Godīgā
tirdzniecība
Tomēr ēst un dzert tikai vietējo produkciju būtu garlaicīgi. Ne vairs tējas un šokolādes, ne piparu un banānu… Tāpēc daļa pārtikas preču vienmēr tiks importēta, un mēs pie tā esam neatgriezeniski pieraduši. Taču vai mēs aizdomājamies, par kādu cenu mēs tiekam pie savas ikdienišķās lates? Kāpēc banāni ir tik lēti? Un kam mēs samaksājam, kad pērkam šokolādi?
Globālo dienvidu valstu zemnieki, kas audzē savu produkciju eksportam, ir pakļauti straujām un neparedzamām tirgus svārstībām. Cena, par kādu viņi nereti ir spiesti pārdot savu izaudzēto produkciju, bieži vien ir pat zemāka par tās pašizmaksu. Atšķirībā no ES zemniekiem viņi nesaņem valsts subsīdijas. Lauvas tiesu no peļņas par kakao, kafiju, banāniem, ziediem, tēju un citām globālajos dienvidos ražotajām precēm saņem starptautiskās korporācijas.
Acīmredzams, ka globālā tirdzniecība bieži ir negodīga. Lai to risinātu, ir izveidojusies Godīgā tirdzniecība.
Godīgā tirdzniecība radās 20. gadsimta vidū, kad vairākas nevalstiskās organizācijas ASV sāka veidot taisnīgas tirdzniecības piegādes ķēdes – pārdot Āfrikas, Dienvidamerikas un citu nabadzīgo valstu iedzīvotāju ražotos rokdarbus nelielos veikaliņos, nodrošinot, ka cilvēki, kas tos darinājuši, saņem lielāko daļu vai pat visus no gūtajiem ienākumiem.
Ar laiku nodibinājās arī Godīgās tirdzniecības organizācijas, kuru mērķis ir sniegt dažāda veida palīdzību un atbalstu nabadzīgiem ražotājiem no ekonomiski vai politiski nestabilām valstīm, it sevišķi dienvidos.
Dati rāda, ka ar kājām ikdienā pārvietojas 26 % Latvijas iedzīvotāju, ar sabiedrisko transportu pārvietojas 19 % iedzīvotāju un tikai 5 % ikdienā kā transporta līdzekli izmanto velosipēdu. Viens procents iedzīvotāju izmanto citu pārvietošanās līdzekli, kas norāda uz elektroskūteru u. c. jauna veida transportlīdzekļu augošo popularitāti.
Mūsdienās populāri kļuvuši Godīgās tirdzniecības pārtikas produkti: kafija, tēja, kakao, cukurs, vīns, augļu sulas, rieksti, rīsi, garšvielas un citi. Šo produktu piegādes ķēžu dalībnieku attiecības tiek regulētas – nosakot minimālo cenu, kāda tiks maksāta ražotājam vai audzētājam, uzstādot cilvēktiesību un vides prasību ievērošanas noteikumus un ievērojot citus godīgās tirdzniecības principus. Pastāv vairākas organizācijas, kas nodarbojas ar Godīgās tirdzniecības produktu sertifikāciju. Šāds marķējums apliecina, ka produkts ir ražots, ievērojot Godīgās tirdzniecības principus.
Godīgās tirdzniecības principi
garantēta godīga cena ražotājam
NĒ piespiedu darbam un bērnu darbam
droši un veselīgi darba apstākļi ražotājiem
vides aizsardzība
dzimumu līdztiesība
Godīgās tirdzniecības piemaksa – papildu atbalsts vietējo kopienu vajadzībām
caurskatāmība un atbildība tirdzniecības partneru attiecībās
ražotāju neatkarības un attīstības veicināšana
Godīgās tirdzniecības sertifikāts garantē, ka iepircēji maksā noteiktu papildu summu tieši laukstrādniekiem un mazajiem zemniekiem – neatkarīgi no tā brīža cenas pasaules tirgū. Tāpat tiek nodrošināta arī piemaksa, kas jāizmanto vietējās kopienas vajadzībām: pensiju fondiem, skolām, elektrības un veselības aprūpes ieviešanai, arī piesārņojuma attīrīšanas projektiem.
Pētījumi liecina, ka Godīgajai tirdzniecībai var būt pozitīva ietekme uz mazo lauksaimnieku un ražotāju dzīvi, jo īpaši palielinot ienākumus un uzlabojot piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un citiem būtiskiem pakalpojumiem. Godīgā tirdzniecība var arī veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un vides pārvaldību.
