādā veidā iemantojot izcilas tīrīšanas īpašības. Parasti šiem savienojumiem raksturīga augsta putošanās spēja un tos izmanto veļas uhn trauku mazgājamajos līdzekļos, kā arī personīgās higiēnas līdzekļos. Lineārie alkilbenzola sulfonāti (LAS) ir viena no plašāk lietotajām anjonu virsmaktīvajām vielām. LAS ir aerobi bioloģiski noārdāma viela, bet nav pierādīts, ka tās būtu anaerobi noārdāmas, kaut arī šis jautājums zinātnieku vidū joprojām ir strīdīgs. Vispār sulfāti ir anaerobi noārdāmāki nekā sulfonāti. Tātad, ja iespējams, jāizvēlas mazgāšanas līdzeklis ar sulfātiem. Ir arī citas virsmaktīvās vielas, kas nav anaerobi noārdāmas. Anjonu virsmaktīvās vielas var būt arī taukskābes, kas viegli noārdās gan ūdens attīrīšanas iekārtās, gan dabā.

Katjonu virsmaktīvās vielas

(pozitīvi lādētie joni) — šos savienojumus lieto, lai audumu padarītu mīkstāku un saudzētu auduma krāsu, tāpēc tie plašāk tiek lietoti skalošanas un krāsaino audumu, kā arī matu mazgāšanas līdzekļos. Šiem savienojumiem piemīt arī dezinfekcijas īpašības, tādēļ tos pievieno arī sanitāro telpu mazgāšanas līdzekļiem. Plašāk pazīstamā katjonvirsmaktīvā viela ir četraizvietotā amonija savienojumi, kas parasti bioloģiski nenoārdās.

Nejonu virsmaktīvās vielas

(nesatur jonus) — savienojumiem raksturīga zema putošanās spēja, tāpēc tos izmanto mazgāšanas līdzekļos, kurus paredzēts lietot automātiskās mazgājamās mašīnās. Tos bieži vien lieto kopā ar anjonu virsmaktīvajām vielām. Tā kā savienojumiem nav nekādu elektrisko lādiņu, tie nejonizē ūdeni un labi darbojas cietā ūdeni, iztīrot lielāko daļu traipu. Visplašāk pazīstamie ir alkilfenoletoksilāti (APEO), kurus izmanto veļas mazgāšanas līdzekļos, dezinfekcijas līdzekļos un traipu noņēmējos. Oktilfenolu un nonilfenolu etoksilāti ir noturīgi un ļoti toksiski ūdens organismiem. Sabrūkot nonilfenoletoksilāti veido nonilfenolus, kas tiek uzskatīti par endokrīnās sistēmas bojātāju. Spirta etoksilāti arī pieder pie nejonu virsmaktīvajām vielām un ir ļoti toksiski ūdens organismiem, bet tie parasti noārdās ūdens attīrīšanas iekārtās.

Amfotērās virsmaktīvās vielas

(gan negatīvie joni, gan pozitīvie joni) mazgāšanas līdzekļu produktos vienlaicīgi nodrošina gan tā maigumu, gan noturību, gan labu putošanu. Tie visbiežāk tiek izmantoti personīgās higiēnas un universālajos tīrīšanas līdzekļos.

Ķīmija parfimērijā

Kosmētikā tiek izmantotas krāsvielas, emulgatori, smaržvielas, konservanti, virsmas aktīvās vielas u.c. Daudzu šo vielu ietekme uz cilvēku veselību un vidi nav pilnībā pārbaudīta. Tās var izraisīt dažādas nepatīkamas blakusparādības. Likumdošanas paredz, ka ražotāji patērētājus informē, par kosmētikas produktu sastāvā esošajām ķīmiskajām vielām. Taču tas patērētājos ir radījis vēl lielāku apjumumu, jo retu kurš spēj saprast šo vielu nozīmi un iespējamās ietekmes. Šeit aprakstīti dažas no populārākajām kosmētikā izmantotajām vielām.

1-naftols

1-naphthol

Nolūks

antibakteriāls un antimikrobiāls konservants, kas plaši tiek izmantota kosmētikas produktos, piemēram, zobu pastās, šampūnos, ziepēs, kondicionieros, matu želejās, ķermeņa losjonos, nagu krēmos, sejas maskās, ādas krēmos un dezodorantos.

Ietekme

tie dziļi iekļūst ādā un ietekmē hormonālo sistēmu (estrogēna darbību) un tādējādi sekmē vēža attīstību un endokrīno funkciju traucējumus. Var izraisīt arī alerģijas.

Alfa hidroksiskābes

alpha-hydroxy acid – AHA

Nolūks

darbojas kā ķīmiski mizotāji un noloba daļu no ādas ārējā slāņa, liekot tai izskatīties tumšākai.

Ietekme

var veicināt ādas jutību pret gaismu (ultravioleto starojumu).

Ieguve

parasti iegūst no pārtikas produktiem, piemēram, cukurniedres.

Lasīt vairāk šeit

Amonija hidroksīds

ammonium hydroxide – E 527

Nolūks

skābuma regulētājs – kodīga viela.

Ietekme

kairinoša ādai, acīm un elpceļiem. Iespējams, saistīts ar ādas vēža veidošanos.

Benzoskābe

benzoic acid

Nolūks

konservants un šķīdinātājs.

Ietekme uz veselību

  • satur kancerogēnos fermentu gredzenus un toluolu, kurus arī uzskata par hormonu noārdītājiem un iedzimtu defektu izraisītājiem;
  • kairina elpceļus;
  • kairina acis un ādu.

Bronopols

2-Bromo-2-nitropropane-1,3-diol jeb Bronopol – BNPD

Nolūks

konservants un antiseptiķis, kas plaši tiek lietots kosmētikas produktos, šampūnos un krēmos.

Ietekme

toksisks jūras iemītniekiem, kairina ādu un var bojāt aknas, ja tiek norīts. Savienojumā ar DEA vai TEA veido nitrozamīnus.

CTAC

Cetyltrimethylammoniumchlorid

Diazolidinilurīnviela

diazolidinyl urea

Nolūks

antibakteriāls preparāts.

Ietekme

atbrīvo formaldehīdu (skatīt DMDM hidantoīnu zemāk) un kairina acis un ādu.

DMDM hidantoīns

DMDM hydantoin

Nolūks

antibakteriāls līdzeklis.

Ietekme uz veselību

laboratorijas pārbaudēs atklāts, ka tas izraisa plaušu vēzi un DNS (dezoksiribonukleīnskābes) bojājumus;
satur 17,7% formaldehīda, kas ir kairinošs un kancerogēns un 20% gadījumu izraisa toksisku reakciju.

DSDMAC

Quaternium 5

Nolūks

amonjaka savienojumi, kas bioloģiski nenoārdās, taču matu kopšanas līdzekļos bieži rada antistatisku efektu.

Ietekme

Daži no tiem var saturēt arī dabīgas sastāvdaļas, kā celuloze (Polyquaternium 4 vai 10), un šīs dabīgās daļas var arī noārdīties, taču pati centrālā molekula bioloģiski nenoārdās. Quaternium-7 ir toksisks un alerģisks un izdala formaldehīdu.

EDTA

Ethylene-Diamino-Tetra-Acetate

Nolūks

iecienīta saistviela, konsistences veidotājs.

Ietekme

EDTA un tā aizvietotājs Editronic Acid ir toksiski un turklāt ļoti slikti bioloģiski noārdās. Dabīgajā kosmētikā to vietā izmanto no rīsa iegūto fitīnskābi (Phytic Acid).

