Transports
Privātā auto lietošana
2013
2019
39%
49%
10%
2019. gadā “Norstat” veiktais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtītais pētījums rāda, ka 49 % Latvijas iedzīvotāju ikdienā lieto privāto auto, un tas ir par 10 % vairāk nekā 2013. gadā “Eirobarometra” veiktajā pētījumā.
Transports saceļ troksni, kas var radīt diskomfortu, spriedzi, bezmiegu, arī smagākus veselības traucējumus. Aptaujas liecina, ka cilvēki par pieņemamu uzskata transporta līdzekļu izraisītā trokšņa līmeni līdz 55 dB dienā un līdz 45 dB naktī. Šie skaitļi atbilst Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem. Rīgā vairāk nekā 80 % no iedzīvotājiem ir pakļauti lielākam trokšņa līmenim.
Sastrēgumi ir ne tikai kaitinoši, bet arī rada papildu slogu uz ekonomisko bilanci. Aprēķināts, ka Berlīnei vien 2022. gadā sastrēgumi radījuši zaudējumus 963 miljonu eiro apmērā. Latvijā diemžēl šādu aprēķinu nav.
Videi un veselībai noteikti būs vislabāk, ja brauksi ar velosipēdu vai iesi kājām, taču arī cietzemes sabiedriskais transports videi kaitē daudz mazāk nekā pārvietošanās ar privāto automašīnu vai lidošana ar lidmašīnu.
Dati rāda, ka ar kājām ikdienā pārvietojas 26 % Latvijas iedzīvotāju, ar sabiedrisko transportu pārvietojas 19 % iedzīvotāju un tikai 5 % ikdienā kā transporta līdzekli izmanto velosipēdu. Viens procents iedzīvotāju izmanto citu pārvietošanās līdzekli, kas norāda uz elektroskūteru u. c. jauna veida transportlīdzekļu augošo popularitāti.
Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās veidi ikdienā
Transports Latvijā rada
1,6
tonnas
CO2
uz cilvēku gadā
Mobilitāte noteikti ir viens no dzīves kvalitātes priekšnosacījumiem, taču mūsu transporta sistēma šobrīd pamatā ir atkarīga no fosilajiem resursiem, kas veicina klimata krīzi. Transports Latvijā rada aptuveni vienu trešo daļu no visām SEG emisijām, atpaliekot tikai no enerģētikas sektora. Tās ir 1,6 tonnas CO2 uz cilvēku gadā, un šis skaitlis nesamazinās par spīti tam, ka arvien vairāk cilvēku izmanto sabiedrisko transportu un velosipēdus.
Bet tas vēl nav viss, jo transports arī ir viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma un smoga vaininiekiem. Autotransports Latvijā rada gandrīz pusi slāpekļa emisiju (NOx) un arī lielu sīkputekļu (PM10 un PM2,5) piesārņojumu. Turklāt mašīnas rada trokšņa piesārņojumu, kas palielina stresu un attiecīgi veselības problēmas, un sastrēgumus, kuros patērētais laiks izraisa ekonomikas zaudējumus.
Transporta līdzekļu radītās emisijas
Aprēķināt transporta radītās siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas nav vienkārši. Būtisks faktors ir ne tikai emisijas uz vienu kilometru, bet arī pasažieru skaits attiecīgajā transporta līdzeklī. Aviācijā ir siltumnīcas efektu pastiprinošs faktors – no tās emisijām augšējos atmosfēras slāņos rodas papildu slodze. Tāpēc zinātnieki uzskata, ka aviācijas radītās emisijas ir jāreizina ar 2,7. www.aef.org.uk
Autotransports
713 309
tehniskā kārtībā esošas
automašīnas 2023. gadā
Populārākais transporta līdzeklis Latvijā ir automašīna. Arī vieglo automašīnu skaits pastāvīgi pieaug – pēc 2008. gadā krīzes laikā piedzīvotā kritiena tas katru gadu palielinās par apmēram 1 %, un 2023. gadā Latvijā bija reģistrētas 713 309 tehniskā kārtībā esošas automašīnas. Kopumā kopš 2001. gada privāto vieglo auto skaits Latvijā ir vairāk nekā divkāršojies.
Latvijas Universitātē veikts pētījums liecina, ka 10 % mājsaimniecību ir vairāk nekā viens auto un 30 % cilvēku savā auto regulāri brauc vieni. Tāpat pētījumi apliecina, ka tieši turīgākie iedzīvotāji ir tie, kas ar auto brauc katru dienu.