Mengeša Vočo
audzētāja no Oromias Etiopijā
Mana māja ir pilnīgi izmainījusies, veselība un ienākumi ir uzlabojušies, un es varu paplašināt savu apstrādājamo zemes platību… Tagad mūsu kooperatīvā ir nodibināts veikals, kur mēs varam iepirkties, mums ir pieeja tīram ūdenim, kā arī uzbūvēta skola, un tam izmantota Godīgās tirdzniecības piemaksa.
Godīgās tirdzniecības standarti arī ierobežo bērnu darbu, nostiprina strādnieku tiesības veidot arodbiedrības, liek apmācīt un apgādāt ar drošības līdzekļiem laukstrādniekus, kas darbojas ar pesticīdiem, un veicina vides aizsardzību.
Godīgā tirdzniecība sniedz labumu arī videi. Piemēram, gandrīz 80 % godīgās tirdzniecības kafijas ir saņēmusi arī bioloģiskās produkcijas sertifikātu. Starptautiskā Godīgās tirdzniecības organizācija Fairtrade International ir pieņēmusi stingrus vides standartus, kas cita starpā aizliedz audzēt ģenētiski modificētus augus.
1988. gadā Nīderlandē tika ieviesta pirmā Godīgās tirdzniecības marķēšanas sistēma. 2002. gadā ieviesa starptautisko logotipu. Šobrīd Godīgās tirdzniecības organizācija Fairtrade International un Pasaules Godīgās tirdzniecības organizācija pārstāv vairāk nekā 2 miljonus ražotāju un strādnieku 76 valstīs.
Populārākie Godīgās tirdzniecības marķējumi
Gdīgā tirdzniecība ir kļuvusi par nozīmīgu spēku Eiropā
trešdaļa Apvienotajā Karalistē pārdoto banānu ir ar Fairtrade marķējumu
trešdaļa Vācijā pārdoto rožu ir Fairtrade sertificēta;
no visa pārdotā kafijas apjoma Šveicē 11 procenti ir ar Fairtrade zīmi, savukārt Apvienotajā Karalistē šī proporcija sasniedz 25 procentus;
2021. gadā Fairtrade sistēmā strādājošie lauksaimnieki un strādnieki nopelnīja papildu 190 miljonus eiro Fairtrade piemaksās, tie tika ieguldīti vietējo kopienu dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Jāpiemin, ka joprojām turpinās diskusijas par Godīgās tirdzniecības efektivitāti un ierobežoto spēju globāli uzlabot nabadzīgo audzētāju situāciju. Lai gan Godīgā tirdzniecība var piedāvāt svarīgas priekšrocības audzētājiem un ražotājiem globālajos dienvidos, ar to visticamāk ir par maz, lai mainītu tās pamata tendences pasaules ekonomikā, kuras rada nabadzību un nevienlīdzību. Tomēr lielā mērā pateicoties tieši Godīgās tirdzniecības kustībai, šīs problēmas ir kļuvušas redzamas un par tām ir uzzinājuši patērētāji, kuri savukārt izdara spiedienu uz globālajām korporācijām, valstu valdībām un citiem rirgus spēlētājiem.
Kopumā Godīgā tirdzniecība ir viena no pieejām, kas var palīdzēt veicināt lielāku sociālo un vides taisnīgumu globālajā tirdzniecībā. Tomēr ir svarīgi apzināties tās ierobežojumus un strādāt arī pie plašākām sistēmiskām pārmaiņām.
Lasi vairāk
Zaļais ceļvedis vienuviet sniedz atbildes uz jautājumiem un aktuālu informāciju par to, kā dzīvot zaļu, sociāli atbildīgu un videi draudzīgu dzīvi. Tas noderēs gan tiem, kuri jau ir zaļi domājoši un dzīvojoši, gan arī tiem, kas pirmo reizi uzdos jautājumus par to, no kurienes nāk pārtika un kāpēc apģērbs mēdz būt tik lēts. Var likties – te visa ir ļoti daudz, un vienam cilvēkam to visu ieviest dzīvē nav iespējams. Jā, katrs atsevišķi mēs varam veikt mazus soļus un nelielas izmaiņas, bet visi kopā – vairāk. Tāpēc šajā izdevumā arī aicināsim būt aktīviem un veicināt lielākas kopējās pārmaiņas, iesaistoties sabiedriskās kustībās un izvirzot prasības lēmumu pieņēmējiem.
Piedalīties
Noklikšķinot uz “Sūtīt”, jūs piekrītat personas datu apstrādei