Mājoklis
un dārzs
Mājoklis ir mūsu miera osta, ikdienas dzīves centrs un arvien biežāk arī darba vieta. Tāpēc mēs vēlamies veidot tajā harmonisku, patīkamu vidi. Populāri remontu šovi televīzijā mūs mudina vieglu roku pārkrāsot sienas un ieklāt jaunus grīdas segumus, lai mājoklim dotu jaunu elpu. Iespējams, mums svarīga tikai mājokļa funkcionalitāte un komforts. Taču ir vērts pievērst uzmanību tam, kādi materiāli izmantoti mājā un kādas mēbeles tajā atrodas, jo tas gan tevi, gan planētu var ietekmēt vairāk, nekā tu domā.
Celtniecībā izmantojamie materiāli bieži ir energoietilpīgi un satur daudzas bīstamas ķīmiskās vielas, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Īstermiņa ietekme var būt ādas alerģija, acu kairinājums, rīkles kairinājums un šķaudīšana, savukārt ilgtermiņa ietekme var ietvert astmu, vēzi, neauglību utt.
Izmantotie celtniecības materiāli lielā mērā nosaka būvniecības un remonta izmaksas. Dažādiem materiāliem ir arī atšķirīga ietekme uz vidi, ko vērtē pēc tā, kā šie materiāli ir iegūti un kā tos var utilizēt. Lai būvniecību varētu saukt par ilgtspējīgu, jācenšas samazināt tās ietekmi, piemēram, uz klimata izmaiņām, resursu izsmelšanu, ķīmisko piesārņojumu u. tml.
Padomi
Izvēlies videi draudzīgus būvmateriālus, ņemot vērā to pilnu dzīves ciklu – no izejvielu ieguves, ražošanas procesa, lietošanas un uzturēšanas līdz utilizācijai.
Samazini atkritumu apjomu – izmanto materiālus, kas iegūti no otrreizējās pārstrādes produktiem.
Uzlabo vides kvalitāti – iegādājies materiālus, kas ražoti, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas un atstāj pēc iespējas mazāku ietekmi uz gaisu, ūdeni un augsni.
Ievēro drošības noteikumus, ķīmijas produktus glabā drošās vietās un utilizē pēc iespējas atbildīgāk (neizlej šķīdinātāju notekā, bet gan nodod bīstamo atkritumu glabātuvē).
Pirms iegādāties kādu preci, izlasi, kas rakstīts instrukcijā un uz iepakojuma. Tā var izvairīties no produktiem, kas satur bīstamas ķīmiskas vielas.
Ja nepieciešams neliels materiālu daudzums, mēģini sameklēt, vai kādam nav tev vajadzīgo materiālu pārpalikumu – izmanto sociālos tīklus, sludinājumu portālus.
Izvēlies vietējos būvmateriālus, tādā veidā samazinot materiālu transportēšanā radīto slodzi.
Atceries, ka lēts remonts var izmaksāt dārgi tavai veselībai un videi.
Aizsargā mežus – izvēlies kokmateriālus, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos vai no koksnes atkritumiem.
Ja tev pēc remonta paliek pāri materiāli, nekādā gadījumā neizmet tos. Piedāvā tos citiem cilvēkiem, izmantojot sociālos tīklus, vai arī nodod sadzīves bīstamo atkritumu nodošanas vietās.
Ierobežo toksisku un veselībai bīstamu vielu izmantošanu. Izvairies no:
- PVC kabeļiem, caurulēm, logiem, grīdām, plēvēm;
- poliuretāna (PU) putām un izolācijas materiāliem;
- alumīnija;
- materiāliem, kas satur formaldehīdu;
- grunts, krāsām, lakām, līmēm, kas satur sintētiskos šķīdinātājus;
- plaušas kairinošām šķiedrām iekštelpās.
Krāsas un lakas
Ikdienā plaši izmanto dekoratīvās krāsas un lakas, beices, grīdas pārklājumus un grīdas krāsas, kā arī līdzīgus izstrādājumus, kas paredzēti darbam iekštelpās. Lielākā daļa šo produktu sastāv no vielām, kas ražošanas un lietošanas laikā var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.
Krāsas sastāvā ir:
pigments – tas dod krāsai toni un spīdumu.
saistviela, kas ir pigmenta “nesējs” un nodrošina krāsas saķeri ar virsmu, kā arī sasaista visas krāsas sastāvdaļas. Ūdens bāzes krāsās parasti izmanto akrila emulsijas polimērus. Lētākajās krāsās kā saistviela izmantots polivinilacetāts (PVA).
šķīdinātājs, kas palīdz uzklāt krāsu un tai iesūkties virsmā.
piedevas, kas palīdz krāsai nožūt, nesabojāties, būt noturīgai.
Lielākajā daļā krāsu izmanto sintētiskās sastāvdaļas, kas ir naftas blakusprodukti. Turklāt krāsu rūpniecība patērē ļoti daudz enerģijas, un vienas tonnas krāsas izgatavošana var radīt lielu daudzumu atkritumu, no kuriem lielākā daļa ir toksiski. Tāpat atsevišķo krāsu sastāvdaļu ražošana rada lielu ietekmi uz vidi. Piemēram, baltais pigments krāsā ir titāna dioksīds (TiO2) – viela, kuras ražošana patērē daudz enerģijas, rada apjomīgas CO2 emisijas, piesārņo vidi. Saistviela vinilacetāts var kaitēt plaušām, aknām, tas kairina ādu un ir klasificēts kā iespējami kancerogēns.