Etoksilētas virsmaktīvās vielas

ethoxylated surfactants

Nolūks

nejona virsmaktīvās vielas, putojošais līdzeklis ziepēs, dušas želejās un šampūnos. Ķīmisko vielu sastāvā var parādīties kā „PEG”, „-eth”, vai „–oxynol-”.

Ietekme

oksidējoties kairina ādu un bieža saskare var izraisīt ekzēmu.

Formaldehīds

formaldehyd

Nolūks

kā piemaisījums tiek lietots kosmētikā izmantotajos konservantos. Plaši tika lietots nagu lakās, bet formaldehīda koncentrācija kosmētikas līdzekļos ES tagad ir ierobežota (<0,2 %)

Ietekme

tas ir kancerogēns, indīgs, alerģisks un kodīgs. Ieelpojot izgarojumus var radīt elpošanas traucējumus un astmas lēkmes.

Glicerīns

glycerin

Nolūks

plaši izmantots emulgators ar nolūku mitrināt ādu.

Ietekme

Glicerīnam ir spēja mitrināt ādu, paaugstināt ādas sebuma līmeni un pat mazināt sausas, iekaisušas ādas pazīmes pie dermatītiem un alerģiskām ādas reakcijām. To bieži iegūst no palmu eļļas vai naftas izstrādājumiem, bet ir pieejams arī glicerīns, kas iegūts no sojas, kukurūzas vai kokosriekstu eļļas.

Hidrohinons

hydroquinone

Nolūks

lieto mākslīgajos nagos un krēmos pret pigmenta planklumiem.

Ietekme

tas ir toksisks un alerģisks. Hidrohinona balinošie krēmi ES aizliegti.

Hlorbutanols

chlorobutanol

Nolūks

no hloroforma un acetāta iegūts ķīmisks konservants, kas tiek lietots kosmētikā un farmācijā.

Ietekme

var izraisīt ādas un audu iekaisumu. Lielās koncentrācijas var izraisīt neirotoksiskas blaknes.

Izopropilspirts

Isopropyl alcohol

Nolūks

Organisks šķīdinātājs dezinfekcijai un attaukošanai. Tiek lietots ķermeņa krēmos, pēc skūšanās losjonos un smaržās.

Ietekme

ietekmē ādas dabīgo skābuma līmeni un taukskābes, kuras aizsargā ķermeni pret vīrusiem, baktērijām un sēnīšu infekcijām. Augstās koncentrācijas var radīt centrālās nervu sistēmas bojājumus.

Katjonu polimēri

Kokamidopropilbetaīns

cocamidopropyl betaine

Nolūks

sabiezināt šampūnu un palielināt putu daudzumu.

Ietekme

dermatīts, matu sausums un skalpa kairinājuma iekaisumi.

Kokosriekstu taukskābju monoetanolamīds

Cocamide MEA

Nolūks

liek šampūnam putoties, kas savādāk nebūtu iespējams.

Ietekme

laboratorijas izmēģinājumos dzīvniekiem izraisa vēzi. Satur monoetanolamīnu, kas reaģē ar nātrija lauret/laurilsulfātu, un veidojas kancerogēnie nitroamīni.

KRĀSVIELAS CI 17200, CI 15510, CI 60730, CI 42053

Nolūks

piešķirt kosmētikas līdzekļiem tādu krāsu kā augiem, no kuriem tie it kā iegūti.

Ietekme

šīs ir tikai četras no simtiem sintētisko naftas produktu krāsvielām, kuru sertifikācija ir nezināma un pretrunīga. Lielākā daļa krāsvielu, kuras izmanto kosmētikā, vēl nav pārbaudītas, un to nekaitīgums nav ne izpētīts, ne pierādīts.

Lasīt vairāk šeit

Minerāleļļa

mineral oil

Nolūks

tiek iegūts no naftas produktiem.

Ietekme

Tas var traucēt skābekļa piegādi ādai, kavējot oglekļa dioksīda izdalīšanos un padarot ādu sausu.

Nātrija hlorīds jeb vārāmais sāls

sodium chloride

Nolūks

palielināt viskozitāti un likt produktam izskatīties biezākam un bagātīgākam.

Nātrija lauret/laurilsulfāts

sodium laureth/lauryl sulfate (SLES/SLS)

Nolūks

atdala no matiem taukus un liek šampūnam izplesties un ļoti ātri iekļūt ādā.

Lietošana

atrodams 90% no visiem šampūniem un daudzos citos veselības un skaistumkopšanas līdzekļos, īpaši ķermeņa krēmos un zobu pastās. SLS nedrīkst lietot burbuļvannās, jo tam ir nelabvēlīga ietekme uz ādas aizsargslāni un tas izraisa izsitumus un infekcijas. Tas atrodams arī rūpnieciskajos tīrītājos. Laboratoriju klīniskajos izmēģinājumos SLS tiek izmantots kā kairinošs līdzeklis, lai testētu ārstniecisko līdzekļu efektivitāti.

Ietekme

  • caur asinsvadiem SLS/SLES koncentrējas sirdī, aknās, smadzenēs un acīs. Tas paliek audos ilgu laiku un var izraisīt veselības traucējumus;
  • SLS/SLES reaģē ar citām ķīmiskām vielām, veidojot vēzi izraisošus nitroamīnus un dioksīnu;
  • endokrīnsistēmas darbības traucējumus – SLS/SLES var imitēt hormonu darbību un sagraut ar to saistītos mehānismus, kas kontrolē organisma funkcijas, ir zināms, ka tas imitē estrogēnu darbību un traucē reproduktīvās sistēmas darbību un seksuālo attīstību;
  • acu šūnas īpaši ātri absorbē SLS (caur matu saknēm, ne tiešu acs kontaktu); tas kavē to darbību un attīstību – īpaši bērniem;
  • SLS ir kodīgs līdzeklis, kas posta matu folikulas;
  • bojā ādas aizsargspēju pret kaitīgām vielām, vairojot alerģiskas reakcijas;
  • kodīguma dēļ aizsarglipīdi tiek noplēsti no ādas virsmas, un samazinās ādas spēja saglabāt mitrumu.

Nitrozamīni

Nitrosamine

Nolūks

tā kā nitrozamīni kosmētikā, parasti ir kā piemaisījumi, uz iepakojuma tie netiek norādīti.

Ietekme

kancerogēna viela, kas savienojumā ar slāpekli var izraisīt vēzi

Parabēni

Parabens

Nolūks

antibakteriāls un antimikrobiāls konservants, kas plaši tiek izmantota kosmētikas produktos, piemēram, zobu pastās, šampūnos, ziepēs, kondicionieros, matu želejās, ķermeņa losjonos, nagu krēmos, sejas maskās, ādas krēmos un dezodorantos.

Ietekme

tie dziļi iekļūst ādā un ietekmē hormonālo sistēmu (estrogēna darbību) un tādējādi sekmē vēža attīstību un endokrīno funkciju traucējumus. Var izraisīt arī alerģijas.

Parafenilēndiamīns

phenylenediamine – PPD, 1,4-Benzenediamine, 1,4-Penylenediamine, Para-aminoaniline, Paradiaminobenzene, PPDA, Orsin™, Ursol™ D, Rodol™ D

Nolūks

ķīmiskā viela, kas tiek plaši izmantota noturīgajās matu krāsās. PPD izmantošana matu krāsās daudzās valstīs ir aizliegta un ES ir noteikta maksimālā PPD koncentrācija produktā. Matu krāsās, kas satur PPD, uz iepakojuma ir jābūt veselības riska brīdinājumam.

Ieguve

no akmeņogļu darvas.

Ietekme

PPD tiek saistīts ar ādas kairināšanu un elpošanas ceļu problēmām un ir potenciāli kancerogēns. Cilvēkiem ar spēcīgu reakciju uz PPD, parādās sāpīgi izsitumi gar matu līniju vai pat uz sejas, kā dēļ visbiežāk nepieciešama ārstēšana. Šādos alerģijas gadījumos ir novērojams arī sejas pietūkums. Londonas klīnikas dermatologs.