Izvēlei – braukt vai nebraukt ar mašīnu – ir ļoti liela nozīme ietekmes uz vidi mazināšanā. Taču būtiski ir arī tas, kādu transporta līdzekli izmanto. Ja tiešām ir nepieciešams auto, svarīgi iegādāties videi draudzīgu transporta līdzekli, kas patērē pēc iespējas mazāk degvielas, rada mazāk emisiju, kam motora tilpums ir sabalansēts ar nepieciešamo jaudu, kam piemīt minimāls trokšņa līmenis un augsta drošības pakāpe.
Arvien lielāku popularitāti iegūst elektriskās automašīnas – Latvijā tās veido 10 % no jauno auto tirgus, un arvien vairāk patērētāju, iegādājoties auto, ņem vērā ne tikai tā jaudu, bet arī ietekmi uz vidi. 2022. gadā Latvijā stājās spēkā atbalsta mehānisms, kurā VARAM sniedz atbalstu iedzīvotājiem jaunu vai lietotu rūpnieciski ražotu elektrisko automašīnu iegādei un jaunu rūpnieciski ražotu ārēji lādējamu (plug-in) hibrīdauto iegādei. Pieejamā atbalsta apmērs ir līdz 4500 eiro, un ir iespējams iegūt vēl 1000 eiro, norakstot veco automašīnu.
10%
elektriskās
automašīnas
atbalsta apmērs ir līdz
4500 €
Tipiska 1500 kg smaga automobiļa sastāvs
830 kg tērauda
165 kg alumīnija
135 kg plastmasas
120 kg dzelzs
85 kg šķidruma
65 kg gumijas izstrādājumu
100 kg citu materiālu
Vienas automašīnas ražošanas procesā patērē 150 000 l ūdens un daudz dažādu šķīdinātāju, mazgājamo līdzekļu un citu ķīmisku vielu.
Auto ražošanā patērē ļoti daudz materiālu un enerģijas. Taču lielākās ar automašīnu saistītās slodzes rada to lietošana. Aptuveni 80 % ar iekšdedzes automašīnas lietošanu enerģijas patēriņu saistīto vides slodžu rodas degvielas ražošanas un lietošanas procesā.
Lielākā daļa automašīnu Latvijā vēl joprojām darbojas, sadedzinot dīzeļdegvielu (67 %) un benzīnu (27 %), kas ir neatjaunojamie dabas resursi un veicina klimata izmaiņas.
Lielāko daļu naftas, no kā ražo degvielu, iegūst valstīs ar represīvu režīmu, kur pārkāpj cilvēktiesības un ierobežo demokrātiju. Naftas bizness šajās valstīs parasti nodrošina šāda režīma veiksmīgu pastāvēšanu. Pērkot benzīnu, arī tu tādējādi atbalsti diktatūru un cilvēku ciešanas.
Lielākā daļa automašīnu Latvijā darbojas, sadedzinot
Latvijā izdala
142,5
gr/km
CO2
2021. gadā vidusmēra jauna automašīna Eiropas Savienībā izdala 116,3 gramus CO2 uz vienu nobraukto kilometru. Pēddējo 10 gadu laikā ir panākts samazinājums gandrīz par trešo daļu. Latvijā jaunām automašīnām šis rādītājs bija 142,5 grami CO2 uz kilometru, kas ir virs 95 CO2 gramiem – 2020. gadā sasniedzamā CO2 emisiju mērķa Eiropā. Taču arī šis rādītājs var būt pārāk optimistisks vērtējums. 2015. gadā pasauli satricināja “Volkswagen” skandāls (“dieselgate”), kurā atklājās, ka ražotāji ir izmantojuši programmatūru, lai viltotu datus par kaitīgajiem izmešiem.
Riepu sastāvā ir daudzas ķīmiskas vielas:
ksilols
benzols
naftas ligroīns
hlorinētie šķīdinātāji
policikliskie aromātiskie
ogļūdeņraži
antracīts
benzopirēns
fenols
amīns
skābes un sārmi
(piemēram, nātrija hidroksīds)
polihlorinētie bifenili
plastmasas mīkstinātāji
utt…
Liela daļa šo vielu ir toksiskas, potenciāli kancerogēnas un var bojāt nervu sistēmu. Mašīnai braucot, no riepām atdalās sīkas daļiņas un nodilst. Sīkputekļi ir ļoti būtisks gaisa piesārņojums, un tajā daļēji vainojamas riepas. Pētījumi rāda, ka aptuveni 60 % šo putekļu ir tik mazi, ka iekļūst plaušās. Bīstamākie ir putekļi, kuru diametrs nepārsniedz 10 mikronus (salīdzinājumam cilvēka mata diametrs ir aptuveni 70 mikroni). Šie sīkputekļi veicina astmas veidošanos un citas alerģiskas reakcijas.
