Tīrīšanas līdzekļi

Ikvienam patīk tīra māja, bet tikai retajam sīkie mājaimniecības darbi ir mīļākā nodarbošanās. Tāpēc mēs bieži paļaujamies uz ķīmisko vielu kokteiļiem, lai tie palīdzētu padarīt māju, virtuvi, vannasistabu mirdzošu un tīru. Taču lielākā daļa veikalos pieejamo tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļu ir veidoti uz sintētisko ķīmisko vielu bāzes, kas var būt bīstamas videi un veselībai. Tāpēc eksperti pamatā aicina izmantot tādus tīrīšanas līdzekļus, kuriem ir videi draudzīgi marķējumi.

Ar mazgāšanas līdzekļiem saistīta arī virkne velseības problēmu: alerģijas, acu, kakla un plaušu kairinājums u. tml. Daudzas no tīrīšanas līdzekļos izmantotajām vielām bioloģiski slikti noārdās, uzkrājas dabā, ir noturīgas, saindē ūdens iemītniekus un atgriežas uz mūsu galda. Daļa no šīm vielām var uzkrāties ķermenī un taukaudos un ir atrastas cilvēku asinīs un mātes pienā. Sadzīves ķīmija ir arī viens no galvenajiem iekštelpu gaisa piesārņojuma avotiem. Apmēram 150 miljoniem iedzīvotāju Eiropā ir dažādas alerģijas. Taču cēloņsakarību starp kādu no vielām un ietekmi uz veselību ir grūti pierādīt. Tāpat maz pētīta ir dažādo vielu kokteiļu kopējā ietekme uz veselību. Tāpēc daudzas no potenciāli bīstamām vielām vēl joprojām izmanto ražošanā. Labā ziņa ir tāda, ka tās vielas, kuru kaitīgums ir pierādīts, Eiropas Savienībā ir aizliegtas vai ierobežotas, bet citas vēl tiek apspriestas, taču mēs ne vienmēr izmantojam tikai ES ražotus produktus.

Viens mazgāšanas līdzeklis sastāv no aptuveni 10–30 dažādām ķīmiskām vielām. Uz tīrīšanas līdzekļu marķējuma ražotājam jānorāda tās vielas, kuru koncentrācija pārsniedz noteiktu daudzumu, savukārt pilnam sastāvdaļu sarakstam jābūt brīvi pieejamam internetā.

Taču bez virsmaktīvajām vielām tīrīšanas līdzekļos ir arī daudzas citas ķīmiskās vielas. Piemēram, antibakteriālie līdzekļi, tādi kā hlora un amonjaka savienojumi, vai triklozāns, kas uzkrājas audos un ir atrasts mātes pienā. Sadzīves ķīmijā plaši izmanto arī sintētiskās smaržvielas un krāsvielas, kas izraisa alerģiskas reakcijas.

Smaržvielas

Sintētiskās smaržvielas lēni sadalās un uzkrājas gan cilvēku, gan dzīvnieku audos, tās var nodot nākamajām paaudzēm. Smaržvielu iegūšanai kosmētikā izmanto līdz pat 300 dažādas ķīmiskās vielas. No tām ap 100 ir potenciāli bīstamas, jo var izraisīt alerģijas vai ir noturīgas vidē. Tirgū pašlaik ir ap 5000 smaržvielu, 95 % no tām ir radītas laboratorijā – daudzas no naftas produktiem.

Daudzas smaržvielas un aromatizētāji, kas veidoti uz naftas produktu bāzes, var būt hormonālu sistēmu graujoši, kā arī var izraisīt paaugstinātu jutību – kontaktalerģiju vai nepanesību, pat ja tās nav klasificētas kā alerģiskas.

Eiropas Savienībā tīrīšanas līdzekļu marķējumā ir jānorāda smaržas un aromātiskās kompozīcijas, ja sastāvā ir alerģiju izraisošas smaržvielas, kuru koncentrācija pārsniedz 0,01 %. Tādā gadījumā to sastāvs jānorāda saskaņā ar INCI (kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu vienotā starptautiskā nomenklatūra) nosaukumiem.

Arī tīrīšanas līdzekļos sastopami gaistošie organiskie savienojumi un ftalāti. Daži no ftalātiem var izraisīt hormonālās sistēmas traucējumus, par citiem ir pierādīts, ka tie ir kancerogēni.

Patērētāji var izvairīties no liekas ķīmijas patērēšanas sadzīvē un vienlaikus uzturēt mājā tīrību. Daudzas kompānijas piedāvā videi un veselībai draudzīgākus tīrīšanas līdzekļus, kas nesatur nepārbaudītas un toksiskas ķīmiskās vielas un kuru izstrādāšanā neeksperimentē ar dzīvniekiem.