Polietilēnglikoli un polipropilēnglikoli

PEG – Polyethylene glycol and PPG – Polypropylene glycol

Nolūks

efektīvi, lēti emulgatori, želejveida konsistenci veidojošas vielas, saistvielas vai mīkstinātāji, kuru funkcija ir saglabāt kosmētikas produktā mitrumu un padarīt to „zīdainu”.

Lietošana

propilēnglikols ir naftas produkts, ko izmanto kā galveno sastāvdaļu bremžu šķidrumā un antifrīzā, kā arī veselības un skaistumkopšanas produktos, tādos kā bērnu krēmi un skropstu tušas.

Ietekme

Lai gan ASV Pārtikas un zāļu administrācija (FDA) ir klasificējusi propilēnglikolu kā „drošu”, tas atzīts par neirotoksīnu. Pētījumos ar dzīvniekiem izraisa dermatītu, aknu anomālijas un nieru bojājumus, kavē šūnu augšanu un var kairināt ādu, acis un elpceļus, var mainīt ādas struktūru, tādējādi ļaujot citām toksiskām vielām dziļāk iesūkties mūsu organismā un asinīs.

Rezorcīns

Resorcinol un dihydroxybenzene

Nolūks

oksidētājs, kas atrodams plašā produktu klāstā, ieskaitot šampūnos, piņņu ārstēšanas līdzekļos, tonikos, skūšanās līdzekļos utt.

Ietekme

Kancerogēna viela, kurai var būt toksiski blakus efekti. Tā var izraisīt reproduktīvās sistēmas un vairogdziedzera traucējumus, negatīvi iedarboties uz centrālo nervu sistēmu, izraisīt sliktu dūšu un paātrināt sirdsdarbību. Tā ir alerģiska, kairinoša ādai un acīm un ļoti toksiska jūras iemītniekiem.

Triklozāns

triclosan

Nolūks

Hlorinēta antibakteriāla ķīmiskā viela, ko plaši lieto higiēnas produktos: zobu pastās, dezodorantos, ziepēs un krēmos, veļas mazgājamajos līdzekļos utt., kas sola iznīcināt nepatīkamu smaku mutē, padusēs, uz pēdām un intīmajās zonās.

Ietekme

triklozāns iznīcina vājākos mikrobus, toties dzīvi paliek izturīgākie, kas vēlāk centīgi vairojas. Triklozāns uzkrājas audos un ir atrasts mātes pienā. Sajaukumā ar hlorētu ūdeni tas izdala hloroforma gāzi, kas ir toksiska un potenciāls kancerogēns.

Urīnviela

Urea

Nolūks

urīnā sastopama viela, ko plaši izmanto kosmētikas produktos kā antibakteriālu konservantu, piemēram, depilācijas krēmos.

Ietekme

Lai gan šīs vielas koncentrācija kosmētikas produktos nav liela, lai radītu veselības traucējumus, tomēr ir bažas, ka tā maina ādas struktūru, ļaujot citām kaitīgām vielām vieglāk iekļūt organismā. Diazolidinil urīnviela (diazolidinyl urea) atbrīvo formaldehīdu un var izraisīt acu un ādas kairinājumu.

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klases

Ražotājam vai importētājam ir jāmarķē ķīmikālija atbilstoši tās īpašībām. Ķimikāliju marķējumā tiek izmantota vienota pieeja, kurā tiek sniegta informācija arī par ķīmiskās vielas un produkta bīstamības klasi, tiek uzrādīti bīstamības simboli (skatīt tabulu), iedarbības raksturojumi un drošības prasību apzīmējumi.

Iegādājoties sadzīves ķimikālijas pievērsiet uzmanību šiem simboliem un izvēlieties pēc iespējas mazāk bīstamas preces.

GHS01

Sprādzienbīstams

GHS02

Viegli uzliesmojošs

GHS03

Spēcīgs oksidētājs

GHS05

Kodīgs

GHS06

Toksisks

GHS07

Kaitīgs

GHS08

Bīstams veselībai

GHS09

Kaitīgs apkārtējai videi

GHS04

Saspiesta gāze – Satur gāzi zem spiediena; karstumā var eksplodēt.

Ķīmisko vielu apraksti

Šeit alfabēta secībā jūs atradīsiet galveno ķīmisko vielu, kuru drošība nav pilnīgi garantēta, aprakstus. Populārākās kosmētikas rūpniecībā lietotās ķīmiskās vielas ir izdalītas atsevišķi, un to aprakstus jūs atradīsiet šeit.

Acetons

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

  • iekļūšanas ceļi: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
  • simptomi: depresija, acu, deguna, rīkles gļotādu kairinājums, ožas problēmas, ādas sausums un lūšana, dermatīti, galvassāpes, slikta dūša, muskuļu vājums, nieru funkciju nomākums
  • mērķa orgāni: centrālā nervu sistēma), nieres, aknas:- acis, āda, elpceļi
  • pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis, ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss.

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

novērst acu un ādas kontaktu – aizsargbrilles, aizsargcimdi, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība;,drošības pasākumi pret statisko izlādi.
Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība,
mg/m3 vai ppm): darba vidē – 200 mg/m3, maksimāli pieļaujamā koncentrācija atmosfērā – 0,35/0,35mg/m3.

Aerosoli un putekļi atmosfērā

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

Cilvēka veselību īpaši nelabvēlīgi var ietekmēt metālu (Pb, Hg, Cu, Ni, Be), radioaktīvo izotopu un organisko vielu klātbūtne aerosolu sastāvā. Aerosolu iedarbība viskrasāk izpaužas tādu daļiņu ieelpošanas gadījumā, kuras tiek aizturētas plaušās (rupjākās putekļu daļiņas tiek aizturētas deguna dobumā un augšējos elpvados, bet smalkākās daļiņas var tikt izelpotas). Līdz ar to var runāt par ieelpojamiem aerosoliem.

Šādu aerosolu iedarbība var izpausties sekojoši

  1. Uz aerosolu virsmas sorbētām vielām desorbējoties un pārejot asins vai limfatiskajā sistēmā. Šāds iedarbības veids ir īpaši tipisks dažādu degšanas produktu iedarbības gadījumā. Degšanas produktu aerosoli sastāv no oglekļa, un uz šādu aerosolu virsmas parasti visai augstās koncentrācijās var atrasties dažādas organiskās vielas, kuras ir radušās gan nepilnīgas sadegšanas rezultātā, gan arī termosintēzes procesā. Šādi aerosoli tipiski satur sekojošas vielu grupas:– alifātiskie ogļūdeņraži. Parasti tie ir visai garas virknes alkāni ar oglekļa atomu skaitu pat līdz 24;– aromātiskie ogļūdeņraži. Sadegšanas produktu aerosoli satur ne tikai zemmolekulāros aromātiskos ogļūdeņražus (benzols, toluols), bet arī poliaromātiskos ogļūdeņražus -benzo[a]pirēnu, hrizēnu, benzo[e]fluorantrēnu, benzo[a]antracēnu, naftalīnu, antracēnu un citus. Šīs vielas, desorbējoties un nokļūstot organismā, var radīt ļaundabīgo audzēju attīstību ne tikai plaušās, bet arī citos orgānos;– aldehīdi un ketoni, kā arī karbonskābes;– poliaromātiski un heterocikliskie savienojumi, piemēram, benzakridīns, dibenzakridīns, benzohinolīns, kurus arī raksturo izteikti kancerogēna iedarbība;– hlororganiskie savienojumi.
  2. Īpaši smalkas daļiņas var no plaušām nokļūt asinīs vai limfatiskajā sistēmā. Šādu daļiņu piemērs ir azbesta šķiedras.
  3. Aerosolu daļiņas var palikt plaušās, tikt apkaļķotas, bet tādējādi kļūstot par pastāvīga kairinājuma avotiem. Šāds aerosolu iedarbības tips raksturīgs profesionālām slimībām azbestozei un silikozei, kuras izraisa ar minerālu daļiņām piesārņota gaisa ieelpošana.
  4. Uz aerosolu un putekļu daļiņām atrodošies mikroorganismi, baktērijas vai sēnītes var radīt alerģiskas reakcijas, kā arī izsaukt saslimšanu. Par īpašu aerosolu grupu var uzskatīt ziedputekšņus, koksnes, miltu un citu organisku vielu putekļus. Tā kā šīs vielas ir organiskas, to sastāvs ievērojami atšķiras no tradicionālo putekļu sastāva, bet no iespējamās iedarbības uz cilvēka veselību jāatzīmē šādu aerosolu spēja izraisīt alerģijas.