Taču lielākais drauds videi un veselībai ir krāsu sastāvā ietilpstošie gaistošie organiskie savienojumi (GOS). Celtniecības un apdares materiālu ražošanā tiek izmantotas tādas gaistošo organisko savienojumu grupas kā ogļūdeņradis, aldehīdi, karbonskābju esteri, spirti, terpēni, ketoni. Šīs vielas izdalās gaisā pēc krāsas uzklāšanas un var ietekmēt cilvēku veselību un vides piesārņojumu kopumā. Tās var veicināt astmas attīstību, kā arī izraisīt deguna, ādas un acu kairinājumu, galvassāpes, nelabumu, konvulsijas, reiboni, elpvadu problēmas un dažos gadījumos arī nieru un aknu slimības. Virkne šo vielu ir kancerogēnas, dažas ir klimata izmaiņas izraisošas gāzes. GOS piesārņo gaisu un tādējādi arī netieši veicina astmas un citu elpvadu slimību attīstību.
Kas izdalās gaisā?
Krāsas un lakas (to sastāvā esošie GOS) rada pastāvīgu iekštelpu gaisa piesārņojumu. Pētījumi rāda, ka telpās gaisa piesārņojums var būt pat daudzkārt lielāks nekā ārā. Saules gaismā daži organiskie šķīdinātāji, kurus pievieno krāsām, reaģē ar gaisā esošo slāpekļa dioksīdu un var radīt smogu. GOS arī veicina piezemes jeb troposfēras ozona veidošanos. Šajā atmosfēras līmenī ozons ir kaitīgs un veicina smoga veidošanos.
GOS izmantošana krāsās Eiropas savienībā tiek regulēta – ražotāja pienākums ir marķēt GOS saturošās krāsas un uz iepakojuma norādīt to daudzumu. Tāpat ir noteiktas maksimālās GOS satura robežvērtības lakām un krāsām. Arvien vairāk ražotāju piedāvā dabiskas krāsas, taču arī to sastāvu iesakām rūpīgi izpētīt, lai pārliecinātos, ka “dabisks” nav tikai mārketinga triks. Tāpat ir pieejamas krāsas ar ekosertifikātu, piemēram, Ziemeļvalstu marķējumu jeb zaļo gulbi. Jāņem vērā: tas vēl nenozīmē, ka šajā krāsā vispār nebūs GOS, taču to noteikti būs mazāk.
Atkarībā no krāsas tipa izgarošana var turpināties mēnešiem ilgi, lai gan viskritiskākais ir tieši krāsas uzklāšanas laiks un pirmās nedēļas izremontētajā mājoklī. Tāpēc nav ieteicams uzturēties tikko krāsotās telpās, tās ir vismaz nedēļu jāvēdina.
Kādas ir alternatīvas ierastajām krāsām? Lateksa krāsas satur mazāk GOS nekā eļļas krāsas. Ūdens emulsijā, alkīda bāzes krāsās un lineļļas krāsās par šķīdinātājiem izmanto ūdeni, spirtu, citroneļļu vai citus organiskos šķīdinātājus, kas neizdala GOS.
No kā gatavo dabiskās krāsas?
Lineļļa
dabiskajās krāsās tiek izmantota kā saistviela – tā labi iesūcas virsmā, un šāda krāsa labi kalpo vismaz desmit gadus.
Terpentīns
ir dabisks krāsas šķīdinātājs. To iegūst no priežu pumpuriem un sveķiem, un tā ir lieliska alternatīva šķīdinātājiem, kas ražoti uz naftas bāzes.
Krīta krāsa
– to gatavo no dabiskā kalcija karbonāta un izmanto iekštelpu sienu krāsošanai. Var būt arī krāsa, kuras ražošanā izmantots gan kaļķis, gan krīts, gan dabiskās eļļas.
Kaļķa krāsu
jau izsenis izmanto sienu krāsošanai un apmešanai. To gatavo no kaļķakmens, un tā ir piemērota iekštelpām.
Dabiskie minerālpigmenti
– ar tiem iekrāso dabiskās krāsas un var radīt daudzveidīgas krāsu gammas.
Dabiskās krāsas nebūs tik ātri žūstošas, un dabiskie pigmenti nenodrošinās tik košas un spožas krāsas kā sintētiskie, tāpat krāsotās virsmas nebūs tik viegli kopjamas. Taču pareizi un rūpīgi uzklājot, tās kalpos ilgi un veidos patīkami elpojošu telpu un skaistas, raksturīgas virsmas.
Padomi
Izvēlies krāsu, kurā ir zems gaistošo organisko savienojumu līmenis, zems fungicīdu un biocīdu līmenis (tos izmanto, lai novērstu pelējumu un krāsa labāk uzglabātos).
Ja tiešām nepieciešama eļļas krāsa, meklē tādu, kas nesatur formaldehīdu un dzīvsudrabu, kā arī ne vairāk par 10 % svina vai kadmija savienojumu.
Sintētiskās krāsas, lakas, citas ķīmiskās vielas, neizmantotus stikla šķiedras sveķus, līmi, šķīdinātājus un citus toksiskus remonta atkritumus nodod tikai tam paredzētās vietās. Arī ūdens bāzes krāsas nedrīkst vienkārši izliet, jo tajās arī var būt videi kaitīgas vielas.
Nekrāso, ja esi gaidībās, un neļauj grūtniecēm uzturēties svaigi krāsotā telpā – tā būs nožuvusi ātrākais pēc 72 stundām.
Meklē krāsas, kurās izmantoti dabiskie pigmenti.
Izvēlies dabiskās krāsas, kas gatavotas no augu eļļām vai lateksa, un ūdens bāzes krāsas.
Kad pērc krāsu, rūpīgi aprēķini, cik tā nepieciešama, un nepērc vairāk. Tev nevajag pustukšus krāsu podus, kas lēnām izgaros, stāvot kādā stūrī tavā mājā.
Bērnistabā izmanto tikai dabiskās krāsas.
Izvairies no alkīda un eļļas krāsu lietošanas pat tad, ja rakstīts, ka tās nesatur GOS.