Tīrīšanas līdzekļu būtiskākā sastāvdaļa ir virsmaktīvās vielas. Tās ir vielas, kas, daļēji izšķīstot ūdenī un netīrumos, izraisa tīrīšanas procesu. Daļa šo vielu, īpaši tās, kuras iegūtas no naftas bāzes produktiem, var būt toksiskas un lēni noārdīties dabā. Alkilfenola etoksilātus (AFE) un tieši nonilfenola etoksilātus (NFE) izmanto kā virsmaktīvo vielu veļas mazgāšanas līdzekļos, dezinfekcijas līdzekļos un traipu noņēmējos. Tie ir vidēji noturīgi, var piesaistīties taukaudiem un koncentrēties ūdenī. Šīs vielas atrastas piesārņotā ūdenī dzīvojošās zivīs un bezmugurkaulniekos. Etoksilātu sabrukšanas produkti uzskatāmi par endokrīno sistēmu graujošiem, tāpat to iedarbība var izraisīt saslimstību ar dažādiem vēža veidiem, liekā svara pieaugumu, diabētu, pāragru pubertāti, neauglību un negatīvu ietekmi uz nervu sistēmas darbību. Ir novērota to negatīvā ietekme uz zivīm un zīdītājiem – samazināta tēviņu auglība, mazāka embriju izdzīvošana, kā arī to novirzes no normas.

Nonilfenola etoksilātu lietošana ES šobrīd ir ierobežota – jebkuru maisījumu, kas satur vairāk par 0,1 % NFE, nevar laist tirgū vai lietot kosmētikas produktos, tomēr tie var būt atrodami ES importētos produktos.

Lielākā daļa nošķiroto elektronisko atkritumu nonāk izgāztuvēs globālo dienvidu valstīs, kur tos strādnieki šķiro ar rokām un toksiskās vielas ietekmē gan viņus, gan vidi. Tikai aptuveni 12 % visas elektronikas, kas nonāk izgāztuvēs, tiek pārstrādāti. Lai arī ražotāji un valdības mēģina risināt šīs problēmas, risinājumi netiek līdzi mūsu patēriņa straujajam pieaugumam.

Gaistošie organiskie savienojumi

(GOS, angliski: volatile organic compounds)

ir oglekli saturoša ķīmisko vielu grupa. Tie var būt gan cilvēku radīti, gan dabiski. GOS reaģē ar slāpekļa oksīdu, kas ir viens no būtiskiem gaisa piesārņotājiem, un saules gaismā rada ķīmisko smogu. Daži GOS satur formaldehīdus, benzolu un metilbenzolu.

Šīs vielas bieži izmanto kā šķīdinātājus krāsās, lakās un tīrīšanas līdzekļos. Daudzi celtniecības un dekoratīvie materiāli, mākslas priekšmeti un plastmasas izstrādājumi arī var izdalīt GOS, īpaši siltā un mitrā gaisā.

Virkne šo vielu ir kancerogēnas un var izraisītī kairinājumu plaušās, dažas rada klimata izmaiņas. GOS veicina astmas un citu elpvadu slimību attīstību. ES regulē GOS lietošanu un nosaka, ka tie jānorāda marķējumā.

Lai izvairītos no GOS, izvēlies produktus, kam ir ekomarķējumi vai uz etiķetes rakstīts, ka tie satur maz GOS vai nesatur tos vispār.

Padomi

Pirms tīrīšanas līdzekļa iegādes, izlasi, kas uz tā iepakojuma rakstīts par sastāvdaļām.

Tava māja nav operāciju zāle, tāpēc antibakteriāli līdzekļi nav nepieciešami. Izmanto dabīgas antibakteriālas vielas: tējas koka eļļu, citronu sulu.

Boikotē kompānijas, kas savus produktus pārbauda, izmantojot dzīvniekus.

Izvairies no smaržīgiem produktiem — “sniegotiem kalniem”, “ziedu pļavām” un “īpaša svaiguma”.

Izvēlies tādas sadzīves ķīmijas preces, kam ir ekomarķējums. Šie produkti ir izgājuši neatkarīgu pārbaudi un atzīti par labāko vides izvēli. Tomēr vienmēr arī pievērs uzmanību sastāvam, jo ne visi sertefikātu iegūšanas procesi ir vienādi stingri. Ražotāji mēdz savam produktam piedēvēt nosaukumu “eko” arī tādā gadījumā, ja tam nav sertifikāta.

Pārbaudi, vai uz marķējuma nav minēta kāda no šīm vielām:

triklozāns,
ftalāti,
sintētiskās smaržvielas,
krāsvielas vai GOS.

Tīrīšanas līdzekļi jāglabā tādā vietā, kur nevar piekļūt bērni.