Aerosoli un putekļi var negatīvi iedarboties arī uz augiem. Šo iedarbību raksturo fotosintētisko procesu inhibēšana un toksisko vielu iedarbība, tām desorbējoties. Gaisā var atrast visdažādākā tipa, sastāva un izmēru daļiņas. To izmēri var mainīties no mikrona līdz milimetra daļām. Smalkākās daļiņas (izmēri > 10 mm) apzīmē par aerosoliem, bet rupjākās par putekļiem. Arī šķīdumu mikropilītes (migla) pieskaitāmas pie aerosoliem.

Aerosolus var iedalīt atkarībā no izcelsmes avota, kas var būt zeme vai jūra (pirmējie aerosoli), vai cilvēku darbība, kā arī aerosolu veidošanās ķīmisku vai mehānisku procesu rezultātā (sekundārie aerosoli). Galvenie aerosolu veidošanās avoti ir dažādi dabīgie procesi – augsnes, to veidojošo minerālu daļiņu nokļūšana atmosfērā vēja darbības rezultātā, putekļu vētras, vulkānu izvirdumi, mežu ugunsgrēki, iztvaikošana no jūru un okeānu virsmas (veidojas sāļu aerosoli). Tomēr mūsdienās cilvēka darbība nosaka liela daudzuma aerosolu un putekļu nokļūšanu gaisā. Galveno antropogēnās izcelsmes avotu vidū jāmin tādi procesi kā enerģijas ieguve, celtniecības materiālu ražošana un kalnrūpniecība, lauksaimniecība, aviotransports un citi.

Arsēns

Ietekme uz veselību

  • ieklūšanas ceļš: ieelpojot, absorbcija caur ādu, ieēdot, caur gļotādām
  • simptomi: deguna gļotādas ulcerācija (čūlošana), dermatīts, gremošanas trakta traucējumi, perifērās neiropātijas, ādas hiperpigmentācija, elpošanas ceļu kairinājums
  • mērķa orgāni: aknas, nieres, āda, plaušas, limfātiskā sistēmapirmā palīdzība: nokļūstot acīs – nekavējoties skalot 15 min., nokļūstot uz ādas -nekavējoties mazgāt ar ziepēm, pie norīšanas – nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

  • apģērbs: jebkāds
  • aizsargbrilles: jebkādas
  • skalošana: nekavējoties pēc kontakta, ikdienas
  • apģērba maiņa: pēc darba
  • IAL likvidēšana: nekavējoties, ja ir bijis kontakts
  • nodrošināt: pašam acu skalošanu

Arsēns pieder pie nemetāliem, kas zināms jau ļoti sen un tā reputāciju lielā mērā noteica dažādu arsēna savienojumu izmantošana viduslaikos par indēm. Tomēr mūsdienās arsēns tiek plaši lietots tādās jomās kā pesticīdu ražošana, koksnes aizsardzības līdzekļu, medikamentu sintēzē, dažādos sakausējumos, kā arī elektronikā, turklāt tieši pēdējai tā izmantošanas sfērai pēdējā laikā ir tendence pieaugt. Arsēna ražošanas kopapjoms ir ap 50000 tonnām gadā. Atbilstoši galvenie procesi, kuru rezultātā arsēns pat lielos daudzumos var nokļūt apkārtējā vidē, ir pesticīdu izmantošana, metālieguves atkritumi un fosilā kurināmā sadedzināšana, kā arī minerālmēsli.Arsēna migrāciju apkārtējā vidē ļoti lielā mērā ietekmē tā spēja veidot gaistošus savienojumus (AsH3, As(CH3)3, (CH3)3AsO, u.c.) dažādos bioloģiskās oksidēšanās un reducēšanās procesos. Šie faktori lielā mērā nosaka arsēna augsto mobilitāti apkārtējā vidē. Arsēns akumulējas gan sauszemes, gan ūdeņu ekosistēmās, turklāt augstāka biokoncentrēšanās pakāpe raksturīga ūdeņu dzīvniekiem. Cilvēka organismā arsēns vispirms var uzkrāties muskuļaudos, tomēr jāatzīmē, ka arsēna mikrodaudzumi tiek visai ātri izvadīti no organisma.Arsēns un visi tā savienojumi ir toksiski. Jāatzīmē, ka subakūtu arsēna daudzumu uzņemšana nerada tūlītējas letālas sekas, bet rada izmaiņas atsevišķu orgānu stāvoklī, līdz ar to veidojot hroniskas saslimšanas ainu. Ir pierādīts, ka arsēns var izraisīt arī ļaundabīgo audzēju attīstību cilvēka organismā.Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): 10 ug/m3, 2 ug/m3 15 min. ekspozīcija.

 

Benzilspirts

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

  • iekļūšanas ceļi: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
  • simptomi: uzbubinājums, depresija, miega traucējumi, miegainība, trīsas, elpas trūkums, acu, deguna, rīkles gļotādu kairinājums, galvassāpes, slikta dūša
  • mērķa orgāni: centrālā nervu sistēma, acis, āda, elpceļi
  • pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis, ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss, medicīniskā palīdzība līdzeklis.

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

aizsargapģērbs, novērst acu un ādas kontaktu – aizsargbrilles, aizsargcimdi, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība aizsargapģērbs.

Ekspozīcijas limits

darba vidē – aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm – 5 mg/m3, maksimāli pieļaujamā koncetrācija atmosfērā –
0,16 mg/m3.

Bisfenols A

Bisphenol A

Tā ir endokrīnās sistēmas bojātājviela, ko izmanto polikarbonāta plastmasas (cietā plastmasa, ko apzīmē ar PC) ražošanā. No šīs plastmasas gatavo, piemēram, zīdaiņu pudelītes. Bisfenolu-A lieto arī epoksīdsveķu, plastmasas virtuves piederumu, metāla konserva bundžu iekšpuses izolācijai un kosmētikā, kā konservantu.

Lasi vairāk šeit

Bromētie antipirēni (vai liesmas slāpētāji)

brominated flame retardants vai polybrominated diphenyl ethers, PBDEs

BLN pieder pie bromu saturošo vielu grupas. Tos lieto, lai samazinātu plastmasas un tekstilizstrādājumu aizdegšanās risku. Daudzas no šīm vielām ir toksiskas, dabā noturīgas un bioakumulatīvas un var radīt endokrīnās sistēmas, smadzeņu un reproduktīvās sistēmas traucējumus. No vairāk nekā 50 šādām vielām tikai divu lietošanu regulē likums. Eiropas Savienībā kopš 2006. gada BLN aizliegts izmantot elektropreču ražošanā.

