Sveiki Zaļajā ceļvedī!
Pirmo Zaļo ceļvedi mēs, Zaļā brīvība, izdevām 2008. gadā. Tas bija pirmais izdevums Latvijā, kas skaidroja, kā mūsu rīcība dažādās dzīves jomās ietekmē vidi, ko pasaulei nodara mūsu patēriņš un kā mēs varam rīkoties, lai mūsu dzīvesveids būtu zaļāks un sociāli atbildīgāks. Mazā, zaļā grāmatiņa nokļuva daudzu cilvēku rokās, un tajā vēstītais vismaz dažiem mainīja skatījumu uz pasauli un izpratni par zaļo dzīvesveidu.
Šodien mēs redzam, ka cilvēki Latvijā arvien vairāk interesējas par produktu izcelsmi, pievērš uzmanību to ražošanas veidam, cenšas šķirot atkritumus un arī samazināt atkritumu apjomu. Fair trade jeb Godīgā tirdzniecība Latvijā vairs nav svešvārds, un sociālā uzņēmējdarbība kļūst arvien aktīvāka. Tomēr šis – dažādu toņu zaļo cilvēku loks vēl joprojām ir šaurs, un līdz lielākajai daļai sabiedrības mūsu aicinājums un vēstījums vēl nav nokļuvis.
Tāpēc mēs esam atjaunojuši un papildinājuši Zaļo ceļvedi, lai tajā vienkopus varētu atrast atbildes uz jautājumiem un jaunāko informāciju par to, kā dzīvot sociāli atbildīgi un videi draudzīgi. Tas noderēs gan cilvēkiem, kuri jau ir zaļi domājoši un dzīvojoši, gan arī tiem, kas pirmo reizi uzdevuši jautājumus par to, no kurienes nāk pārtika un kāpēc apģērbs mēdz būt tik lēts. Var likties – te visa ir ļoti daudz, un vienam cilvēkam to visu ieviest dzīvē nav iespējams. Jā, katrs atsevišķi mēs varam veikt mazus soļus un nelielas izmaiņas, bet tomēr visi kopā – vairāk. Tāpēc šajā izdevumā arī aicināsim būt aktīviem un veicināt lielākas kopējās pārmaiņas, iesaistoties sabiedriskās kustībās un izvirzot prasības lēmumu pieņēmējiem.
2023. gadā digitalizējam papildinātu 2020. gada ceļveža versiju, lai pielāgotos veidam, kā sabiedrība patērē informāciju.
Ceļvedis digitālā veidā tapis iniciatīvas “Tīri.Labi. Pilsēta bez atkritumiem” ietvaros un, pateicoties The Coca-Cola Foundation finansiālam atbalstam. The Coca-Cola Foundation ir The Coca-Cola Company globālā filantropijas struktūrvienība, kas katru dienu tiecas risināt sabiedrības prioritātes starptautiskajās kopienās, kurās mēs dzīvojam un strādājam.
Ievads
Mēs katru dienu ēdam vairākas maltītes, ģērbjamies, pārvietojamies, audzinām bērnus, tiekamies ar draugiem, izklaidējamies, sportojam, iepērkamies, lietojam datorus un telefonus. Mums ir daudz ikdienas paradumu, par kuriem īpaši nedomājam, bet tos pieņemam kā pašus par sevi saprotamus.
Bet tagad padomāsim par katru mūsu patēriņa paradumu tā, it kā mēs to darītu pirmo reizi.
Bet tagad padomāsim par katru mūsu patēriņa paradumu tā, it kā mēs to darītu pirmo reizi.
Kāpēc mēs ēdam tieši šādu ēdienu?
Kā tas ir nonācis līdz mums?
Kāpēc mēs pērkam bērniem jaunu rotaļlietu?
Kāpēc mēs ēdam tieši šādu ēdienu?
Kā tas ir nonācis līdz mums?
Kāpēc mēs pērkam bērniem jaunu rotaļlietu?
Kas paliek pāri pēc tam, kad esam iepirkušies, un kas notiek ar šiem atkritumiem?
Sekojot katra patēriņa paraduma pavedienam, mēs atklāsim, ka aiz katra no tā ir īsāka vai garāka ķēde un katrs tās posms rada ietekmi uz vidi. Katru dienu miljardiem cilvēku visā pasaulē patērē – tas ir saprotams, jo patēriņš ir nepieciešams mūsu izdzīvošanai un attīstībai, bet visi šie paradumi kopā rada iespaidīgu ietekmi uz vidi. Iznīkst dabiskie resursi, noplicinās dabas daudzveidība, pieņemas spēkā klimata izmaiņas, un miljardiem cilvēku jaunattīstības valstīs ir pakļauti nabadzībai un cilvēktiesību pārkāpumiem. Tas viss tāpēc, lai mēs varētu ērti iedzert savu ikdienas latte, spaidot jaunākā viedtālruņa taustiņus, katru sezonu apģērbties jaunās un lētās drēbēs un braukt pa pilsētu sava privātā auto komfortā?