Ja iecerēts dekoratīvais apmetums, tad izvēlies dabisko – kaļķa vai māla apmetumu, ar kuru var radīt daudzveidīgu krāsu gammu un faktūras.
Krāsojot vēdini telpas, lieto aizsargus – cimdus, masku.
Tapetes
Tapetes ir ātrs un vienkāršs sienu apdares veids, taču ierasti nopērkamās nebūs īpaši videi draudzīgas. Lai arī mūsdienās tapetes nevienu nenogalinās, kā tas bija Viktorijas laika Anglijā, kur koši zaļā toņa iegūšanai tapešu rakstiem izmantoja arsēnu, tomēr arī tagad ir vērts apdomāt, ko izvēlēties.
Tapešu ražošanā izmanto polivinilhlorīdu (PVC) , benzolu, vinilu, un lielākā daļa tapešu satur PVC, kas karsējot izdala kaitīgas vielas, – tas notiek ražošanas procesā un tad, kad tapetes beigušas savu lietderīgo dzīvi un tiek dedzinātas izgāztuvē. Tapetes, tāpat kā krāsas, arī satur gaistošos organiskos savienojumus, un arī tapetēs baltā toņa iegūšanai izmanto titāna dioksīdu. The Ecology Center veiktajā tapešu analīzē ASV pusē no paraugiem tika atklāta kāda toksiskā viela: broms, arsēns, svins vai alva, savukārt vinila tapetēs atrada kadmiju. Katru gadu pasaulē saražo miljoniem tapešu ruļļus, un vecās tapetes, kas nonāk atkritumos, aiznes turp arī visas kaitīgās vielas, turklāt tapetes nav pārstrādājamas.
polivinilhlorīdu
(PVC)
benzolu
vinilu
gaistošos organiskos savienojumus
titāna dioksīdu
broms
antracīts
arsēns
svins
kadmiju
Padomi
Neizvēlies vinila vai citas akrila tapetes, it sevišķi, ja tās paredzētas bērnistabas apdarei.
Var izvēlēties arī cita dabiska materiāla – bambusa, sizala vai džutas tapetes.
Pieej radoši – sienu apdarei var izmantot vecas avīzes, salīmējot vairākās kārtās.
Parastās papīra tapetes vai viskozes tapetes būs videi draudzīgāks risinājums, it īpaši, ja tās pielīmēsi ar dabisku papīra līmi no kazeīna.
Ja esi izlēmis nomainīt vecās vinila tapetes pret videi draudzīgāku sienas apdari, tad rūpīgi noņem veco klājumu, izmantojot silta ūdens un etiķa maisījumu 1:3, samitrini ar to sienas, pagaidi 10 minūtes un tad ķeries pie noplēšanas.
Ja meklē īpaši videi draudzīgas tapetes, tad lūkojies pēc tādām, kas ražotas no ekosertificēta, nebalināta papīra un kurās izmantota krāsa uz ūdens bāzes.
Nelīmē spožās vinila vai akrila tapetes lauku mājās – tā var ātri izremontēt telpu, taču pazudīs tās autentiskums.
Kokmateriāli un koksnes izstrādājumi
Mežu platības pasaulē samazinās. Tas izraisa bioloģiskās daudzveidības izsīkšanu, ekosistēmu izzušanu un atsevišķos gadījumos arī izmaiņas vietējā mikroklimatā. Īpaši jutīgi ir tropiskie mūžameži. Mežu izciršanas rezultātā izdalās slāpekļa dioksīds, kas veicina klimata pārmaiņas. Mežu platību samazināšanās var arī palielināt plūdu risku un citādi apdraudēt dabu.
Forest Stewardship Council (FSC) ir starptautisks ilgtspējīgas mežsaimniecības sertefikāts, kas apliecina: mežs apsaimniekots vienlaikus videi draudzīgi, sociāli atbildīgi un ekonomiski izdevīgi. FSC sertefikāta zīme atrodama uz visiem koksnes produktiem, kas nāk no ilgtspējīgi apsaimniekota meža. Šobrīd FSC sertefikāciju veic vairāk nekā 60 pasaules valstīs, arī Latvijā.
Latvija ir bagāta ar mežiem, un kokmateriāli ir viena no mūsu galvenajām eksportprecēm. Tomēr ļoti lielu daļu celtniecībā izmantojamo kokmateriālu un koksnes izstrādājumu, kā arī mēbeles mēs importējam no citām valstīm.
Lai koksnes izstrādājumus pasargātu no bojāšanās, tos bieži vien impregnē. Taču biežāk izmantotie koksnes konservanti ir ļoti toksiski, īpaši ūdens iemītniekiem.
Viens no populārākajiem celtniecības un mēbeļu ražošanas materiāliem ir kokšķiedru plātnes. Tās ražo no koksnes atkritumiem: skaidām, nomaļiem, atgriezumiem, malkas utt. Populārs kokšķiedru plātņu veids ir MDF (medium density fibreboard), kas izgatavots no ļoti smalkām presētām koksnes šķiedrām. Šķiedru masai pievienoti dažādi sintētiskie sveķi un citas piedevas. MDF plaši izmanto celtniecībā kā apdares materiālu sienām, grīdām, griestiem, no tā izgatavo parketu, grīdas līstes, arī mēbeles.