Butanols

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

iekļūšanas ceļi: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
simptomi: acu un augšējo elpceļu kairinājums, iespējams radzenes iekaisums un dzirdes nerva bojājums, elpas trūkums, depresija, reiboņi, miegainība, galvassāpes, slikta dūša
mērķa orgāni: centrālā nervu sistēma, acis, āda, elpceļi
pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis, ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss, medicīniskā palīdzība

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

aizsargapģērbs, novērst acu un ādas kontaktu – aizsargbrilles, aizsargcimdi, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība, drošības pasākumi pret statisko izlādi.

Ekspozīcijas limits

darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm) – 10 mg/m3, maksimāli pieļaujamā koncentrācija atmosfērā – 0,1/0,1 mg/m3.

Butilacetāts

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

iekļūšanas ceļi: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
simptomi: narkotisks efekts, elpas trūkums, galvassāpes, slikta dūša; acu, deguna, rīkles gļotādu kairinājums, var izraisīt asiņošanu un nopietnus acu bojājumus, ietekmēt augļa attīstību
mērķa orgāni: acis, āda, elpceļi, centrālā nervu sitēma
pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis, ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss, medicīniskā palīdzība

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

aizsargapģērbs, novērst acu un ādas kontaktu – aizsargbrilles, aizsargcimdi, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība, drošības pasākumi pret statisko izlādi.

Ekspozīcijas limits

darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm) – 200 mg/m3, maksimāli pieļaujamā koncentrācija atmosfērā –
0,1/0,1 mg/m3.

Cikloheksanols

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

  • iekļūšanas ceļi: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
  • simptomi: acu un augšējo elpceļu spēcīgs kairinājums, dedzinoša sajūta, klepus, nelabums un vemšana, elpas trūkums; miegainība, galvassāpes, var izraisīt aknu un žults pūšla funkcionālas un strukturālas izmaiņas, iedarbojas uz reproduktīvo sistēmu
  • mērķa orgāni: aknas, nieres, acis, āda, elpceļi
  • pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis ar lielu ūdens daudzumu (vismaz 15 min), ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss, medicīniskā palīdzība

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

aizsargapģērbs; novērst acu un ādas kontaktu – aizsargbrilles, aizsargcimdi, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība, degošs šķīdums – turēt atstatu no atklātas liesmas.

Ekspozīcijas limits

darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm) – 10 mg/m3), maksimāli pieļaujamā komcentrācija atmosfērā – 0,06/0,06 mg/m3.

Cinka oksīds

ZnO

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

  • iekļūšanas ceļš: ieelpojot
  • simptomi: salda metāliska garša, klepus, atkrēpošana, drebuļi, drudzis, spiediens krūtīs, caureja, galvassāpes, neskaidra redze, sāpes sānos, nelaba dūša, nogurums
  • mērķa orgāni: elpošanas sistēma
  • pirmā palīdzība: ieelpojot – mākslīgā elpināšana

Ekspozīcijas limits

darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm):
5 mg/ m3.

DDT

Organiskais hlora insekticīds, kas ir klasificēts kā noturīgs organiskais piesārņotājs (NOP). Lielākajā daļā valstu DDT aizliedza 20. gs. 70. gados, kad tika atklāts, ka DDT akumulējas cilvēku un dzīvnieku audos un graujoši iedarbojas uz virkni putnu sugu.

Dioksīni

Ļoti toksisku, noturīgu un bioakumulatīvu ķīmisko vielu grupa. Tie ir pazīstami kā augsti kancerogēnas un endokrīno sistēmu bojājošas vielas. Dioksīni netiek ražoti, bet izdalās daudzu ķīmisko vielu, tostarp PVC, sadegšanas procesā. Tie ir klasificēti kā NOP.

Dzelzs oksīds

Fe2O3

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi:

  • simptomi: pneimokonioze
  • mērķa orgāni: elpošanas sistēma
  • iekļūšanas ceļš: ielpojot
  • pirmā palīdzība: ieelpojot – mākslīgā elpināšana

Ekspozīcijas limits

darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): 10 mg/ m3

Dzīvsudrabs

Ietekme uz veselību

  • iekļūšanas ceļi: ielpojot, ieēdot, pie ādas vai acu kontakta.
  • simptomi: klepus, caureja, bronhīts, pneimonija, tremors, bezmiegs, acu un ādas gremošanas trakta traucējumi, anoreksija, apetītes zudums, proteīnūrija.
  • mērķa orgāni: āda, elpošanas sistēma, centrālā nervu sistēma, nieres, acis.
  • pirmā palīdzība: nokļūstot acīs – nekavējoties mazgāt, nokļūstot uz ādas – nekavējoties mazgāt ar ziepēm, pie norīšanas – nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ieelpojot – mākslīgā elpināšana.

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

  • aizsargapģērbs: jebkurš pie ilgstošas lietošanas
  • aizsargbrilles: nav rekomendētas
  • mazgāšana: nekavējoties pēc kontaminācijas
  • apģērba maiņa: pēc darba, ja ir bijusi kontaminācija

Lasīt vairāk

Etanols

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

  • iekļūšanas ceļš: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
  • simptomi: depresija, miegainība, narkotisks efekts, var izraisīt sirdsdarbības traucējumus un aknu bojājumu, acu, ādas un augšējo elpceļu kairinājums
  • mērķa orgāni: centrālā nervu sistēma, aknas, sirds
  • pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis ar lielu ūdens daudzumu (vismaz 15 min.), ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss, medicīniskā palīdzība

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

jālieto aizsargapģērbs, jānovērš acu un ādas kontakts, lietojot aizsargbrilles, aizsargcimdus, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība, degošs šķīdums – turēt atstatu no atklātas liesmas apģērbs.

Ekspozīcijas limits

darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): darba vidē – 1000mg/m3, apkārtējā gaisā – 5 mg/m3.

Etiķskābe

CH3COOH

Ietekme uz veselību

  • ieklūšanas ceļi: ieelpojot, ieēdot
  • simptomi: acu, deguna rīkles kairinājums, rīkles edema, hronisks bronhīts, acu un ādas apdegums, sensibilizācija, zobu erozija, melnīgsnēja āda, hiperkeratoze, mitra plaisājoša āda
  • mērķa orgāni: acis, āda, elpošanas sistēma, zobi
  • pirmā palīdzība: nokļūstot acīs – nekavējoties skalot, nokļūstot uz ādas – nekavējoties mazgāt ar ūdeni, pie norīšanas – nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ieelpojot –
  • mākslīgā elpināšana.

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

  • aizsargapģērbs: ja ādas kontakts ar skābes šķīdumu > 50%; ja atkārtots vai ilgstošs ādas kontakts ar skābes šķīdumu 10-49%
  • aizsargbrilles: jebkādas
  • mazgāšana: nekavējoties, ja ādas kontakts ar skābes šķīdumu >50%; tūlīt, ja atkārtots vai ilgstošs ādas kontakts ar skābes šķīdumu 10-49%
  • apģērba maiņa:
  • IAL likvidēšana: nekavējoties likvidēt apģērbu, ja ir bijis kontakts un tas kļuvis mitrs
  • nodrošināt: acu skalošanu

Ekspozīcijas limits

darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): 25 mg/m3

Etilacetāts

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

  • iekļūšanas ceļš: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
  • simptomi: depresija, miegainība, narkotisks efekts, var izraisīt sirdsdarbības traucējumus un aknu bojājumu, acu, ādas un augšējo elpceļu kairinājums
  • mērķa orgāni: centrālā nervu sistēma, aknas, nieres, asinsrades sistēma, acis, āda, elpceļi, centrālā nervu sistēma, aknas, sirds
  • pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis ar lielu ūdens daudzumu (vismaz 15 min.), ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss, medicīniskā palīdzība

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

jālieto aizsargapģērbs, jānovērš acu un ādas kontakts, lietojot aizsargbrilles, aizsargcimdus, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība, degošs šķīdums – turēt atstatu no atklātas liesmas apģērbs.