Šeit ir saraksts ar kompānijām, kas pievienojušās Cilvēciskas sadzīves ķīmijas standartam (PEOPLE FOR THE ETHICAL TREATMENT OF ANIMALS) , kurš nepieļauj eksperimentēt ar dzīvniekiem nevienā produkta izstrādes stadijā. Eiropas Savienībā produktu testēšana uz dzīvniekiem ir aizliegta.

Gatavo pats

Ziepes, ūdens, soda, etiķis, citrona sula un rupjš sūklītis var palīdzēt veikt lielāko daļu mājas darbu.

Stikla virsmu tīrīšanai sajauc vienādās daļās etiķi ar ūdeni un to vienmērīgi izmidzini uz stikla. Tad notīri ar avīzi vai lupatiņu.

Kaļķakmens noņemšanai tējkannā ielej ūdens un citrona sulas, citronskābes vai etiķa maisījumu. Tad tējkannu uzvāri un vairākas reizes izskalo.

Ja uz plīts kaut kas pāriet pāri, nekavējoties ir jāuzber sāls un jāatstāj uz kādu stundu. Tad jāapber ar vārāmo sodu vai videi draudzīgu universālo tīrīšanas līdzekli un jānotīra.

Dzeramā soda ir izmantojama gandrīz jebkurā tīrīšanas procesā, turklāt tā labi uzsūc nepatīkamas smakas.

Dzeramās sodas, sāls un karsta ūdens maisījums ir lielisks plīts virsmas tīrīšanas līdzeklis.

Grīdas mazgā ar karstu ūdeni, kam var pievienot dažas pilītes ēteriskās eļļas: eikalipta, lavandas vai tējaskoka.

Lai notīrītu pelējumu, lieto citronu sulas vai baltā etiķa un sāls maisījumu.

Podu vai vannu var iztīrīt, tajā iekaisot sodu un pievienojot etiķi. Tad virsmu var noberzt ar papīra dvieli.

Veļas mazgājamie līdzekļi

Veikalos var nopirkt daudz dažādu veļas mazgājamo līdzekļu gan baltai un krāsainai veļai, gan vilnai un citiem materiāliem. Kopš 2012. gada Eiropas Savienībā ir aizliegts tirgot veļas mazgāšanas līdzekļus, kuros fosfātu saturs pārsniedz 0,5 procentus no kopējās masas. Fosfātiem nonākot ūdenī kopā ar nitrātiem, rodas pārāk daudz barības vielu; tas veicina eitrofikāciju – ūdenstilpju aizaugšanu ar aļģēm. Lai gan notekūdeņi vispirms nonāk attīrīšanas stacijās, lielā apjoma dēļ tos ne vienmēr iespējams pilnībā attīrīt, turklāt ne visas daļas pakļaujas attīrīšanas procesam. Rezultātā daļa nonāk ūdeņos.

Ķīmiskā tīrīšana

Lielākā daļa ķīmisko tīrītavu kā aktīvo vielu izmanto perhloretilēnu (Perc) jeb tetraholetilēnu. Pasaules Veselības organizācija (WHO) to klasificējusi kā iespējami kancerogēnu. Šī viela arī veicina centrālās nervu sistēmas darbības traucējumus, aknu un nieru bojāšanos, atmiņas pasliktināšanos, reiboņus, galvassāpes, miegainību, kā arī deguna un kakla kairinājumu. Francijā 2013. gadā pieņemts likums, kas ievērojami ierobežo Perc lietošanu, līdzīgs likums ir spēkā arī Dānijā.

Mitrā tīrīšana

Alternatīva ir mitrā tīrīšana. Šī metode vairāk saudzē audumu un ir videi nekaitīgāka. Būtībā tā ir mazgāšana ar samazinātu apgriezienu skaitu, ūdens izspiešana pirms žāvēšanas un temperatūras kontrole ar mitruma sensoru palīdzību, lai nesabojātu apģērbu. Otra alternatīva ir silikona bāzes šķīdinātāju izmantošana sausajā tīrīšanā.

Trešā iespēja ir drēbju iegremdēšana šķidrā ūdeņraža dioksīdā.

Ieteikumi

Ķīmiskās tīrītavas pakalpojumus izmanto pēc iespējas retāk.

Nepērc drēbes, ko drīkst tīrīt tikai ķīmiskajā tīrītavā.

Noskaidro, vai tavā apkaimē ir kāda ķīmiska tīrītava, kas izmanto alternatīvas metodes tīrīšanai ar Perc.

Auduma mīkstinātāji

Ar auduma mīkstinātājiem veļu apstrādā pēc mazgāšanas. Tie satur ķīmiskas vielas (hloroformu, benzilacetātu, etanolu, pentānu un citas bīstamas vielas), kas pazīstamas kā vēža izraisītājas un plaušu, smadzeņu un nervu bojātājas. Nonākot dabā, šīs vielas var apdraudēt ūdens iemītniekus. Sakarsētas žāvētājos tās ir vēl bīstamākas, jo gaisā izplatās toksiski tvaiki. Mīkstinātāju ķimikālijas ir gatavotas tā, lai paliktu auduma šķiedrās un izdalītos ļoti ilgi. Šī lēnā ķīmisko vielu izdalīšanās gaisā iespaido apģērba nēsātāju un viņu tuvumā esošo cilvēku veselību.