Šīs plātnes uzskata par vienu no galvenajiem iekštelpu gaisa piesārņotājiem, jo tās satur urīnvielas (urea) formaldehīdu. Arī putekļi, kas rodas, plātnes zāģējot, ir ļoti bīstami, tie izraisa acu un elpceļu kairinājumu. Apstrādājot MDF, nodrošini attiecīgu ventilāciju, elpceļu maskas un aizsargbrilles. Formaldehīds no šīm plātnēm var izdalīties visā to dzīvescikla garumā. Vairāk
Materiāli ar negatīvu ietekmi
MDF plātnes
Kokskaidu plātnes (chipboard),
kas satur sintētiskos sveķus
Saplāksnis
Alternatīvas
Masīvkoks
Lapu un skuju koku dēļi
Kokšķiedras skaņu izolācijas materiāls
Orientētas šķiedru plātnes (OSB)
Koks ir ilgmūžīgs materiāls, kas ar gadiem paliek tikai skaistāks, tāpēc mājas apdarei un mēbeļu izgatavošanai var izmantot nevajadzīgas koka daļas no vecām mājām vai vecu koka mēbeļu fragmentus. Atjaunotas vecās koka durvis, kas apstrādātas ar lineļļu, galds no seniem dēļiem, vecās koka sijas – tie visi ir vērtīgi un videi draudzīgi materiāli, kuri labprāt vēl ilgi kalpos cilvēkam.
Padomi
Koka apstrādāšanai neizmanto toksiskos konservantus. Tie nebūs vajadzīgi, ja telpas nebūs mitras. Kā alternatīvu var izmantot boru.
Izvēlies koksnes izstrādājumus, kam piešķirts FSC marķējums.
Neiegādājies ar sintētiskajām ķimikālijām, piemēram, arsēnu, apstrādātu koksni.
Izvairies no tropiskās koksnes.
Nekad nededzini impregnētus vai krāsotus kokmateriālus, formaldehīdu saturošas skaidu plātnes un citus sintētiskus materiālus. Nodod tos būvniecības atkritumu savākšanas vietās
Meklē iespējas izmantot lietotus kokmateriālus.
Grīdas segumi
Grīdas segumu ietekmi uz vidi veido ražošanā izmantotie materiāli, to ieguves un ražošanas process, izmantotie tīrīšanas līdzekļi un bīstamās sastāvdaļas segumu sastāvā. Jāņem vērā arī līme, ko izmanto, piemēram, tekstila grīdas pārklāju piestiprināšanai, jo tā var izdalīt gaistošos organiskos savienojumus.
Koka grīdas
Pēdām un mājoklim patiks koka grīdas, un tām var izmantot jaunu koku, taču var arī atjaunot vecās koka grīdas vai ieklāt kādam citam nevajadzīgus vecos koka dēļus. Taču arī te jāvērtē, no kurienes nācis koks un kā tas apstrādāts. Apstrāde ir vajadzīga, lai pasargātu koku no nolietojuma, bojāšanās un mitruma. Importēta eksotiskā koka grīdas, kas pārklātas ar laku, kura izdala GOS, nebūs ne zaļa, ne ētiska izvēle.
Videi draudzīgas būs eļļotas koka grīdas, taču tās regulāri jāpāreļļo un nav tik vienkārši kopjamas. Grīdas lakas izvēloties, jāpievērš uzmanība GOS daudzumam – labākā izvēle būs ūdens bāzes grīdas lakas, bet arī tām izpētiet etiķetes un noskaidrojiet GOS daudzumu.
Mīkstie grīdas segumi
Populāri ir arī mīkstie grīdas segumi: paklāji, tepiķi. Tie labi darbojas kā siltuma un skaņas izolācijas materiāls, taču var saturēt dažādas bīstamas ķīmiskās vielas. Tie var būt apstrādāti ar bromētajiem liesmu novērsējiem, kas gan pasargā no aizdegšanās, tomēr ir nozīmīgi iekštelpu gaisa piesārņotāji. Pat dabisku izejvielu, piemēram, vilnas, paklāji var būt apstrādāti ar bīstamām ķīmiskajām vielām, piemēram, piretroīdiem, kas var izraisīt nervu sistēmas bojājumus.
Korķis
Korķis būs dabiska izvēle, jo tas ir atjaunojams un ilgtspējīgs materiāls, kura iegūšanai nav jāpatērē daudz enerģijas. Lai iegūtu korķi, korķozols netiek nocirsts, bet tam noņem mizu, kas nākamo deviņu gadu laikā pilnīgi ataug. Korķozola mežos Spānijā, Portugālē un Tunisijā ir bagātīga dabas daudzveidība un dzīvo apdraudētās sugas. Korķa grīdas segumam ir poraina struktūra, kas nodrošina elastību un skaņas izolāciju, un tā arī ir ļoti patīkama pēdām. Korķis neuzkrāj putekļus, tāpēc mazāk izraisa alerģijas, turklāt to nevajag apstrādāt pret aizdegšanos, jo tas ir dabiski ugunsdrošs – vajag ļoti daudz skābekļa, lai tas uzliesmotu. Tomēr ir jāpievērš uzmanība, vai korķa segums nav apstrādāts par PVC vai poliuterānu. Tāpat nav vērts ieklāt dabiska korķa segumu un pārklāt to ar GOS saturošu laku.
Vinila segumus
Jau kopš padomju laikiem populāri ir vinila grīdas segumi, ko mēs mēdzam saukt par linoleju, taču patiesībā linolejs ir dabisks grīdas segums, ko tradicionāli gatavo no linauduma, kas piesūcināts ar eļļu, koka skaidām un priedes sveķiem. Vinila segumus pārsvarā gatavo no PVC, un tie var saturēt ftalātus. Tos ir grūti otrreizēji pārstrādāt, un sadegot tie izdala dioksīnu. Vinila grīdas var saturēt arī tributilalvu (TBT), kas atstāj negatīvu ietekmi uz imūnsistēmu un dzīvo organismu ģenētisko materiālu.
Lamināta
Ja naudas maz, laba izvēle ir arī lamināta grīdas segumi, kas parasti sastāv no kartona un plastikāta lamināta. Pētījumi ASV parāda, ka bīstamo ķīmisko vielu izgarojumi laminātam ir pieļaujamo normu robežās, un arī tā ražošanā resursus īpaši neizšķērdē.