Latviju mēdz dēvēt par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē. Tad kāpēc mums vajadzētu ko mainīt? Tomēr Latvijas zaļums ir mīts. Mēs patērējam arvien vairāk un līdz ar to arvien vairāk pieaug mūsu radītā ietekme uz vidi. Palielinās atkritumu apjoms, automašīnu skaits, un lielai daļai sabiedrības priekšstats par labu dzīvi saistās tieši ar lielākiem ienākumiem un aktīvāku patēriņu.
Mēs vairs nedzīvojam tikai vienā vietā – Latvijā. Patēriņš mūs saista ar visām tām valstīm, kurās ražotas lietas, ko izmantojam, kurās iegūtas to izejvielas, caur kurām tās pie mums ceļojušas. Līdz ar to arī mūsu atbildība ir plašāka par savu pagalmu, pilsētu vai valsti.
Pārtika, transports, mājoklis un izklaide ir četras patēriņa jomas, kas atstāj lielāko ietekmi uz vidi. Šajās jomās mēs tērējam arī visvairāk savu mājsaimniecības līdzekļu. Patēriņš ir milzīgs spēks, kas atrodas mūsu rokās. Katrs mūsu paradums, ikdienas izvēle, pirkums ir balsojums par kādu ražošanas pieeju un tās ietekmi uz vidi un cilvēkiem. Lai gan individuāla rīcība ir izšķiroša, ar to vien nepietiek. Ir jāmaina tirgus nosacījumi, likumdošana, infrastruktūra un sabiedrības vērtības, lai videi draudzīgu dzīvesveidu padarītu pieejamu visiem un izskaustu neilgtspējīgas prakses.
Mēs aicinām cerēt, nevis baidīties, koncentrējoties uz pozitīvām ilgtspējīgas sabiedrības vīzijām. Ilgtspējīga dzīvesveida pieņemšana var samazināt nevienlīdzību, uzlabot labklājību un radīt uz rūpēm vērstu sabiedrību.
Ar ko sākt?
Pieci galvenie zaļā dzīvesveida principi
01
Nepērc
Vislabākais zaļais pirkums ir tas, kura nav. Tāpēc nepērc to, ko vari pagatavot pats, un lieto to, kas tev jau ir. Ja kaut kas ir saplīsis – salabo. Ja kas nepieciešams –padomā, vai nevari aizņemties vai atrast jau iepriekš lietotu. Nekad nedodies iepirkties tāpat vien – ej ar sarakstu un konkrētu mērķi.
Pirms pirkuma veikšanas mēs iesakām uzdot sev šādus jautājumus:
- Vai tev tiešām tas ir nepieciešams? Vai tu vēlies tieši to?
- Vai tu to nevarētu labāk aizņemties no kāda vai izīrēt?
- Cik daudz būs jāstrādā, lai nopelnītu izdoto naudu?
- Kāds ir produkta sastāvs? Kādas vielas tas satur?
- Kādos apstākļos produkts ir ražots?
- Vai tā pagatavošanas laikā nav pārkāpta likumdošana un darba tiesības?
02
Izvēlies, kam atdot savu naudu
Pievērs uzmanību, kā vides un ilgtspējas principus ievēro ražotāji vai pakalpojumu sniedzēji, jo, maksājot kompānijai, mēs atbalstām arī to īstenoto politiku. Ja uzņēmuma rīcība tev nav pieņemama, boikotē to. Nepērc to piedāvātās preces vai pakalpojumus, pastāsti par savu attieksmi arī savējiem, un nosūti boikotētajam uzņēmumam ziņu sociālajos tīklos. Pasaulē cilvēki boikotē lielveikalus, uzņēmumus, kas pārkāpj dzīvnieku un cilvēku tiesības, multinacionālās korporācijas, kas piesārņo vidi un sagrauj ekosistēmas.
03
Samazini fosilās enerģijas patēriņu
Naftas produktu, ogļu un dabas gāzes dedzināšana ir vainojama pie klimata izmaiņām, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, sausuma periodus un lietusgāzes. Ja nerīkosimies tūlīt, nākotnē par klimata izmaiņu radīto problēmu novēršanu nāksies maksāt daudz dārgāk. Mēs varam vienkārši atcerēties izslēgt gaismu, varam braukt mazāk ar auto, varam izvēlēties zaļo elektrību, izmantot alternatīvās enerģijas avotus. Ja nepļaujam mauriņu, bet izveidojam tā vietā dabisko zālāju, tā būs gan fosilās enerģijas patēriņa samazināšana, gan dabai draudzīga un pašam patīkama rīcība.