Dažādi auduma mīkstinātāji būtiski neatšķiras, tāpēc ražotāji, lai uzsvērtu sava ražojuma priekšrocības, pievieno sintētiskās smaržvielas, kas var veicināt astmu un citas alerģijas. Auduma mīkstinātāji var palielināt auduma aizdegšanos un samazināt ūdens uzsūkšanos (tas ir svarīgi, piemēram, dvieļiem).

Vairāki pētījumi, kuros analizēts cilvēku asins sastāvs, rāda, ka virkne vielu, ko izmanto veļas mazgājamajos līdzekļos, jau ir uzkrājusies mūsu organismos. Tomēr, zinot no kādām vielām izvairīties, to iespējams mainīt.

Aicinām izvērtēt mīkstinātāju nepieciešamību Tavā ikdienā.

Baltām drēbēm domātie līdzekļi var saturēt balinātājus, kas bieži vien ir ļoti agresīvi hlora savienojumi. Ieelpojot hlora izgarojumus, var iegūt gļotādas bojājumus, bet, nokļūstot uz ādas, tas var izraisīt nopietnus apdegumus.

Baltuma panākšanai mazgāšanas līdzekļos lieto arī optiskos balinātājus. Tie satur fluorescētas daļiņas, kas ultravioleto gaismu pārvērš redzamā gaismā, lielākoties spektra zaļajā gaismā. Tā iedarbojas uz cilvēku redzi, liekot audumam izskatīties baltākam, nekā tas patiesībā ir. Optiskie balinātāji bioloģiski nesadalās, tāpēc tie izkļūst cauri attīrīšanas iekārtām un nonāk ūdenstilpēs. Tie ir toksiski zivīm un var arī bojāt hormonālo sistēmu. Pēc mazgāšanas uz drēbēm palikušās atliekas var radīt iekaisumu un izraisīt alerģiju.

Mazgāšanas līdzekļa lietošana

Lieto atsevišķi divus veļas mazgāšanas līdzekļus – vienu krāsainajai veļai bez balinātājiem (color) un otru baltajai veļai.

Nepērc veļas mazgāšanas līdzekļus, kas satur fosforu, NTA, EDTA, alkilfenolus un hlora balinātājus!

Iegādājies eko sertificētus veļas mazgāšanas līdzekļus. Tajos esošās virsmaktīvās vielas pārsvarā būs ražotas uz dabīgu vielu – augu eļļu – bāzes, kā arī to sastāvā nebūs toksiskās vielas. Tomēr arī šiem līdzekļiem ir vērts izpētīt sastāvu.

Izvēlies koncentrētos veļas pulverus vai šķidros mazgāšanas līdzekļus – precīzi dozējot un mazgājot 30 grādu temperatūrā, vidē nonāks mazāk ķīmisko vielu.

Izvairies no skalošanas līdzekļiem, tie saindē zivis, citus ūdensdzīvniekus un aļģes, ja tie nonāk atklātos ūdeņos. To vietā izmēģini etiķi!

Mazgā drēbes retāk!

Neizvēlies mazgāšanas tabletes un kapsulas, jo to ražošana patērē vairāk enerģijas, turklāt rodas papildu iepakojums.

Pareizi dozē mazgāšanas līdzekli. Pārdozēšana nepadara drēbes tīrākas, bet iznieko dabas resursus, naudu un palielina vides slodzi. Cik daudz mazgāšanas līdzekļa jālieto, atkarīgs no ūdens cietības un veļas netīrības pakāpes. Izlasi norādes uz iepakojuma un lieto mērtrauciņu.

EDTA (etilēndiamīntetraetiķskābe piemēram, nātrija EDTA- sodium EDTA)

Konservanti, ko veido EDTA ( etilēndiamīntetraetiķskābe piemēram, nātrija EDTA- sodium EDTA), var kairināt ādu un gļotādu, ir bīstami videi. Dabā tie slikti noārdās un ūdenī saistās ar smagajiem metāliem, tos ievadot barošanās ķēdē.

EDTA (etilēn-diamīntetraetiķskābe piemēram, nātrija EDTA- sodium EDTA)

Veļasmašīnas lietošana

Veļas mazgāšanas lielākā ietekme uz vidi rodas tieši no veļasmašīnas lietošanas, jo šajā procesā tiek patērēts ļoti daudz enerģijas. Taču mēs to varam diezgan vienkārši vērst par labu.