Ftalāti
Ftalāti – bezkrāsaini šķidrumi bez smaržas, ko ik gadu pasaulē saražo miljoniem tonnu lielā apjomā un izmanto simtiem produktu izgatavošanā. Šo vielu klātbūtni ne vienmēr norāda uz preču iepakojuma, līdz ar to patērētāji nevar no tām izvairīties. Populārākie izmantošanas veidi: polivinilhlorīda (PVC) un citu plastmasas savienojumu mīkstināšanai, kosmētikas sastāvdaļu šķīdināšanai, smaržu noturībai. Sastopami mīkstajās plasmasās, matu un nagu lakās, putās, želejās, roku un ķermeņu krēmos, dezodorantos un citos produktos. Pieļauj, ka cilvēki ir pakļauti daudz lielākām ftalātu devām nekā agrāk prognozēts. Ftalāti izraisa defektus embriju reproduktīvajos orgānos, bojā spermas DNS, aknas, nieres un plaušas, var izraisīt iedzimtus defektus, anēmiju, neauglību un vēzi.
Padomi
Izvēlies grīdas segumus no dabiskiem atjaunojamiem materiāliem: koka, korķa, kokosa šķiedras, džutas, sizala, īsta linoleja.
Izvairies no vinila grīdas segumiem, jo tie var izdalīt bīstamus izgarojumus.
Ja vēlies koka grīdas, tad izmanto jau lietotu koku vai arī FSC sertificētus koka grīdas segumus.
Aizstāj sintētiskos paklājus ar koka, keramikas vai korķa grīdām un segumiem vai arī izvēlies paklājus, kas gatavoti no dabiskām vielām.
Izvēlies paklājus un citus grīdas segumus, kas gatavoti no otrreizējām izejvielām. Parasti tie izgatavoti no dažādiem materiāliem un grūti pārliecināties, vai visas izejvielas iegūtas no atjaunojamiem resursiem. Taču labāk, lai izejmateriāli atgriežas apritē, nekā tiek izmesti atkritumos.
Mēbeles
Mēs bieži vien daudz laika pavadām pārdomās, ar kādām mēbelēm un kādā stilā iekārtot māju. Taču vismaz tikpat daudz uzmanības vajadzētu veltīt tam, no kādiem materiāliem ir izgatavotas mēbeles, no kurienes materiāli nākuši un kā tie audzēti. Piemēram, koks, no kā darināts grāmatplaukts vai rakstāmgalds, var būt nācis no lielām mežu plantācijām vai no Brazīlijas vai Indonēzijas mūžamežiem, it īpaši gadījumos, kad izmanto retas sugas, piemēram, tīkkoku vai sarkankoku. Pasaules mūžameži izzūd satraucošā ātrumā, lai gan tie ir būtiski svarīgi, jo sniedz patvērumu daudzām retām dzīvnieku un augu sugām, novērš augsnes eroziju un ierobežo globālās klimata pārmaiņas.
Mēbeļu ražošanā izmanto arī citus materiālus: plastmasu, metālu, audumu u .tml. Arī šie materiāli var kaitēt videi un vēl jo vairāk – veselībai. Mēbeļu plastmasas detaļu sastāvā var būt PVC, ftalāti, bisfenols A. Lielākā daļa mēbeļu, ko pārsvarā izgatavo no saplākšņa (finiera) vai skaidu plāksnēm, var saturēt toksiskas vielas, kas izgaro un piesārņo iekštelpu gaisu. Piemēram, laminētas mēbeles var saturēt formaldehīdus, kas ir kancerogēnas vielas. Arī līme, kas izmantota mēbeļu ražošanā, saturēs vairāk vai mazāk gaistošo organisko savienojumu.
Mīkstās mēbeles un matrači, it īpaši tie, kas pildīti ar lateksa vai poliuterāna putām, arī var saturēt bīstamas ķīmiskas vielas, piemēram, butadiēnu un nitrozamīnus, ko uzskata par kancerogēniem. Mīkstajās mēbelēs ir sastopami arī gaistošie organiskie savienojumi (GOS), bromētie liesmu novērsēji un formaldehīds. Tāpat mēbeles var būt apstrādātas ar perfluorētajām ķīmiskajām vielām, tām pašām, ko izmanto nepiedegošajos virtuves piederumu pārklājumos. Šīs vielas mēbelēs izmanto, lai tās padarītu noturīgākas pret netīrumiem, taukiem un mitrumu. Tātad, ja dīvāns tiek reklamēts kā traipu noturīgs, tad visdrīzāk tas būs arī toksisks.
Āda vai mākslīgā āda – vai tās varētu būt dabiskākas un zaļākas izvēles? Mākslīgā āda ir gatavota uz auduma pamata, un tas apstrādāts ar vasku, GOS izdalošām krāsām un poliuterānu, līdz ar to būs draudzīga izvēle dzīvniekiem, bet ne videi. Savukārt dabiskās ādas miecēšanas industrija ir bēdīgi slavena ar toksisko vielu izmantošanu un piesārņojuma radīšanu.
Iespējams arī izmēģināt šobrīd pieejamās alternatīvas:
Vairāki videi draudzīgi uzņēmumi izmanto augļu ražas blakusproduktus, lai radītu ādai līdzīgus materiālus, vienlaikus samazinot pārtikas izšķērdēšanu. Tas padara to atbildīgu, ilgtspējīgi iegūtu, vienlaikus samazinot arī augļu novācēju oglekļa emisiju.
Mikrošķiedras āda, ko dažkārt dēvē arī par mikro ādu, sastāv no ārkārtīgi smalkām sintētiskajām šķiedrām, kas saaustas kopā. Šīs šķiedras rada ļoti blīvu audumu, kas iziet zamšādas apdares procesu, kā rezultātā rodas kvalitatīva mākslīgās ādas alternatīva dīvāniem, krēsliem un citam mājas dekoram.
Arī mēbelēm piešķir dažādus sertifikātus, kas apliecina izejvielu izcelsmi un sastāvdaļu drošību cilvēka veselībai.