Automašīnas energoefektivitāte ir atkarīga gan no dzinēja tilpuma un jaudas, gan no braukšanas stila un arī aprīkojuma. Piemēram, riepas ir atbildīgas par 20–30 % degvielas patēriņa, izvēlētie diski riepām var ietekmēt patēriņu līdz pat 10 %. Kopš 2012. gada arī riepām ir ieviests energomarķējums, kas ļauj patērētājiem izvēlēties energoefektīvākas riepas.
Riepas ir atbildīgas par 20–30% degvielas patēriņa
Liela daļa automašīnu katru gadu beidz savu aktīvo dzīvi. Bet, tā kā transportlīdzekļu sastāvdaļas un materiāli satur tādas kaitīgas vielas kā svinu, dzīvsudrabu, kadmiju, sešvērtīgā hroma savienojumus un citas vielas, tos nedrīkst tā vienkārši izmest atkritumos. Tāpēc Latvijā ir pieņemts likums, kas paredz: reģistrējot jaunu automašīnu, tās īpašniekam ir jānomaksā nodoklis, ko vēlāk izmantos šīs automašīnas otrreizējai pārstrādei. Ja tavā īpašumā ir kāds nolietots transporta līdzeklis, to droši var nodot pārstrādei, par to nemaksājot. Aptuveni trīs ceturtdaļas no automašīnas detaļām (pārsvarā metālus un plastmasas) ir iespējams tālāk pārstrādāt. Taču pārējais nav pārstrādājams, un ES automašīnu atkritumi sastāda aptuveni 10 % no visiem bīstamajiem atkritumiem.
Katru gadu Latvijā atkritumos nonāk aptuveni
26 000
tonnu
nolietotu automašīnu riepu
vairāk nekā
15 000
tonnu
eļļas
vairāki tūkstoši tonnu
akumulatoru
Bīstamas ir arī daudzas transportlīdzekļos izmantotās detaļas: riepas, eļļa, baterijas un akumulatori. Katru gadu Latvijā atkritumos nonāk aptuveni 26 000 tonnu nolietotu automašīnu riepu, vairāk nekā 15 000 tonnu eļļas, kā arī vairāki tūkstoši tonnu akumulatoru. Visus šos produktus nedrīkst izmest sadzīves atkritumu konteineros, tie ir jānodod tam īpaši paredzētās vietās (interesējies savā pašvaldībā). Akumulatorus ir iespējams nodot to tirdzniecības vietās, kā arī nolietotās elektronikas un bīstamo atkritumu savākšanas punktos.
Liela daļa automašīnu katru gadu beidz savu aktīvo dzīvi. Bet, tā kā transportlīdzekļu sastāvdaļas un materiāli satur tādas kaitīgas vielas kā svinu, dzīvsudrabu, kadmiju, sešvērtīgā hroma savienojumus un citas vielas, tos nedrīkst tā vienkārši izmest atkritumos. Tāpēc Latvijā ir pieņemts likums, kas paredz: reģistrējot jaunu automašīnu, tās īpašniekam ir jānomaksā nodoklis, ko vēlāk izmantos šīs automašīnas otrreizējai pārstrādei. Ja tavā īpašumā ir kāds nolietots transporta līdzeklis, to droši var nodot pārstrādei, par to nemaksājot. Aptuveni trīs ceturtdaļas no automašīnas detaļām (pārsvarā metālus un plastmasas) ir iespējams tālāk pārstrādāt. Taču pārējais nav pārstrādājams, un ES automašīnu atkritumi sastāda aptuveni 10 % no visiem bīstamajiem atkritumiem.
ES automašīnu atkritumi
10%
no visiem bīstamajiem
atkritumiem
Degvielas izvēle
Lai arī kādu degvielu mēs izmantotu, tās visas atstāj negatīvu ietekmi uz vidi. Taču dažas ir labākas par citām. Tāpēc būtiski ir izvēlēties transporta līdzekli, kurā izmantotā degviela pēc iespējas mazāk ietekmē vides kvalitāti.