04
Izvairies no toksiskām vielām
Pēdējā pusgadsimta laikā cilvēki ir radījuši 80 tūkstošus jaunu ķīmisko vielu. Bez tām nebūtu iedomājama mūsdienu dzīve, jo mēs šīs vielas izmantojam medicīnā, pārtikas un sadzīves priekšmetu rūpniecībā – visās dzīves sfērās. Tomēr daudzas ķimikālijas nav pietiekami izpētītas. Katra cilvēka organismā ir uzkrājušās daudzas vielas, un mēs tikai daļēji zinām, kādas sekas tās var radīt mums un apkārtējai videi. Taču toksisko vielu klātbūtni savā pārtikā, kosmētikā, mājā un dzīvē kopumā var samazināt, un mēs iesakām gan pētīt produktu sastāvus, gan sekot līdzi jaunākajiem pētījumiem par ķīmisko vielu ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Kā samazināt toksisko vielu klātbūtni savā ikdienā?
- 🍏 Augļus un dārzeņus pirms ēšanas nomazgā un nomizo.
- 🏡 Izvairies no pesticīdu un herbicīdu izmantošanas savā dārzā.
- 🥫 Nelieto konservētu pārtiku, jo konservu kārbas apstrādātas ar bisfenolu A.
- 👕 Izvairies no apģērba, paklājiem un mēbelēm, kas apstrādātas ar prettraipu un pretaizdegšanās vielām.
- 🪟 Atver logus, nevis izmanto gaisa atsvaidzinātājus.
- 🪣 Izmanto videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus.
- 🧼 Iegādājies ziepes, šampūnus un kosmētiku, kas nesatur sintētiskas aromātvielas, triklozānu vai parabēnus.
- 🚯 Nevajadzīgo kosmētiku, zāles, sadzīves ķīmiju, elektropreces, lakas un krāsas neizmet sadzīves atkritumu konteinerā, bet nodod bīstamajos atkritumos tam īpaši paredzētās vietās.
- 💧 Izmanto krāsas, lakas un līmes ar zemu gaistošo organisko savienojumu saturu vai tādas, kas ražotas uz ūdens bāzes.
Ja produkts neparasti un izteikti smaržo vai tam ir koša krāsa – izpēti sastāvu!
05
Iesaisties un esi aktīvs
Ja šajā grāmatā atrodi labas idejas, pastāsti par tām draugiem. Aicini arī ģimeni, draugus un kolēģus dzīvot saskaņā ar sevi un vidi. Ierosini savam darba devējam rīkoties zaļi. Taču bieži vien jāpārliecina ir nevis tuvākie, bet sveši cilvēki – lielveikali, uzņēmumu vadītāji vai politiķi. Nekautrējies un izsaki savu viedokli, aicinot arī viņus mainīt savus uzskatus un pieņemt videi draudzīgus lēmumus. Ko nevar izdarīt viens cilvēks, to var domubiedru grupa – pievienojies kādai zaļajai grupai vai organizācijai, ar kuru tev ir kopīgas vērtības un iekustini pāmaiņas!
Kāda ir mana ietekme uz vidi?
Kā gan es, viens cilvēks, ar savām ikdienas darbībām varu nodarīt kaitējumu videi un klimatam? Es nepiesārņoju jūru, nededzinu vecās riepas, vienkārši dzīvoju savu ikdienas dzīvi. Lai tuvāk saprastu, kā ikkatra mūsu ikdienas darbība ietekmē vidi, ir izstrādāti īpaši kalkulatori, kuros, atbildot uz jautājumiem par saviem paradumiem, vari aprēķināt, ko tie nodara vai nenodara videi.
Ekoloģiskās pēdas nospieduma kalkulators
Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai iedzīvotāju kopuma ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem. Pasaules Dabas fonda izstrādātais kalkulators aprēķinās, cik hektārus prasa tavs dzīvesveids. Katram cilvēkam pienāktos 1,78 ha, taču ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē ir vidēji 2,23 ha uz cilvēku gadā, kas nozīmē, ka Zemei nepieciešams gads un trīs mēneši, lai saražotu tos ekoloģiskos resursus, kurus patērējam vienā gadā. Latvijā mēs dzīvojam tā it kā katram būtu vismaz 4 hektāri, bet vai mums ir divas planētas?
Klimata kalkulators
Pasaules Dabas fonda izstrādātais klimata kalkulators parādīs, kāda ir Tava ietekme uz klimatu gada laikā. Lai novērstu klimata izmaiņas, viens cilvēks nedrīkst radīt vairāk kā 3 tonnas CO2 izmešu gadā. Te arī vari atrast padomus, kā mainīt transporta un pārtikas iegādes paradumus, kā arī mājokli, lai samazinātu savu klimata nospiedumu.