Bromētie liesmu novērsēji (BLN – PBDEs)
BNL pieder pie bromu saturošo vielu grupas. Tos lieto, lai samazinātu cieto plastmasu, poliuretāna putu un tekstilizstrādājumu aizdegšanās risku. Daudzas no šīm vielām ir toksiskas, dabā noturīgas un bioakumulatīvas, un var radīt endokrīnās sistēmas, smadzeņu un reproduktīvās sistēmas traucējumus.
Ekomarķējumi
ES ekomarķējums EU Ecolabel norāda, ka mēbelēs:
- izmantota pārstrādāta vai jauna
- koksne no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem;
- ierobežotas veselībai un videi kaitīgās vielas;
- mēbeles izstrādātas tā, lai kalpotu ilgi;
- izmantots pārstrādāts iepakojums.
Certipur ir brīvprātīga sertifikācijas sistēma, kura novērtē mēbelēs izmantoto poliuterāna putu ietekmi uz vidi, kā arī nosaka dažu videi kaitīgu vielu ierobežojumus.
Līdzīgi kritēriji ir Ziemeļvalstu ekomarķējumam – ziemeļu gulbim, bet šī sertifikācijas sistēma pieprasa arī samazinātu enerģijas patēriņu un ietekmi uz klimatu.
Izvēlies koka mēbeles ar FSC sertifikātu, kas apliecina, ka koks ir nācis no ilgtspējīgi apsaimniekota meža.
Padomi
Izvēlies vecas mēbeles no koka, kas nav apstrādātas ar toksiskām vielām.
Izvēlies masīvkoka mēbeles, bet izvairies no skaidu plāksnēm.
Pamēģini mēbeles gatavot pats, jo tad būs skaidrāks, kādi materiāli tajās izmantoti.
Meklē mēbeļaudumu, kas ir bioloģiski sertificēts vai ar OEKO-TEX marķējumu.
Izvairies no mīkstajām mēbelēm, kas var saturēt bromētos liesmu novērsējus. Izvēlies, piem., Zviedrijā ražotas mīkstās mēbeles, jo tur bromēto liesmu novērsēju izmantošana mēbelēs ir aizliegta, taču arī citos pasaules reģionos tiek apstiprinātas direktīvas, kas nepieļauj bromēto liesmu novērsēju izmantošanu mēbeļu ražošanā.
Dārzs
Bieži saka – esam zemnieku tauta. Taču arvien vairāk un vairāk cilvēku Latvijā dzīvo pilsētās un reti kad pievēršas zemes darbiem. Tomēr atrašanās laukā pie augiem ir ļoti labs veids, kā izprast dabas procesus, dzīvot līdzi gadalaiku mijai un dabas parādībām. Dārza darbi var palīdzēt atpūsties un atbrīvoties no stresa.
Pašiem audzējot daļu pārtikas, var gan samazināt lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības negatīvo ietekmi (skaties pārtikas sadaļu), gan iegūt svaigus, garšīgus un veselīgus produktus, gan arī lietderīgi un patīkami pavadīt brīvo laiku. Pat pilsētas dzīvoklī uz palodzēm vai balkona ir iespējams izaudzēt garšaugus, tomātus un citus augus, nemaz nerunājot par sēklu diedzēšanu.
Cīņa ar kaitēkļiem
Cīņa ar kaitēkļiem notiek ne tikai dārzā, bet arī mājās. Cilvēki cīnās ar utīm, blusām, kodēm, prusakiem, skudrām un citiem kukaiņiem, kas mitinās tiem cieši līdzās. Šim mērķim izmanto visdažādākos līdzekļus, sākot no tautas paņēmieniem un beidzot ar spēcīgām ķimikālijām. Taču pirmais un svarīgākais uzdevums ir izskaust kaitēkļu barošanās avotus.
Skudras
ziepjūdens ar citrusaugļu eļļu iznīcinās skudras, bet cukurs un borskābe tiks galā ar to olām.
Prusaki
regulāri jātīra virtuve un jāaiztaisa spraugas sienās un grīdās. No prusakiem atbrīvoties palīdz borskābe, boraks un silīcija dioksīds (SIO2).
Ērces
tās atbaida ģereānijas ēteriskā eļļa.
Mušas
ar mušām vislabāk tiek galā zirnekļi. Tās atbaidīs arī podiņā augošs baziliks.
Kodes
tās nevar izdzīvot aukstumā un karstumā, tāpēc apģērbu, kurā iemetušās kodes, ieteicams ielikt saldētavā vai verdošā ūdenī. Kodēm nepatīk gaisma, tāpēc vilnas izstrādājumi no kodēm parasti visvairāk cieš vasarā, kad zeķes un džemperi atrodas dziļi skapī, tumsā. Kodēm arī nepatīk ciedru eļļa, piparmētras, rozmarīns, timiāns un lavanda, ar ko var apsmidzināt drēbes.
Blusas
tām nepatīk kalmes, rozmarīns, lavanda, salvija, dievkociņš, eikalipts, rūta, kampars, biškrēsliņš. Citrusaugļu mizās ir D-limonēns, kas blusas nogalina visās attīstības stadijās. Mājdzīvniekus, kuriem ir blusas, ieteicams regulāri mazgāt un ķemmēt. Ja blusas ir sunim, nomizo citronu, aplej ar verdošu ūdeni un atstāj pa nakti ievilkties. Šķidrumu ielej smidzinātājā un ar to apstrādā suņa apmatojumu. Kaķi nedrīkst apstrādāt ar citrusaugļu preparātiem! Mizu ekstraktu vai citrusaugu eļļu var pievienot grīdas mazgājamam ūdenim. Spilvenu apsmidzini ar ciedru riekstu eļļu. Ja blusas savairojušās mājā, tajā kā vīraku var kvēpināt sarkanos čili piparus (pēc tam telpas pamatīgi jāizvēdina). Izsmidzini vārītu sīpolu novārījumu (divi sagriezti sīpoli uz divām krūzēm ūdens, uzvāra, tad pusstundu vāra uz lēnas uguns, ja vajag, pievieno vēl ūdeni). Blusu perēkļos ārā var nokaisīt lauksaimniecības kaļķi.