Benzīna dzinēji salīdzinājumā ar dīzeļmotoriem patērē vairāk degvielas. Tas ir visplašāk izmantotais degvielas veids pasaulē, taču tā lietošana tieši tāpat kā dīzeļdegviela veicina klimata izmaiņas, kā arī to iegūst no jēlnaftas, kas ir neatjaunojamais dabas resurss. Prognozē, ka nākamo 20 gadu laikā naftas ieguve degvielas ražošanai kļūs nerentabla. Benzīnam sadegot, izdalās virkne kaitīgu gāzu: oglekļa monoksīds (CO), ogļūdeņradis (HC) un dažādi slāpekļa oksīdi (NOx), kas izraisa gaisa piesārņojumu. Katalizators jaunām automašīnām šīs emisijas var samazināt pat par 90 %, tomēr lietotās automašīnās to efektivitāte samazinās līdz 70 %. Katalizators kaitīgās gāzes pārvērš mazāk bīstamās vielās, piemēram, CO2 un ūdenī.
Saspiesta vai sašķidrināta dabasgāze (CNG vai LNG) ir vēl viens neatjaunojamais dabas resurss, ko izmanto iekšdedzes dzinēju darbināšanai. Gan dīzeļa, gan benzīna dzinējus var pārveidot, lai tie darbotos ar dabasgāzi. Agrāk valdīja uzskats, ka dabasgāzes izmantošana ir videi mazāk kaitīga, bet mūsdienu pētījumi liecina, ka transporta radītās emisijas tā uzlabo nebūtiski.
Sašķidrināta gāze (LPG) arī ir neatjaunojams dabas resurss, kas sastāv no 90 % propāna. To parasti izmanto hibrīda dzinējos, kas var darboties gan ar benzīnu, gan LPG. CO, HC, NOx un CO2 emisiju daudzums ir līdzīgs dzinējiem, kas darbojas ar dabasgāzi.
Biodegvielas galvenā priekšrocība ir tā, ka to iegūst no atjaunojamiem dabas resursiem – no biomasas. Taču, audzējot lauksaimniecības kultūras tās ražošanai, raodas tikpat daudz CO2, cik samazinās, lietojot šo degvielu. Tāpat tiek izmantotas lielas zemes platības, kurās audzē monokultūras un izmanto agroķimikālijas. Biodegviela Eiropas Savienībā tiek vērtēta pretrunīgi, dažas valstis to aktīvi lobē, bet citas argumentējot, ka zemes platības labāk izmantot pārtikas audzēšanai, bet transportam būtu jāvirzās uz nulles emisiju mērķi.
Padomi
Viszaļākais pārvietošanās veids – iet kājām vai braukt ar velosipēdu!
Laba izvēle ir arī sabiedriskais transports, jo īpaši vilciens.
Ja ikdienā tomēr jābrauc ar auto, ņem līdzi kaimiņus un draugus – jo pilnāks auto, jo labāk.
Pievērs uzmanību arī transporta līdzekļa radītajam troksnim. Braucošai mašīnai tam nevajadzētu pārsniegt 77 dB.
Ja plāno pirkt jaunu auto, tad no vides viedokļa labāk izvēlēties elektrisko automašīnu vai automašīnas ar hibrīda dzinēju. Ja plāno iegādāties iekšdedzes auto, tad labāk izvēlēties jaunāku, efektīvāku auto ar mazāku motoru.
Pārliecinies, vai motora un citu transporta līdzekļa agregātu eļļošanai ir iespējams izmantot bioeļļas. Tām ir augu eļļas bāze, un tās nesatur tādus bīstamus ķīmiskus savienojumus kā polihlorētos bifenilus vai terfenilus, halogēnus saturošas piedevas un citus bīstamus savienojumus.
Izvairies no bīstamām ķīmiskām vielām! Raugies, lai transporta līdzekļa plastmasas detaļas un pārklājumi nesaturētu dzīvsudrabu, svinu, kadmiju, arsēnu, antimonu, tributilalvu (TBT), bromētos liesmu novērsējus, polibromētos bifenilus (PBB), polibromētos difenilēterus (PBDE), hlorētos parafīnus vai ozona slāni noārdošās vielas. Plaša informācija par bīstamajām ķīmiskajām vielām automašīnās sniegta šeit: www.healthycar.org.
Vai tavā pilsētā tiek atbalstīts videi draudzīgs transports? Pieprasi savai pašvaldībai veidot zaļu, cilvēkiem un dabai labu dzīves un pārvietošanās vidi! Ja tavā darbavietā notiek auto iepirkums, iesaki ievērot arī zaļos kritērijus!
Ekoloģisks braukšanas stils
Arī tavs braukšanas stils var ietekmēt enerģijas patēriņu – izvēlies augstāko iespējamo pārnesumu pie minimāliem, stabiliem motora apgriezieniem. Piemēram, ieslēdzot 5. pārnesumu pie 60–70 km stundā, iespējams ievērojami ietaupīt degvielu.
Pārmērīgi neizmanto gaisa kondicionieri.