Pirmkārt, iegādājies pēc iespējas augstākas klases (piem, A) veļasmašīnu, jo tā patērēs mazāk elektroenerģijas un ūdens.

Kad vien iespējams, žāvē veļu uz auklas. Elektriskais žāvētājs patērē vairāk enerģijas nekā pati drēbju mazgāšana.

Ja veļa nav ļoti netīra, var vispār neizmantot mazgājamos līdzekļus. Veļas mašīnā var ievietot stingra materiāla bumbu, kas var vēl vairāk “izdauzīt” mazgājamo veļu

Daudzi joprojām domā, ka tīru veļu var izmazgāt tikai karstā ūdenī. Tomēr lielākā daļa mūsdienu mazgāšanas līdzekļu labi darbojas zemā temperatūrā, tās paaugstināšana parasti tikai patērē lieku enerģiju. Vienmēr mazgā zemākajā temperatūrā (iesakām 40 ºC, gultas veļai – 60 ºC). Tā var ietaupīt līdz pat 50 % enerģijas, samazināt elektrības rēķinu, tomēr veļa būs tīra.

Nepiepildi veļas mašīnu tikai līdz pusei – dažu veļas mašīnu ūdens un elektrības patēriņš nemainās atkarībā no mazgājamās veļas daudzuma. Tad kāpēc gan neielikt tajās vēl dažus apģērba gabalus? Tas palīdzēs taupīt naudu, izmazgājot vairāk drēbju, bet nepatērējot vairāk enerģijas un ūdens.

Pēc iespējas izvairies no automātiskā priekšmazgāšanas cikla. Ļoti netīras drēbes pirms mazgāšanas iemērc, jo tad varēs lietot mazāk pulvera un aukstāku ūdeni.

Izmēģini ziepju koka riekstus. Indijas ziepju koka riekstu čaumalās ir aktīvā viela saponīni, tāpēc tos izmanto veļas un trauku mazgāšanā. Kokvilnas maisiņā ieliek apmēram 6 riekstu pusītes un ievieto veļas mašīnā pie drēbēm. Balto veļu ar šiem riekstiem nevarēs izmazgāt perfekti tīru, bet krāsainajai tie kalpos labi. Ziepju rieksti turklāt ir izmantojami vairākkārt. Tāpat līdzekli vari pagatavot pats.

Trauku mazgāšanas līdzekļi

Ar rokām vai ar trauku mašīnu, bet traukiem jābūt tīriem. Vai tīrībai vienmēr nepieciešams arī kāds līdzeklis?

Pēc ķīmiskā sastāva trauku mazgāšanas līdzekļi līdzinās citiem tīrīšanas līdzekļiem, un ierastākie līdzekļi būs ražoti no naftas bāzes produktiem, saturēs sintētiskās smaržvielas un arī antibakteriālas vielas. To sastāva pamatā ir virsmaktīvās vielas, kas veic mazgāšanu un var izraisīt ādas un acu kairinājumu. Viena no visplašāk lietotajām virsmaktīvajām vielām ir nātrija laurilsulfāts (Sodium Lauryl Sulphate, SLS). Ir pētīta SLS negatīvā ietekme uz veselību.

Trauku mašīnās lietojamie līdzekļi kopš 2017. gada vairs nedrīkst saturēt fosfātus – tas ir liels solis ūdenstilpju aizaugšanas jeb eitrofikācijas samazināšanā. Taču tajos joprojām var atrasties hlors un citas vielas, ko cilvēki var ieelpot kopā ar tvaikiem, atverot trauku mašīnu mazgāšanas cikla laikā, kā arī plāna kārtiņa šo vielu var saglabāties uz traukiem.

Bez šīm vielām trauku mazgājamajos līdzekļos ir arī konservanti, ftalāti, fosfāti, sintētiskās krāsvielas un smaržvielas, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Mazgājot traukus karstā ūdenī, liela daļa šo vielu izgaro un mēs tās ieelpojam.

Trauku mazgāšanas līdzekļi parasti ir pat divas reizes koncentrētāki nekā nepieciešams, un uz iesaiņojuma ieteiktā deva bieži ir pārāk augsta. Var pieliet klāt ūdeni, lai tie ilgāk kalpotu.

Padomi

Lieto pēc iespējas mazāk trauku mazgāšanas līdzekļa.

Izvairies no antibakteriālu līdzekļu izmantošanas

Trauku mazgāšanai var izmantot arī sinepju pulveri vai arī visvienkāršākās ziepes, ar kurām samitrini trauku mazgājamo suku vai lupatiņu.

Mazgājot traukus ar sintētiskajiem līdzekļiem, izmanto gumijas cimdus.

Mazgāšanas līdzekļu vietā traukus var kārtīgi izmērcēt un mazgāšanai izmantot speciālas mikrošķiedras lupatiņas, kas labi noņem netīrumus un tiek galā arī ar taukiem.