Dārzkopībā mēs arvien vairāk un vairāk izmantojam dažādas lauksaimniecības ķimikālijas kaitēkļu un slimību apkarošanai, kā arī augsnes bagātināšanai. Turklāt mazdārziņos sintētisko agroķimikāliju lietošanu neviens nepieskata un neregulē, līdz ar to ar mīlestību audzēti, bet krietni apstrādāti dārzeņi no vecmāmiņas siltumnīcas var izrādīties piesārņotāki nekā intensīvajā lauksaimniecībā audzētie.
Padomi
Ar laputīm var cīnīties, izmantojot dabisko ziepju un eļļas maisījumu. Audzē pamīšus – burkānus ar sīpoliem, pupas ar piparmētrām, ķiplokus ar rozēm – tā var izvairīties no kaitēkļiem. Laputu dabiskais ienaidnieks ir mārītes.
Izgatavo un uzstādi kukaiņu māju – īpaši izgatavotu kukaiņu dzīvesvietu. Tā piesaistīs tavam dārzam apputeksnētājus, kā arī putnus, kas ēd kukaiņus, un tie pie reizes noēdīs arī kaitēkļus.
Augsnes bagātināšanai un skābuma (pH) līmeņa regulēšanai izmanto dabiskos līdzekļus: kālija hlorīdu (saukts “potašs”) un ģipsi.
Ierīko dīķi vai mitrzemi vardēm, viņas arī palīdzēs cīnīties ar kaitēkļiem.
Gatavo kompostu, izmantojot pārtikas un dārza atkritumus. Kompostā var likt arī papīru un kartonu, tikai ne gaļu un piena produktus.
Aicini savu vecmāmiņu vai vectēvu nelietot mazdārziņā un siltumnīcā lielveikalā iegādāto raundapu vai kukaiņu indes.
Uzstādi dārzā putnu būrīti un putnu barotavu ziemā, arī putni iznīcina daudzus kaitēkļus.
Cīnies ar nezālēm, izmantojot dabiskos līdzekļus. Zeme ir jāuzrok (10–12 cm dziļi, apvēršot velēnu). Līdzko nezāles sadīgst, tās jānopļauj, neļaujot uzziedēt. Lai augi atjaunotu zaļo masu, tiem nāksies patērēt ļoti daudz barības vielu. Tā regulāri spīdzinot nezāles, sakņu spēki izsīkst. Rudens aršanai jānotiek iespējami vēlu, tai jābūt 24–27 cm dziļai. Tad nezāles rudenī nesadīgs. Kultūraugi pavasarī jāiestāda vai jāiesēj pēc iespējas agrāk, pirms sasparojušās nezāles.
Sarīko draugiem ballīti, pagatavojot ēdienu tikai no paša audzētiem produktiem!
Kaķu un suņu barība
Kaķis, suns vai cits mājas mīlulis – tas šķiet tik dabiski. Taču viņu ķepu nospiedums attiecībā uz klimatu var būt diezgan liels. Aprēķināts, ka vidēja lieluma suņa ietekme uz klimatu līdzinās apvidus auto atstātajai ietekmei. Lielākoties tas saistīts ar dzīvnieku uzturu.
Rūpnieciski ražotā dzīvnieku barība ir ērta, turklāt reklāmas solījumi iedrošina, ka ar šīs barības palīdzību dzīvnieks saņems visus vajadzīgos vitamīnus, būs veselīgs, možs un ar spožu spalvu. Ko gan vairāk kārtīgs kaķa un suņa saimnieks var vēlēties?
Latvijas mājsaimniecībās netrūkst suņu un kaķu, tāpēc daudziem cilvēkiem dzīvnieku barības pakas ir ikdienas iepirkumu groza sastāvdaļa. Taču, ielūkojoties aiz glītā iepakojuma un nosaukumiem, kas atgādina smalka restorāna ēdienkarti, varam atklāt, ka bieži vien mānām dzīvnieciņus un paši sevi, piemēram, piedāvājot gaļas konservus, kurā gaļas ir vien 4 %. Tāpat nodarām kaitējumu videi un, nemaz to negribot, sniedzam milzīgu atbalstu gaļas industrijai, parūpējoties par tās blakusproduktu, tas ir – atkritumu, izmantošanu. Tāpat lielākoties iluzora ir plašā izvēle, gādājot pārtiku dzīvniekiem, jo, par spīti zīmolu daudzveidībai veikala plauktos, vai visu ir ražojušas tikai dažas korporācijas:
Kaķu un suņu barība reizēm smaržo tik gardi, ka ir kārdinājums nogaršot to pašiem, bet, aplūkojot sastāva aprakstu uz paciņas, var zust vēlēšanās to dot dzīvniekam. Barības ražošanā izmantoti gaļas blakusprodukti jeb tas, kas paliek pāri no cilvēkiem domātās gaļas ražošanas.
Izejvielas sastāva aprakstā ir sarindotas pēc to svara. Ja uz paciņas ir minēta konkrēta gaļa, piemēram, “Cālis un rīsi”, tad gaļas sastāvam jābūt vismaz vienai ceturtdaļai, taču, ja uz paciņas ir norāde “ar” kādu konkrētu gaļu, tad tā var būt tikai 4 %. Piemēram, ja jūsu kaķim patīk grilēta gaļa, tad viņš varētu būt vīlies, ka kaķu barība ar grilētu liellopa gaļu saturēs tikai 4 % gaļas.