Ekspozīcijas limits

darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): darba vidē – 200mg/m3, apkārtējā gaisā – 0,4 mg/m3.

Formaldehīds

Formaldehīds ir ar izteiktu stipru smaku, un tas ir izplatīts iekštelpu gaisa piesārņotājs (klasificēts kā GOS). Formaldehīds ir kancerogēns, indīgs, alerģisks un kodīgs. To bieži lieto dažādu plaša patēriņa preču ražošanā, piemēram, tekstilrūpniecībā kā pretburzīšanās līdzekli, celtniecības materiālos, piemēram, ķīmiski apstrādātos kokmateriālos, kā arī dažādu plastmasu un citu ķīmisko vielu ražošanā. Formaldehīds ir plaši sastopams līmēs un apdares materiālos. Telpās formaldehīda izgarojumu galvenie avoti ir finieris, skaidu plāksnes, audumi, daži putu izolācijas materiāli, stiklašķiedra, tepiķi un to līme, dažas krāsasm un grīdas apdares materiāli. Formaldehīds ir arī automašīnu izplūdes gāžu sastāvā. Dažas nagu lakas un stiprinātāji arī satur formaldehīdu.

Ftalāti

Ftalāti ir ķīmisko vielu grupa. Dažus no tiem uzskata par endokrīnās sistēmas bojātājvielām. Tās ir ķimikālijas, ko pievieno kā mīkstinātājus PVCplastmasām, krēmiem, matu un nagu lakām, bet smaržām tos pievieno aromāta noturībai. Ftalāti var izdalīties no produktiem, līdz ar to radot papildu draudus šo preču lietotājiem un apkārtējai videi. Jaunākie pētījumi atklāj, ka cilvēki ir pakļauti daudz lielākām ftalātu devām nekā bija iepriekš prognozēts. ASV veiktās pārbaudes ftalātus atklāja 52 no 57 apskatītajām parfimērijas un skaistumkopšanas precēm. Ftalāti izraisa defektus embriju reproduktīvajos orgānos, bojā DNS spermā, aknas, nieres un plaušas, izraisa iedzimtus defektus, anēmiju, neauglību un vēzi.

Lasiet vairāk šeit

Gaistošie organiskie savienojumi, GOS

volatile organic compounds, VOC

GOS ir oglekli saturoša ķīmisko vielu grupa. Tie var būt gan cilvēku radīti, gan dabīgi. GOS reaģē ar slāpekļa oksīdu, kas ir viens no būtiskiem gaisa piesārņotājiem, un saulesgaismā rada ķīmisko smogu. Daži GOS satur formaldehīdus, benzolu un metilbenzolu. Šīs vielas bieži tiek lietotas kā šķīdinātāji krāsās, lakās un tīrīšanas līdzekļos. Daudzi celtniecības un dekoratīvie materiāli, mākslas priekšmeti un plastmasas izstrādājumi arī var izdalīt GOS, īpaši siltā un mitrā gaisā. Virkne šo vielu ir koncerogēnas un var izraisīt kairinājumu plaušās, dažas ir klimata izmaiņas izraisošas gāzes. GOS piesārņo gaisu un tādējādi veicina astmas un citu elpvadu slimību attīstību. To lietošana ES tiek regulēta, taču to izmantošanu neierobežo, piemēram, gaisa atsvaidzinātājos. Lai izvairītos no GOS saturošiem produktiem, izvēlies produktus, ko iesaka Astmas asociācija, kam ir ekomarķējumi vai kas ir minēti kā produkti, kas satur maz vai nemaz GOS.

Halogēni

Halogēni ir nemetāli (hlors (Cl2), fluors (F2), broms (Br2), jods (I2) un astats (At2)), kuriem piemīt asa smaka, un tie aktīvi reaģē ar metāliem, veidojot halogēnorganiskos savienojumus, kuri ir ļoti toksiski. Daudzi sintētiskie organiskie savienojumi, piemēram, polimēri, satur halogēnu atomus. Tos sauc par halogēnorganiskajiem savienojumiem un pie tādiem ir piesakaitāmi DDT, PHB, PVC u. c.

Hlors

Cl2

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

  • iekļūšanas ceļš: ielpojot, ieēdot, pie ādas vai acu kontakta
  • simptomi: kairina rīkli, acis, deguna gļotādu, klepus, gārkšana, plaušu edema, hronisks bronhīts
  • mērķa orgāni: acis, elpošanas sistēma
  • pirmā palīdzība: nokļūstot acīs – nekavējoties skalot, nokļūstot uz ādas – nekavējoties mazgāt ar ziepēm, pie norīšanas – nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ieelpojot – mākslīgā elpināšana

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

  • aizsargapģērbs: jebkāds
  • aizsargbrilles: jebkādas
  • mazgāšana: nekavējoties pēc kontaminācijas
  • IAL likvidēšana: necaurlaidīgu apģērbu pie kontaminācijas

Ekspozīcijas limits

darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm):
3mg/m3, 1,5 mg/ m3 (īslaicīga 15 min.).

Hlors ir ļoti kodīga gāze ar dzēlīgu smaku, ko iegūst no dabīgām izejvielām, piemēram, sāls (nātrija hlorīda), to plaši izmanto rūpniecībā. Hlors ir pamatizejviela PVC plastmasu (vinila) un daudzu citu ķīmisko vielu (piemēram, pesticīdu, dzesēšanas vielu, balinātāju) ražošanā. Hlors arī tiek izmantots kā dezinfekcijas līdzeklis, balinātājs un ūdens attīrīšanas līdzeklis.

Mājsaimniecībā izmatotie balinātāji bieži vien satur hloru. Hlora balinātājus lieto jau kopš 18. gs. beigām. Lai gan tie ļoti labi balina, iztīra traipus un dezinficē, hlora balinātājiem ir negatīva ietekme uz vidi to ķīmiskās uzbūves dēļ. Lietojot hlora balinātājus, ir jāuzmanās, jo tie ir indīgi un var veidot bīstamus hlororganiskos savienojumus.

Reaģējošie hlora savienojumi, piem., nātrija hipohlorīts, ir visbīstamākie balināmie līdzekļi. Tie var nodarīt kaitējumu videi, īpaši iekštelpās, veidojot organiskus hlora savienojumus, piemēram, hloroformu. Ir pārbaudīta nātrija hipohlorīta iedarbība uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (aktīvajām dūņām), un šķiet, ka tam nav nopietnas ietekmes tādā koncentrācijā, kāda sastopama apdzīvoto vietu notekūdeņos. Ūdens vidē nātrija hipohlorīts strauji reaģē ar citām vielām. Tāpēc hipohlorītam piemītošais toksiskums nav svarīgs. Nātrija hipohlorītam ir indīgi izgarojumi. Tas var izraisīt nelaimes gadījumus, ja nonāk saskarē ar skābēm, jo tādā gadījumā izdalās daudz hlora gāzes. Nātrija hipohlorīts var mazināt auglību pelēm, radot spermatozoīdu galviņu anomālijas. Hlora balināmie līdzekļi (piem., hipohlorīts) nav atļauti videi draudzīgos produktos, jo tie var veidot hlororganiskos savienojumus.