Izvēlies ekosertificētus un videi draudzīgus trauku mazgāšanas līdzekļus.

Izvēlies tikai koncentrētus mazgāšanas līdzekļus.

Trauku mazgāšanas pulveri var pagatavot no glāzes boraka, glāzes dzeramās sodas, ¼ glāzes sāls, ¼ glāzes citronskābes un pāris pilieniem ēteriskās eļļas (piem., tējaskoka, kam ir antibakteriāla iedarbība). Glabā cieši noslēgtā traukā, deva trauku mazgājamā mašīnā – divas ēdamkarotes. Skalojamajam ūdenim pievieno etiķi.

Konservanti

Konservantu galvenais uzdevums ir ierobežot baktēriju un sēnīšu vairošanos. Tos plaši izmanto lielākajā daļā kosmētikas līdzekļu, kā arī tīrīšanas līdzekļos un pārtikā.

Ieteicamie konservanti:

Alveja
(Aloe vera)

Citrona sēklu ekstrakts

Ciprese

Dzērveņu ekstrakts

Eikalipts

Indijas azadirahta
(Azadirachta indica,, Neem)

Ķiploki

Juka

Lavanda

Manuka
(Leptospermum scoparium)

Propoliss

Roze

Rozmarīns

Salvija

Sandalkoks

Tējaskoks

Timiāns

Virdžīnijas burvjulazda
(Hamamelis virginianal)

Vītola miza

Yerba mansa
(Anemopsis californica)

Izvairīties no šādiem konservantiem:

Benzoic acid

BHT
(butylated hydroxytoulene)

Butylparaben
C12-15 alkyl benzoate

Diazolidinyl urea

Disodium EDTA

DMDM hydantoin EDTA

Ethyparaben

Formaldehyde

Isobutylparaben

Methylchloroisothiazolinone

Methylisothiazolinone

Methylparaben

Phenoxyethanol

Propylparaben

Quaternium 15

Salicylic acid

Sodium benzoate

Sorbic acid

Tetrasodium EDTA

Tualetes tīrītāji

Tualeti uzturēt tīru ir prātīgi, taču sterilitāte nav vajadzīga. Piemēram, tualetes atsvaidzinātāji, ko piestiprina pie poda malas, katrā ūdens nolaišanas reizē izdala košu un smaržīgu vielu kokteili, taču neko labu ne videi, ne tīrībai nedod. Tāpēc iesakām no tiem atteikties pavisam.

Sastāvs

Ap 80 % mājsaimniecību tualešu tīrīšanā izmanto hloru (nātrija hipohlorītu) saturošus balinātājus. Hlors vidē viegli reaģē ar organiskajām vielām un rada bīstamus savienojumus: furānus, dioksīnus un citas toksiskas vielas. Vēl viena bieži lietota aktīvā viela ir paradihlorbenzīns (paradichlorobenzene), ko uzskata par kancerogēnu. Plaši izmanto arī hlorinētos fenolus, kas bojā elpošanas un asinsrites sistēmas.

Tradicionālie tualešu tīrīšanas līdzekļi arī satur sintētiskās smaržvielas, kas ilgtermiņā var izraisīt veselības problēmas, un kodīgas skābes, parasti nātrija ūdeņraža sulfātu (sodium hydrogen sulphate), nātrija ūdeņraža hlorīdu (sodium hydrogen chloride) vai sālsskābi (hydrochloric acid). Šīs vielas izmanto, lai tiktu galā ar kaļķakmeni un urīna nosēdumiem. Skābes dēļ tīrītāji kairina acis un ādu. Tīrīšanas līdzekļi var saturēt arī antibakteriālas vielas. Dažas no tiem, piemēram, triklozāns, ir atrastas zivīs un mātes pienā.

Taču visvairāk tualetes tīrītājos (līdz pat 90 %) ir ūdens. Pārvadājot ūdeni no ražotāja pie patērētāja, iznieko enerģiju, tādējādi veicinot klimata izmaiņas. Lielais ūdens daudzums ir arī jāiepako, radot papildu atkritumus. Tāpēc no vides viedokļa labāk ir izvēlēties koncentrētos līdzekļus. Tā bieži vien var arī ietaupīt naudu.

Sastāvs

Kā alternatīvu iesākam izvēlēties produktus, kas satur uz augu bāzes veidotas virsmaktīvās vielas. Ja nepērc tualetes tīrīšanas līdzekli, kam ir atbilstošs ekomarķējums, ir daudz dažādu recepšu šādu līdzekļu pagatavošanai mājas apstākļos. Mājas darinājumu pamatsastāvdaļas ir soda, etiķis, citronu sula, boraks un eļļa.