Pakaiši
Kaķiem un suņiem, kas pieradināti pie sausās tualetes, neiesaka izmantot. tradicionālos māla pakaišus, jo tajos var būt kvarca putekļi, kas var izraisīt vēzi. Ir konstatēts, ka daži salīpošie pakaišu veidi var izraisīt zarnu problēmas. Labāk izmantot kviešu, koksnes vai papīra pakaišus, kas labi uzsūc mitrumu un bioloģiski noārdās.
Lielveikalos nopērkamajā dzīvnieku barībā galvenā sastāvdaļa būs gaļa un gaļas pārstrādes produkti. Pārstrādes produkti var būt iekšējie orgāni, kauli, galvas, pat vistu spalvas un kājas, tās var būt arī asinis uzsūkušas skaidas no gaļas kombināta grīdas. Lai arī gaļas pārstrādes produktu izmantošana ir atbalstāma, tas var draudēt ar to, ka jūsu dzīvnieki nesaņem īsto olbaltumvielu daudzumu, jo nav skaidrs, kas tieši ir šie pārstrādes produkti un kāda ir to uzturvērtība. Bieži vien otra visvairāk izmantotā sastāvdaļa ir graudi – tie var būt gan kvalitatīvi, gan zemas kvalitātes graudi, kas izmantoti kā pildviela. Dzīvnieku barībā atradīsiet arī soju, kukurūzu, konservantus, želejveidojošo tetrasodium EDTA un arī krāsvielas, neskatoties uz to, ka suņi un kaķi krāsas neatšķir. Konservos liela daļa sastāva ir ūdens.
Kopumā saimnieks pēc dzīvnieku barības sastāva izpētes lielākoties nevar noteikt, ar ko tad īsti baro savu mīluli. Bet kaķim patīk, tas ņaudot pieprasa konservus vai zīmīgi norāda uz pieliekamo, kur paslēpts barības maiss. Ļoti iespējams, kaķis vai suns jau izjūt atkarību no šīs barības, un to veicina tai pievienotais cukurs, tauki, sāls – cilvēku pārtikā pazīstamas kā neveselīgas baudvielas. Lielākā daļa masu produktu dzīvniekiem izraisa atkarību.
Aizvien biežāk sastopamas dažādas mājdzīvnieku slimības (alerģijas, sirds slimības, diabēts, asinsvadu slimības un vēzis), kas lielā mērā ir saistītas ar patērēto pārtiku. Izplatītākas kļūst arī vairogdziedzera un dzemdību problēmas.
Iespējams, par spīti aizdomīgajam barības sastāvam, mūsu mājdzīvnieki ir veselīgi un apmierināti ar dzīvi, taču tādi diez vai ir viņu sugas brāļi, ko izmanto dzīvnieku barības testēšanai. Barības pārbaude notiek katru dienu, bet laboratorijas dzīvniekiem ir jāpārcieš neskaitāmi testi, analīzes un pārbaudes, kas viņu dzīvi padara ļoti grūtu. Lielākā daļa ražotāju veic testus ar dzīvniekiem, bet ir arī vairākas nelielas kompānijas, kas apliecinājušas, ka to nedara, taču Latvijas tirgū tās reti sastopamas. Tas iespējams pasūtīt ārzemēs. Lai dzīvnieku mīļotāji, pērkot barību, neatbalstītu eksperimentus ar dzīvniekiem, iesakām šādas firmas:
Dzīvnieku barības mazās bundžiņas ir glītas un ērtas, taču tieši šis iepakojuma veids ir viskaitīgākais videi. Pirmkārt, metāla kārbas ir visgrūtāk pārstrādāt. Otrkārt, mazie iepakojumi prasa papildu ražošanas jaudu un lielākas transporta izmaksas. Kaķis izēd vienu bundžiņu ēdienreizē, līdz ar to var iedomāties, kāds atkritumu kalns paliek aiz mūsu mīluļa pēc mēneša. Tāpat metāla kārbu iekšpuses pārklājumā izmantots bisfenols A.
Padomi
Baro dzīvniekus ar svaigu, jēlu barību, kurai nav pievienoti ķīmiski konservanti. Piemēram, iegādājies gaļu un subproduktus no bioloģiskajiem zemniekiem.
Izvēlies barību, kuras ražošanā nav izmantoti eksperimenti ar dzīvniekiem.
Nepērc dzīvniekam mazos našķus nelielos iepakojumos, bet labāk pacienā ar jēlu gaļu.
Izpēti, kā var pāriet uz svaigēšanu dzīvnieku barošanā pilnībā – varbūt tas ir tavs ceļš.
Pirms iegādāties barību, izlasi tās sastāvu!
Ja izvēlies rūpniecisko barību, pērc sauso pārtiku lielā iepakojumā, vislabāk kartona kārbā vai papīra maisā.
Iegādājies bioloģiski sertificētu kaķu un suņu barību.
Zaļais ceļvedis vienuviet sniedz atbildes uz jautājumiem un aktuālu informāciju par to, kā dzīvot zaļu, sociāli atbildīgu un videi draudzīgu dzīvi. Tas noderēs gan tiem, kuri jau ir zaļi domājoši un dzīvojoši, gan arī tiem, kas pirmo reizi uzdos jautājumus par to, no kurienes nāk pārtika un kāpēc apģērbs mēdz būt tik lēts. Var likties – te visa ir ļoti daudz, un vienam cilvēkam to visu ieviest dzīvē nav iespējams. Jā, katrs atsevišķi mēs varam veikt mazus soļus un nelielas izmaiņas, bet visi kopā – vairāk. Tāpēc šajā izdevumā arī aicināsim būt aktīviem un veicināt lielākas kopējās pārmaiņas, iesaistoties sabiedriskās kustībās un izvirzot prasības lēmumu pieņēmējiem.
Piedalīties
Noklikšķinot uz “Sūtīt”, jūs piekrītat personas datu apstrādei