Brauc vienmērīgi un mācies paredzēt satiksmes plūsmu. Arī kruīzkontrole palīdzēs vienmērīgi uzturēt uzņemto ātrumu un ietaupīt degvielu.
Piepumpē riepas! Ja spiediens riepās ir zemāks par ražotāja norādīto, tad ir lielāka rites pretestība un neekonomiskāka braukšana.
Ekobraukšana var samazināt degvielas patēriņu par 20 %!
Aviācija
Latvijā ar katru gadu strauji pieaug gaisa pasažieru skaits, un apmēram 20 % iedzīvotāju katru gadu lido vienu līdz desmit stundas. 2019. gadā Latvijas iedzīvotāji 43,2 % ārvalstu braucienos devās ar lidmašīnu.
43,2 %
Latvijas iedzīvotāji ārvalstu braucienos devās ar lidmašīnu.
Aviotransports ir videi visnedraudzīgākais transporta veids galvenokārt tāpēc, ka patērē daudz enerģijas. Lidmašīnu biļešu cena neatspoguļo patiesās izmaksas, jo aviāciju subsidē (degvielai nepiemēro akcīzes nodokli, biļeti neapliek ar PVN), tai ir arī ļoti augstas tā saucamās ārējās izmaksas – 4 EUR par katru nolidoto kilometru. Ārējās izmaksas veido aviācijas izraisītais vides piesārņojums un kaitējums veselībai, un tās sedz visa sabiedrība, ne tikai tie cilvēki, kuri lido.
Aviotransports ir videi visnedraudzīgākais transporta veids galvenokārt tāpēc, ka patērē daudz enerģijas. Lidmašīnu biļešu cena neatspoguļo patiesās izmaksas, jo aviāciju subsidē (degvielai nepiemēro akcīzes nodokli, biļeti neapliek ar PVN), tai ir arī ļoti augstas tā saucamās ārējās izmaksas – 4 EUR par katru nolidoto kilometru. Ārējās izmaksas veido aviācijas izraisītais vides piesārņojums un kaitējums veselībai, un tās sedz visa sabiedrība, ne tikai tie cilvēki, kuri lido.
Lidošana
Nekad neizvēlies lidot, ja ceļš ir īsāks par 500 km.
Lidojumi bez pārsēšanās būs labāki videi, jo patērēs mazāk enerģijas, un ir arī ērtāki lidotājiem.
Jaunākas lidmašīnas ir energoefektīvākas, tāpēc, ja ir izvēle, tad dod priekšroku tādām.
Lidojot,aizver lidmašīnas lodziņa žalūziju – tas palīdz saglabāt lidmašīnā vēsumu un liek patērēt mazāk enerģijas salona atdzesēšanai.
Mazāk bagāžas – draudzīgāk videi! Aviokompānija “Delta” aprēķinājusi – ja katrs tās pasažieris atstātu mājās vienu kurpju pāri, tad ietekme uz vidi samazinātos līdzvērtīgi tam, ja 10 500 automašīnas nebrauktu veselu gadu.
Atsevišķas aviokompānijas piedāvā izlīdzināt lidojuma klimata ietekmi, samaksājot atsevišķu “oglekļa kompensāciju”. Šos līdzekļus kompānijas iegulda projektos, kas samazina klimata izmaiņas visā pasaulē.
Kompensē savu lidošanas radīto klimata pēdu, iesaistoties videi draudzīgos darbos savā apkaimē, atbalstot kādu no Latvijas dabas aizsardzības organizācijām vai ievērojot citus šajā ceļvedī sniegtos ieteikumus. Savu lidojuma klimata slogut
Zaļais ceļvedis vienuviet sniedz atbildes uz jautājumiem un aktuālu informāciju par to, kā dzīvot zaļu, sociāli atbildīgu un videi draudzīgu dzīvi. Tas noderēs gan tiem, kuri jau ir zaļi domājoši un dzīvojoši, gan arī tiem, kas pirmo reizi uzdos jautājumus par to, no kurienes nāk pārtika un kāpēc apģērbs mēdz būt tik lēts. Var likties – te visa ir ļoti daudz, un vienam cilvēkam to visu ieviest dzīvē nav iespējams. Jā, katrs atsevišķi mēs varam veikt mazus soļus un nelielas izmaiņas, bet visi kopā – vairāk. Tāpēc šajā izdevumā arī aicināsim būt aktīviem un veicināt lielākas kopējās pārmaiņas, iesaistoties sabiedriskās kustībās un izvirzot prasības lēmumu pieņēmējiem.
Piedalīties
Noklikšķinot uz “Sūtīt”, jūs piekrītat personas datu apstrādei