Hroms

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

  • ieklūšanas ceļš: ieelpojot, ieēdot, pie ādas vai acu kontakta
  • simptomi: kairina gļotādas, rīkli, deguna dermatīts, asins ainas izmaiņas, konjunktivīts, ādas čūla, sensibilizācija
  • mērķa orgāni: asinis, elpošanas sistēma, aknas, nieres, acis, āda
  • pirmā palīdzība: acis – nekavējoties skalot 15 min., āda – nekavējoties mazgāt ar ziepēm, pie norīšanas – nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ieelpojot – mākslīgā elpināšana

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

  • aizsargapģērbs: jebkāds
  • aizsargbrilles: jebkādas
  • mazgāšana: nekavējoties pēc kontaminācijas
  • IAL likvidēšana: necaurlaidīgu apģērbu pie kontaminācijas

Ekspozīcijas limits

darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): 30 mg/m3

Kadmijs

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

  • iekļūšanas ceļi;
  • simptomi;
  • mērķa orgāni;
  • pirmā palīdzība;

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

  • aizsargapģērbs;
  • aizsargbrilles;
  • mazgāšana;
  • apģērba maiņa;

Lasiet vairāk

Muskusa savienojumi

Muskusa savienojumi – policikliskie muskusi vai muskusa eļļas – ir īpaša smaržvielu grupa. Divi no tiem – AHTN un HHCB ir pārbaudīti, un atklājies, ka tie nav viegli bioloģiski noārdāmi un potenciāli var uzkrāties dzīvos organismos. Tomēr dažādas augsnes sēnītes veic bioloģisko noārdīšanu. AHTN un HHCB alerģiskums nav pārbaudīts.

Piesardzības dēļ tiek ieteikts nitromuskusa un policikliskā muskusa savienojumus nepieļaut videi draudzīgos produktos. Ir uzskatāmi parādīts, ka tie rada veselības risku, slikti noārdās un tiem ir augsts bioakumulācijas potenciāls.

Noturīgie organiskie piesārņotāji

NOP

Šīs ir ļoti toksiskas, noturīgas un bioakumulatīvas vielas. Divpadsmit no šīm vielām pašlaik ar ANO gādību tiek izskaustas globāli (to nosaka Stokholmas konvencija).

Vides ministrija

Parabēni

Šie sintētiskie konservanti bieži lieto kosmētikas un higiēnas preču ražošanā, arī pārtikā, jo tiem piemīt spēja nogalināt plašu mikroorganismu spektru. Tie ir sastopami, piemēram, zobu pastās, šampūnos, ziepēs, kondicionieros, matu želejās, ķermeņa losjonos, nagu krēmos, sejas maskās, ādas krēmos un dezodorantos. Parfimērijā plaši lieto metilparabēnus un propilparabēnus, taču vislielākās aizdomas par negatīvu ietekmi uz veselību gulstas uz butilparabēnu. Eksperimenti ar dzīvniekiem parāda, ka parabēnu negatīvā ietekme uz endokrīno sistēmu ir neliela. Taču pētījumi parāda, ka atsevišķi parabēni veicina sievišķā dzimumhormona estrogēna izdalīšanos, tādējādi negatīvi ietekmējot vīriešu reproduktīvās spējas. Parabēni ir arī atklāti krūts audzēju audos, kas rada aizdomas par to, ka tiem var būt estrogēns efekts arī uz cilvēka ķermeni. Parabēni ļoti bieži izraisa alerģiskas reakcijas un tiek vainoti pie veģetatīvās sistēmas graušanas: parabēni var imitēt estrogēnu darbību, traucēt seksuālo attīstību un reprodukciju.

Perflorētās ķīmiskās vielas

PFCs

PFCs nav gaistošas – tās neizplatās gaisā un līdz ar to nepārvietojas lielā attālumā. Turklāt ražošanā perflorētās vielas parasti ieslēdz polimēros. Tāpēc uzskatīja, ka šīs vielas nevar nonākt vidē, nespētu tur sadalīties un, pat ja sadalītos, būtu bioloģiski inertas. Taču pētījumi rāda pretējo – daudzas no šīm vielām ir atrastas cilvēku un dzīvnieku organismos un potenciāli bīstamas mūsu veselībai.

Tās tiek plaši izmantotas gan virtuves piederumos, nodrošinot ēdiena nepiedegšanu, apģērbu ražošanā, lai pasargātu drēbes no izmirkšanas, vai iesaiņojamajā materiālā, kas nodrošina to, ka taukvielas vai mitrums tam neizsūcas cauri. Pazīstamākie zīmoli ir Teflon,Gortex,Stainmaster un Scotchguard.

Lasi vairāk šeit

Polihlorētie bifenoli – PHB

PCBs

PHB ir nedegoši, noturīgi bifenila hloratvasinājumi (halogēnorganiskie savienojumi), kuri var saturēt līdz par 209 dažādām ķīmiskajām vielām. PHB lietošana un ražošana attīstījās 1950. gados, kad tos plaši lietoja kā krāsvielas un smērvielas liesmu novērsējos, hidraulikā, transformatoros, kondensatoros, kā piedevu krāsās un lakās, tintē, pesticīdos, oglekli nesaturošos kopējamajos papīros, plastmasas priekšmetos u. c. preču ražošanai. PHB desmitiem gadus ilgi saglabājas vidē un pašlaik visā pasaulē ir sastopami dabā. Tie ir bioakumulatīvi un atrodami cilvēku un dzīvnieku audos, asinīs un mātes pienā. Sākotnēji tika uzskatīts, ka PHB nav toksiski, taču pēdējie atklājumi parāda, ka šīs vielas var būt toksiskas pat mazās devās, un negatīvi ietekmē umūnsistēmu, hormonālo sistēmu un tiem ir teratogēna iedarbība uz embriju šūnām. Šīs vielas ir klasificētas kā noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP).

Polikarbonāta plastmasa

PC

Šāda veida plastmasa satur bisfenolu-A, kas ir hormonu sistēmas bojātājviela, kura var izšķīst iepakotajā produktā un tādējādi nonāk mūsu organismā. To parasti var atpazīt pēc otrreizējās pārstrādes apzīmējuma uz iepakojuma – PC 7.

Polivinilhlorīds

PVC

PVC ir plastmasas polimērs (hlororganiskais savienojums) ar labām mitruma un gāzu barjerīpašībām un tā fiziskās īpašības ir viegli mainīt, pievienojot ķīmiskās piedevas. Tāpēc tam ir plašs pielietojums. Tas ir izturīgs pret tauku iedarbību, tādēļ to plaši izmanto dažādu produktu trauciņu, kā arī kosmētikas iepakojuma izgatavošanā. Plastificēto polivinilhlorīdu plēves veidā izmanto svaigu produktu iesaiņošanai. No PVC izgatavo arī rotaļlietas, zābakus, bumbas, mājsaimniecības piederumus, caurules, plastmasas logus un citas preces. PVC mīkstinātāji, piemēram, ftalāti tiek uzskatīti par hormonu sistēmas bojātājvielām. Arī to aizstājēji – adipināti – nav pilnībā pārbaudīti, un ir bažas, ka arī tie var radīt endokrīnās sistēmas traucējumus un iesūkties iesaiņotajā produktā, tādā veidā nonākot mūsu organismos. Sadedzinot PVC, rodas dioksīni. Uz iepakojuma tos apzīmē ar “PVC” vai ciparu kodu “3”.

PVC Informationsrådet

Smagie metāli

Ķīmijā par kritēriju iedalījumam vieglajos un smagajos metālos kalpo metāla relatīvais blīvums, un robežlielums šeit ir 3,5 g/cm3. Tādējādi ap 70 jeb septiņas astotdaļas visu pazīstamo metālu ir smagie. Tomēr ne visi smagie metāli rada draudus videi. Vides aizsardzības jomā saskaņā ar pašreizējo pielietojuma līmeni tautsaimniecībā un savienojumu bīstamības līmeni uzmanība pievērsta šādiem smagajiem metāliem: arsēnam (As), dzīvsudrabam (Hg), kadmijam (Cd), selēnam (Se), varam (Cu), cinkam (Zn), hromam (Cr), niķelim (Ni), svinam (Pb), alvai (Sn), antimonam (Sb), bismutam (Bi), kobaltam (Co).