Ja tualetes podā ir nosēdumi, iesakām nolaist ūdeni un uz poda sieniņām izbērt glāzi boraka un to pārsmidzināt ar pusglāzi etiķa. Tad pods uz pāris stundām ir jāatstāj, vēlāk jānoskalo un jāizberž ar suku. Vēl viena recepte: sajauc boraku ar citronu sulu un ar šo pastu ieziež podu. Pēc divām stundām podu iztīra ar suku. Lai tiktu galā ar kaļķakmens nosēdumiem, uz nakti podā jāieber milti, tie jāpārlej ar karstu etiķi un jāierīvē ar suku. No rīta viss jānoskalo.

Padomi

Neizmanto sintētiskos tualetes atsvaidzinātājus.

Ja tomēr izmanto rūpnieciskos produktus, izvēlies:

koncentrētus produktus, kas satur pēc iespējas mazāk ūdens un jālieto mazās devās;
produktus, kuru aktīvā viela ir etiķis vai citronskābe (tas parasti norādīts uz iepakojuma);
produktus bez sintētiskajām smaržvielām;
kā arī nelieto tos bez vajadzības tikai tāpēc, ka pienākusi tīrīšanas diena.

Pērc līdzekļus ar ekomarķējumiem. (Vairāk informācijas nodaļā “Marķējumi”.)

Gatavo tualetes tīrīšanas līdzekļus pats.

Cauruļu tīrītāji

Grūti atrast vēl kairinošākus sadzīves ķīmijas līdzekļus nekā tos, ko izmantojam cauruļvadu tīrīšanai. Parasti tie satur sārmu – nātrija hidroksīdu (sodium hydroxide) – vai sērskābi (sulfuric acid). Abas šīs vielas ir bīstamas un ļoti kodīgas.

Sārmi un skābes ļoti kaitē ūdens ekosistēmām. Pa caurulēm nonākot notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, šīs vielas nogalina aktīvās baktērijas, kas veic ūdens attīrīšanu. Sārmi un skābes var sabojāt arī polivinilhlorīda kanalizācijas caurules.

Alternatīvas

Vislabāk izmantot mehānisko metodi ar vakuuma cauruļu tīrāmo.

Tā vietā, lai lietotu sintētiskos tīrītājus, pamēģini caurulē ieliet ¼ glāzi sodas un tad ½ glāzi etiķa. Aiztaisi cauruli un, kad beidzas reakcija, visu izskalo ar verdošu ūdeni.

Lai caurules vienmēr uzturētu tīras, tajās katru nedēļu jāieber glāze sodas.

Gaisa atsvaidzinātāji

Iekštelpās, kur pavadām lielu daļu dzīves, gaisa kvalitāti ietekmē ļoti daudz potenciālo piesārņotāju. Telpās vienlaicīgi var atrasties pat vairāk nekā simt dažādu bīstamu ķīmisko vielu. Tas gan vairāk attiecināms nevis uz laicīgi neiznestu miskasti vai sliktu tualetes poda skalošanas sistēmu, bet gan uz interjerā izmantotajām krāsām, lakām, grīdas segumiem, celtniecības materiāliem, arī elektroprecēm, mēbelēm un citām sadzīves precēm. Tādējādi telpas tiek piesārņotas ar gaistošiem organiskajiem savienojumiem, bromētajiem liesmu novērsējiem, formaldehīdu u. c. veselībai bīstamām vielām. Jūtot nepatīkamās smakas, iegādājamies gaisa atsvaidzinātājus.

Tie var būt visdažādākajās formās: aerosoli, izsmidzinātāji, produkti, kas piesātināti ar kādu smaržu, aromatizētas sveces u. tml. Veikalu piedāvājuma klāstā neiztrūkstoši ir arī tualetes poda atsvaidzinātāji gan maināmu bloku, gan uzpildāmu šķidrumu un želeju veidā. Arī aromātu klāsts ir neierobežots. Tava māja var smaržot pēc citroniem, lavandas, persikiem, apelsīniem, melonēm, zemenēm, okeāna, piparmētrām, meža ogām, meža lietus, tropiskiem augļiem, eksotikas, austrumu dabas… Atliek vien iegādāties gaisa atsvaidzinātāju ar sev tīkamu aromātu un tā izplatīšanas veidu. Taču tieši gaisa atsvaidzinātāji bieži vien ir būtisks iekštelpu gaisa piesārņotājs.

Veselība

Gaisa atsvaidzinātāji neattīra gaisu. Tie telpās izdala noturīgas aromātvielas un manipulē ar ožu, nomācot citas smakas. Par atsevišķām smaržu veidojošajām vielām zināms, ka tās ir potenciāli vēzi izraisošas, var radīt paaugstinātu jutību, veicināt alerģiju un astmu. Līdz ar smaržvielām telpās izdalās vēl desmitiem sintētisko ķīmisko vielu, tostarp ftalāti, kas var ietekmēt hormonālo sistēmu, un GOS. Tāpat aerosoli var saturēt uzliesmojošas un nervu sistēmas darbību traucējošas vielas, kā arī sīkas daļiņas, kas var uzkrāties plaušās.