Ekoloģiskā parāda diena
Katru gadu tiek noteikta diena, kurā cilvēki ir iztērējuši visus ekoloģiskos resursus un pakalpojumus, ko Zeme būtu spējīga atjaunot šajā gadā. Tas nozīmē, ka pēc šīs dienas mēs dzīvojam uz parāda. 2023. gadā šī diena bija 2. augustā – tad sākām ņemt no dabas vairāk, nekā tā varētu šajā gadā radīt. Mēs izcērtam par daudz mežu, pārzvejojam un radām pārāk daudz CO2 izmešu, un mūsu ekoloģiskais parāds uzkrājas.
Diena bez iepirkšanās
Vairāk nekā 65 valstīs cilvēki svin Dienu bez iepirkšanās. Pirmo reizi to atzīmēja Kanādā 1992. gada septembrī pēc mākslinieka Teda Deiva ierosmes. Eiropas valstīs šos svētkus parasti rīko novembra pēdējā sestdienā, pirms lielā Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudža. Arī Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus mēs aicinām ievērot šo dienu.
Dienā bez iepirkšanās cilvēkus aicina 24 stundas atturēties no iepirkšanās, tās vietā pārdomājot savus iepirkšanās paradumus un dzīves jēgu, iepriecinot sevi un citus. Šīs dienas mērķis ir pievērst uzmanību patērētājkultūrai un tās radītajām vides un sociālajām problēmām, kā arī aicināt uz ilgtspējīgu un priekpilnu dzīvi.
Diena bez iepirkšanās ir atgādinājums, ka cilvēks nav tas, kas viņam pieder, un brīvdienas nav jāpavada iepirkšanās centros, Ziemassvētki nav paredzēti tirdzniecības apjomu palielināšanai, dāvināt nav pienākums un dāvanu vērtība nav vienāda ar to cenu.
Daži cilvēki šo ideju ir attīstījuši tālāk un mēģina nodzīvot mēnesi vai pat veselu gadu, pērkot tikai pašu nepieciešamāko, piemēram, pārtikas produktus un higiēnas preces.
Pārbaudi sevi – cik ilgi vari iztikt, neko nenopērkot?
Brīvprātīgā vienkāršība
20. gs. 90. gados attīstītajās Rietumu valstīs arvien populārāka kļuva brīvprātīgās vienkāršības kustība jeb downshifting. Karjeras panākumu, algas, statusa un materiālās labklājības pieauguma vietā cilvēki sāka izvēlēties vienkāršāku dzīvi ar mazākiem ienākumiem, mazāk stresa, bet vairāk laika. Tādā veidā, samazinot patēriņu, šī tendence arī samazina cilvēku ietekmi uz vidi. Cilvēki iegūst vairāk brīva laika, mierīgāku dzīvi un kļūst apmierinātāki. Bieži vien brīvprātīgā vienkāršība arī nozīmē pārcelšanos no lielpilsētas uz mazāku, klusāku dzīvesvietu vai laukiem un ciešāku saikni ar dabu.
Kāpēc cilvēki izvēlas mazāk darba, mazāk naudas, bet vairāk brīva laika?
- Nogurums, pastāvīga trauksme, spriedze un sabiedrības spiediens;
- vēlme darīt to, kas patiešām patīk, bet nav tik ienesīgi;
- tiekšanās pavadīt vairāk laika ar ģimeni;
- sevis, patiesības vai jaunu zināšanu meklējumi;
- vēlēšanās dzīvot mierīgi, piepildīti un harmoniski.
Ņemot vērā samazināta darba laika ieguvumus, atsevišķas valstis, piemēram, Zviedrija, apsver pāreju uz 6 stundu darba dienu.
Dzīve bez atkritumiem jeb Zero Waste
Vēl viens veids, kā ikdienā apzināti samazināt savu ietekmi uz vidi, ir pievērst uzmanību tam, cik daudz un kādus atkritumus mēs radām. Atkritumi un to šķirošana lielākajai daļai sabiedrības šķiet būtiskākā vides problēma Latvijā, taču patiesībā problēma ir atkritumu radīšana. Bezatkritumu dzīves principus ievērotāji tiecas dzīvot tā, lai atkritumu spainis nebūtu jāizmanto vispār: atsakās no vienreiz lietojamām lietām (iepakojumiem, traukiem, bērnu autiņbiksītēm), maksimāli samazina izmetamās pārtikas daudzumu, izmantojot produktus no “galvas līdz astei” un kompostē, gatavo paši tīrīšanas līdzekļus, kosmētiku, bet pats galvenais – cenšas pirkt mazāk, izmantot jau esošo, bet ja pirkt, tad tādas lietas, kas kalpos ilgi.
Pievienojies Latvijas Zero Waste domubiedriem
Seko līdzi kādas Latvijas ģimenes Zero Waste ceļam