Jāatceras, ka neviens ķīmiskais elements (izņemot radioaktīvos) pats no sevis nenoārdās. Nonācis vidē, dzīvsudrabs vai jebkurš cits elements, piedaloties dažādās ķīmiskās un bioķīmiskās reakcijās, var veidot jaunus savienojumus, piemēram, ūdenī šķīstošus vai gaistošus, bet savu dabu tas nemaina. Nonācis cilvēka organismā tas veiks savu postošo darbību nekavējoši vai pēc ilgāka laika, kad attiecīgais elements organismā būs uzkrājies lielākā daudzumā.

Svins

Svins ir samērā mīksts, bet smags metāls ar zilgani pelēku spīdumu, kas gaisā oksidējas un pārklājas ar blīvu svina oksīda aizsrgkārtiņu. Dabā svins atrodas tādu rūdu veidā, no kurām to relatīvi vienkārši var iegūt, rūdu apdedzinot un tad apstrādājot ar ogli. Taču svina saturs iežos ir neliels, līdz ar to svinu var pieskaitīt pie mazizplatītiem elementiem.

Svinu plaši izmanto akumulatoru, munīcijas, arī cauruļvadu un blīvju izgatavošanā, kā arī dažādās ierīcēs aizsardzībai pret radioaktīvo starojumu. Svina izmantošanas iespējas tehnikā ir novedušas pie tā, ka lieli svina daudzumi nokļūst apkārtējā vidē. Atmosfērā atrodas ap 180 000 t svina. Taču autotransports ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem avotiem piesārņojumam ar svinu. Ņemot vērā, ka gaisa masas pārvietojas lielos attālumos, nav pārsteidzoši, ka pēdējā laikā pat no industriālajiem reģioniem vistālākajos apgabalos ir konstatētas pieaugošas svina koncentrācijas (Grenlandes ledū līdz 2 mg/kg, Barguzinas biosfēras rezervātā 1,2 mg/kg, Abramova ledājā 0,2 mg/kg).

Veselības aizsardzības apsvērumu dēļ svina lietošana jau ir samazināta daudzu produktu, piemēram, krāsu, keramikas izstrādājumu, cauruļvadu blīvju ražošanā. Notiek pāreja uz bezsvina benzīna izmantošanu.

Svins var iedarboties uz gandrīz visiem cilvēka orgāniem. Visvārīgākā ir nervu sistēma, sevišķi bērniem: zūd reakcijas ātrums, rodas nespēks ekstremitātēs (pirkstos, plaukstas locītavās, potītēs), notiek izmaiņas asins sastāvā (anēmija), cieš arī nieres un reproduktīvā sistēma. Kā to rāda vesela rinda pētījumu, svins intensīvi uzkrājas augos, stādījumos un kokos, kas aug tiešā autoceļu tuvumā.

Toluols un ksilols

Toluols (saukts arī par metilbenzolu) un ksilols (saukts arī par dimetilbenzolu) ir aromātiskie ogļūdeņraži. Tās ir gaistošas, viegli uzliesmojošas un toksiskas vielas. Toluols ir bezkrāsains šķidrums ar stipru, saldu un dzēlīgu smaku. Tas dabīgi ir sastopams jēlnaftā.

Šīs vielas izmanto krāsu un laku, to noņēmēju, attaukotāju, medicīnas piederumu, līmju, mazgāšanas līdzekļu, nagu laku, traipu noņēmēju, antifrīzu un gumijas ražošanā. Tos lieto arī dažos drukas un ādas miecēšanas procesos, kā arī aviācijas degvielā. Visvairāk toluola patērē, ražojot benzolu, ķīmisko vielu, ko izmanto plastmasas un sintētisko šķiedru ieguvē. Pateicoties to lieliskajai spējai šķīdināt vielas, šīs vielas bieži vien izmanto arī insekticīdos un pesticīdos.

Toluola iedarbībai jūs varat būt pakļauti, ieelpojot automašīnu izplūdes gāzes, uzpildot degvielu, lietojot piesārņotu pārtiku vai lietojot citus toluolu saturošus produktus, piemēram, petroleju, krāsas, lakas u. tml. Toluols un ksilols var nokļūt jūsu organismā arī darbā vai mājās, elpojot ar šīm vielām piesārņotu gaisu.

Toluols un ksilols kairina ādu un elpošanas ceļus un var izraisīt aknu, nieru un centrālās nervu sistēmas traucējumus. Dzīvajos organismos (arī cilvēkā) tie pamatā nokļūst ieelpojot. Augstās koncentrācijā tie ir narkotiski – izraisa galvas sāpes, reiboni un īslaicīgu eiforiju, kas pāriet depresijā. Ilgstošas iedarbības rezultātā var rasties halucinācijas un pat koma vai nāve.

Triklozāns

Hlorinēta antibakteriāla ķīmiskā viela, ko plaši lieto zobu pastās, dezodorantos, ziepēs un krēmos, veļas mazgājamajos līdzekļos utt., kas sola iznīcināt nepatīkamu smaku mutē, padusēs, uz pēdām un intīmajās zonās. Triklozāns tiek lietots arī virtuves plastmasas piederumos, piemēram, plastmasas bļodās, gaļas dēlīšosm. Pētījumi liecina, ka triklozāns iznīcina vājākos mikrobus, toties dzīvi paliek izturīgākie, kas vēlāk centīgi vairojas. Triklozāns uzkrājas audos un ir atrasts mātes pienā.

Vara putekļi

Cu

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

  • iekļūšanas ceļi: ieelpojot, ieēdot, pie ādas vai acu kontakta
  • simptomi: kairina gļotādas, rīkli, acis, deguna gļotādas perforācija, metāla garša, dermatīts
  • mērķa orgāni: āda, elpošanas sistēma, aknas, nieres, (iespējama Vilsona slimība)
  • pirmā palīdzība: acis – nekavējoties skalot 15 min., āda – nekavējoties mazgāt ar ziepēm, pie norīšanas – nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ieelpojot – mākslīgā elpināšana

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana

  • aizsargapģērbs: atkārtots vai ilgstošs ādas kontakts
  • aizsargbrilles: jebkādas
  • mazgāšana: nekavējoties pēc kontaminācijas
  • IAL likvidēšana: ja kļuvis mitrs pie kontaminācijas

Ekspozīcijas limits

darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): 
1 mg/m3.

Zaļais ceļvedis vienuviet sniedz atbildes uz jautājumiem un aktuālu informāciju par to, kā dzīvot zaļu, sociāli atbildīgu un videi draudzīgu dzīvi. Tas noderēs gan tiem, kuri jau ir zaļi domājoši un dzīvojoši, gan arī tiem, kas pirmo reizi uzdos jautājumus par to, no kurienes nāk pārtika un kāpēc apģērbs mēdz būt tik lēts. Var likties – te visa ir ļoti daudz, un vienam cilvēkam to visu ieviest dzīvē nav iespējams. Jā, katrs atsevišķi mēs varam veikt mazus soļus un nelielas izmaiņas, bet visi kopā – vairāk. Tāpēc šajā izdevumā arī aicināsim būt aktīviem un veicināt lielākas kopējās pārmaiņas, iesaistoties sabiedriskās kustībās un izvirzot prasības lēmumu pieņēmējiem.

Piedalīties

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.

Noklikšķinot uz “Sūtīt”, jūs piekrītat personas datu apstrādei