Gaisa attīrītāji

Tā saucamie gaisa attīrītāji visā pasaulē ir kļuvuši ļoti populāri. Tos var nopirkt arī Latvijā. Atšķirībā no gaisa atsvaidzinātājiem, tie gaisā neizdala aromātvielas. Ir gan tādi attīrītāji, kas gaisu filtrē, tā aizturot putekļus un mikrodaļiņas, gan tādi, kas gaisu attīra ar ozona palīdzību. Ne vieni, ne otri diemžēl nespēj attīrīt iekštelpu gaisu no lielākās daļas sintētisko ķīmisko vielu, kas tur uzkrājas. ASV Vides aizsardzības aģentūra īpaši brīdina uzmanīties no tiem attīrītājiem, kuros ir ozons, jo tādā veidā tiek nogalinātas arī tās baktērijas, kas mums nepieciešamas

Risinājumi

Vienkāršākais veids, kā uzlabot gaisa kvalitāti un padarīt to svaigāku, ir regulāri vēdināt telpas.

Saldenu medus smaržu mājās ienesīs biškopības veikalos nopērkamās vaska plāksnes, kas paredzētas bišu stropiem. Sarullē, kā vēlies, un noliec plauktā!

Arī tie istabas augi, kas nav smaržīgi, attīra gaisu. NASA veiktajā pētījumā gaisu no formaldehīda, benzola un trihloretilēna īpaši labi attīrīja dažādi filodendri, dracēnas, Bendžamina fikuss, Eiropas efeja, pušķu hlorofīts, plūksnainā epipremna, spatifīla, aglonēma, līdakaste.

Jauku aromātu radīs kaltētu ziedu saišķīši un spilventiņi. Veikalos nopērkamie kaltētie ziedi gan pārsvarā ir apstrādāti ar sintētiskajām smaržvielām.

Jauki smaržos apelsīns, kurā saspraustas krustnagliņas. Par prieku sev un bērniem izveido apelsīnu vīriņu ar krustnagliņu acīm degunu, ausīm un muti.

Gaisa atsvaidzināšanai un aromatizēšanai var izmantot arī 100 % dabīgās ēteriskās eļļas. Dažus pilienus eļļas iepilina speciālā lampiņā ar ūdeni, kuras apakšdaļā ievietota degoša svecīte. Ūdenim un eļļai iztvaikojot, patīkams aromāts izplatīsies pa visu telpu.

Skābas smakas absorbē dzeramā soda. Trauciņā iebērtu sodu var novietot, piemēram, tualetē.

Puķupodā var audzēt piparmētras vai baziliku. Tie labi iederēsies virtuvē pietiekami siltā un apgaismotā vietā – dos savu labumu gan degunam, gan garšas kārpiņām uz mēles!

Gaisa attīrīšanu no putekļiem un arī atsvaidzināšanu efektīvi nodrošina putekļu sūcēji ar ūdens filtru. Atšķirībā no parasto putekļu sūcēju filtriem, kas visbiežāk gatavoti no papīra vai auduma, ūdens filtri nodrošina pat vissīkāko putekļu daļiņu aizturēšanu. Filtrācijas tvertnē ar ūdeni iepilinot pāris pilienus ēteriskās eļļas, gaiss būs ne tikai tīrs no putekļiem, bet arī jauki smaržos.

Pārtika

Transports

Elektropreces

Energoefekti- vitāte ēkās

Mājoklis
un dārzs

Apģērbs un rotaslietas

Tīrīšanas
līdzekļi

Kosmētika

Dzīve pilsētā

Marķējumi

Sekss

Bērni

Zaļais ceļvedis vienuviet sniedz atbildes uz jautājumiem un aktuālu informāciju par to, kā dzīvot zaļu, sociāli atbildīgu un videi draudzīgu dzīvi. Tas noderēs gan tiem, kuri jau ir zaļi domājoši un dzīvojoši, gan arī tiem, kas pirmo reizi uzdos jautājumus par to, no kurienes nāk pārtika un kāpēc apģērbs mēdz būt tik lēts. Var likties – te visa ir ļoti daudz, un vienam cilvēkam to visu ieviest dzīvē nav iespējams. Jā, katrs atsevišķi mēs varam veikt mazus soļus un nelielas izmaiņas, bet visi kopā – vairāk. Tāpēc šajā izdevumā arī aicināsim būt aktīviem un veicināt lielākas kopējās pārmaiņas, iesaistoties sabiedriskās kustībās un izvirzot prasības lēmumu pieņēmējiem.

Piedalīties

Noklikšķinot uz “Sūtīt”, jūs piekrītat personas datu apstrādei